Pabriks: konflikts ar Irānu var ievilkties, un tā sekas jutīs visā pasaulē 0
Situācija Tuvajos Austrumos saistībā ar Irānu joprojām ir neskaidra, un eksperti brīdina, ka konflikts var turpināties ilgāku laiku. Kā TV24 raidījumā “Ziņu top” skaidro Artis Pabriks, domnīcas “Ziemeļeiropas politikas centrs” direktors un Militāro tehnoloģiju, dronu un robotikas asociācijas vadītājs, šādos konfliktos bieži vien nav skaidrs, kā tie tiks pabeigti.
“Mēs nezinām visas detaļas, kā tas parasti ir šādos gadījumos. Skaidrs ir tikai tas, ka, ja tu sāc karu, būtu prātīgi zināt, kā tu to beigsi. Taču bieži vien tā nenotiek,” norāda Pabriks.
Viņš uzsver, ka Irānas politiskā un militārā struktūra ir daudz sarežģītāka, nekā varētu šķist no malas. Pat ja tiek iznīcināti atsevišķi varas vai militārie līmeņi, tas nenozīmē, ka sistēma sabruks. “Irānā ir ļoti lielas, ja drīkst ironizēt, mūlu rezerves. Tas nozīmē, ka pat pēc pirmā vai otrā līmeņa iznīcināšanas trešais un ceturtais līmenis joprojām var pastāvēt,” viņš skaidro.
Eksperts arī norāda, ka pašlaik nav skaidrs, vai ASV patiešām būtu gatavas mēģināt mainīt režīmu Irānā. Viņa ieskatā tas būtu ļoti sarežģīts uzdevums, jo režīma maiņa bez militāras kontroles pār teritoriju praktiski nav iespējama.
“Kā var nomainīt režīmu valstī, kurā tu neesi iegājis un kuru nekontrolē?” jautā Pabriks. Viņš atgādina, ka Irāna ir liela valsts ar sarežģītu ģeogrāfiju un aptuveni 88 miljoniem iedzīvotāju, turklāt tai ir iespējas nodarīt būtiskus triecienus arī kaimiņvalstīm.
Pēc Pabrika domām, tieši šo iemeslu dēļ maz ticams, ka kāda valsts tuvākajā laikā mēģinās ieiet Irānā ar sauszemes karaspēku. Tas savukārt nozīmē, ka konflikts var turpināties ilgāk.
Viņš piebilst, ka daļa Irānas militāro spēju varētu būt jau būtiski samazināta, taču precīzu informāciju ir grūti pārbaudīt. “Tiek apgalvots, ka aptuveni 60% Irānas palaišanas iekārtu vai raķešu sistēmu varētu būt iznīcinātas, bet mēs īsti nezinām, cik tas ir precīzi,” norāda Pabriks.
Konflikta sekas jau jūtamas arī pasaules ekonomikā, īpaši enerģētikas jomā. Pēc eksperta teiktā, degvielas cenu kāpums ir viena no pirmajām redzamajām sekām.
“Mēs jau redzam degvielas cenu pieaugumu, un, visticamāk, tas kādu laiku turpināsies,” saka Pabriks.
Vienlaikus šāda situācija var būt izdevīga arī Krievijai, jo augstākas energoresursu cenas palielina tās ieņēmumus. Turklāt vairākas valstis ir spiestas pārskatīt enerģijas piegādes politiku.
Pabriks uzsver, ka šis konflikts skar daudz plašāku reģionu nekā tikai Irānu. “Tas ietekmē visu reģionu. Tas ir ļoti nozīmīgs gan enerģētikas, gan politiskā ziņā, un tas ir arī ļoti sarežģīts reģions ar dažādām etniskajām grupām un valstu interesēm,” skaidro eksperts.
Viņš arī atgādina, ka nevienai valstij šodien nav absolūtas varas pilnībā kontrolēt notikumus pasaulē. “Neatkarīgi no tā, vai karu sāk ASV vai kāda cita valsts, nevienai valstij nav absolūta spēka mainīt visu, kas šobrīd notiek pasaulē,” uzsver Artis Pabriks.
