Kas tad nu? Irānas jaunais augstākais līderis slepeni nogādāts Maskavā 0
Kuveitas laikraksts “AI Jarida” apgalvo, ka Irānas jaunais augstākais līderis Modžtaba Hamenei slepeni tika nogādāts Maskavā ļoti slepenas operācijas ietvaros ar Krievijas militāro lidmašīnu pēc tam, kad 28. februārī viņš tika ievainots Izraēlas gaisa triecienā.
Saskaņā ar publikāciju, viņam Krievijā tika veikta operācija, un pašlaik viņš ārstējas privātā klīnikā vienā no Putina rezidencēm. Operācija bijusi veiksmīga.
Hemenei ceturtdienas vakarā tika nogādāts Maskavā Lidojuma laikā viņam palīdzību sniedza Krievijas ārsti un vairāki pavadošie Irānas medicīnas darbinieki. Taču ne Maskava, ne Teherāna šo informāciju nav oficiāli apstiprinājušas.
Irāna publiski noliedz veselības problēmas
Ņemot vērā iepriekšminēto, Irānas varas iestādes sūta pretrunīgus signālus.
14. martā “Reuters” ziņoja par Irānas ārlietu ministra Abasa Aragči paziņojumu, kurā viņš norādīja, ka ar jauno augtāko Irānas līderi nav nekādu problēmu. Iepriekš “Reuters”, atsaucoties uz Irānas amatpersonu, ziņoja, ka Modžtaba Hamenei it kā ir viegli ievainots, bet joprojām aktīvs.
Krievija arvien vairāk iesaistās Irānas krīzē
Patiesībā Kremlis ne tikai politiski atbalsta jauno režīmu Taherānā, bet ir arī apņēmies to fiziski glābt. Irānas ārlietu ministrs Abass Aragči nosaucis Maskavu un Pekinu par Teherānas stratēģiskajiem partneriem un apstiprinājis militārās sadarbības esamību starp šīm valstīm.
Irānas varasiestādes atzinušas militāras palīdzības saņemšanu no Krievijas un Ķīnas, pieaugot militārajai spriedzei ar ASV un Izraēlu. Irānas ārlietu ministrs Abass Aragči intervijā MS NOW apstiprināja, ka starp valstīm pastāv militāra sadarbība, ziņo Politico.
“Pagātnē mums ir bijusi cieša sadarbība, kas turpinās arī šodien, tostarp militārā sadarbība,” sacīja ārlietu ministrs.
Pēc viņa teiktā, sadarbība ar Krieviju un Ķīnu aptver plašu jomu loku, tostarp politiku, ekonomiku un militāro sadarbību.
Intervijā Aragči komentēja arī situāciju ap Ormuzas šaurumu, caur kuru tiek transportēta aptuveni piektā daļa pasaules naftas un gāzes piegāžu. Spriedzes saasināšanās reģionā jau izraisījusi naftas cenu pieaugumu – tās pārsniegušas 100 dolārus par barelu, pastiprinot bažas par iespējamiem ekonomiskiem satricinājumiem pasaules tirgos.
Irānas ārlietu ministrs paziņoja, ka Teherāna ir ierobežojusi kuģu satiksmi šaurumā tankkuģiem un kuģiem, kas pieder valstīm, kuras Irāna uzskata par saviem pretiniekiem.
