Streips: Jēdziens “satrakots vērsis trauku veikalā” ir uzskatāms par klišeju, bet mūsu pasaulē ir arī tādi cilvēki, par kuriem tas kļūst visai burtisks koncepts 0
Jēdziens “satrakots vērsis trauku veikalā” ir uzskatāms par klišeju, bet mūsu pasaulē ir arī tādi cilvēki, par kuriem tas kļūst visai burtisks koncepts.
Raugi. Amerikāņi 2024. gada novembrī prezidenta amatā ievēlēja cilvēku vārdā Donalds Džons Tramps. Labi zinot, ka pēc līdz kliņķim haotiskā pirmā termiņa amatā no 2017. līdz 2021. gadam (divreiz impīčments ASV Kongresā), pret viņu izvirzīti desmitiem kriminālapsūdzību, par gadiem senu krāpšanos savos biznesa procesos arī tika notiesāts par pāris desmit kriminālnoziegumiem. Zvērināta žūrija atzina sievieti, kura vēstīja, ka kaut kad sen Donalds Džons Tramps kāda veikla uzmēģinājuma telpā viņai bija uzmācies un viņu principā izvarojis, par ticamu. Žūrija viņai piesprieda piecus miljonus dolāru un pēc tam, kad burtiski nākamajā dienā Donalds Džons Tramps atkārtoja savus kretīniskos melus par sievieti, žūrija mierīgi summu paaugstināja līdz 80 miljoniem dolāru.
Vašingtonā tapa sērija kriminālapsūdzību par faktu, ka pēc 2020. gada vēlēšanām Donalds Džons Tramps vienkārši nevarēja samierināties ar savu zaudējumu un tāpēc uzrīkoja dumpi Kapitolijā ar izteikto mērķi pārtraukt Elektorālās koledžas balsu skaitīšanu un noteikt, ka uzvarējis ir nevis Džo Baidens, bet gan Donalds Džons Tramps. Džordžijas štatā bija kriminālapsūdzības par faktu, ka prom ejot no Baltā nama pēc pirmā termiņa, Donalds Džons Tramps koferī sapakoja milzīgu kaudzi konfidenciālu, slepenu un visaugstākā līmenī slepenu dokumentu, un tos aizveda uz savu mājvietu Floridā. Kad Amerikas Nacionālais arhīvs nāca ar domu, ka patiesībā visaugstākā līmenī slepeni dokumenti nav glabājami privātpersonas tualetes telpā, kā tas bija šoreiz, Donalda Džona Trampa pārstāvji vispirms par to meloja un apgalvoja, ka nekādu dokumentu neesot, pēc tam dažus atdeva un pateica, ka nu atdoti visi, un galu galā visus tā arī neatdeva.
Šī garā ekskursija Donalda Džona Trampa vēsturē šonedēļ nepieciešama kā fons tam, ko satrakotais vērsis trauku veikalā ir izdarījis šoreiz.
Donalds Džons Tramps, sadarbībā ar Izraēlas autokrātu Benjaminu “Bibi” Netanjahu pirms pāris nedēļām uzsāka lielu bombardēšanu Irānā.
Jau pirmajā dienā izdevās nozumēt Irānas galveno reliģisko līderi un ajatollu, plus vēl pāris desmit viņa ciešāko sabiedroto.
Tajā pašā dienā arī izdevās uzmest raķeti meiteņu skolā Teherānā un apslaktēt apmēram 170 cilvēku, lielākoties gados jaunas meitenes, kuras tur mācījās.
Par ajatollas novākšanu no trases Donalda Džona Trampa administrācija nevarēja vien nolielīties par to, cik cēls un dižens ir viņu prezidents, kurš tā kaut ko ir varējis panākt.
Par nogalinātajām meitenēm Donalda Džona Trampa administrācija meloja un apgalvoja, ka patiesībā raķeti esot izšāvuši irāņi, un tas nekas, ka uz vienas no raķetes atlūzām melns uz balta bija rakstīti vārdi “ražots ASV.”
Donalda Džona Trampa aizsardzības ministrs, kurš pirms par tādu kļūt bija pļāpāšanas raidījuma viens no vadītājiem ASV Republikāņu partijas propagandas kantorī Fox News, bet tikai brīvdienās, darba dienās ne – viņš divu nedēļu garumā par apslaktētajām meitenēm ir apgalvojis, ka “izmeklēšana turpinās.” Turpinās un turpinās, acīmredzot cerot, ka kaut kā maģiskā kārtā vārdi “ražots ASV” no raķetes atlūzas izzudīs.
Katrā gadījumā Trampa un starptautiski krimināli apsūdzētā Netanjahu rīcība Irānā ir radījusi lielu haosu, un ne tikai Irānā vien. Teherānas mullas nav nekādi mazie bērni, kuri šāda veida pērienu piecietīs sakožot zobus un spītīgi klusējot.
O, nē. Irāņi ir sākuši savas raķetes raidīt burtiski pa labi, pa kreisi uz tām valstīm, kuras tā (patiesi vai nepatiesi) uzskata par Amerikas sabiedrotajām. Irāņi ir centušies slēgt Hormūzas jūras šaurumu, caur kuru ceļo apmēram 20% pasaules naftas un gāzes piegāžu. Izraēļi pa to laiku ir smagi vērsušies pret teroristu grupējumu Hezbolā Libānā, un tas nekas, ka tas ir nozīmējis no galvaspilsētas Beirūtas palūgt evakuēties burtiski simtiem tūkstošiem cilvēku, kuriem principā pateikts – tava mājvieta mums ir pie pakaļas, mēs medījam teroristus.
Skat. iepriekšējo piezīmi par satrakotu bulli trauku veikalā. “Bibi” gadījumā teiksim, ka runa ir par satrakotu vepri. Ebrejiem cūkgaļa skaitās neķītra. Benjamina Netanjahu rīcība Gazā un citur Tuvajos Austrumos ir bijusi neķītrības izcila definīcija.
Liekti teikt, blakus efekts šai divu autokrātu avantūrai Irānā ir bijušas visai krasi palielinātas naftas cenas pasaulē, tajā skaitā un konkrēti tāpēc, ka ir smagi kavētas piegādes pateicoties islāmistu režīma vēlmei bloķēt minēto Hormūzas šaurumu.
Daudzviet pasaulē tikpat radikāli pieaugušas degvielas un citu naftas produktu cenas. Daudziem cilvēkiem radot jautājumu: Priekš kam tas viss ir vajadzīgs?
Jo skaidrojums no Vašingtonas par to, kāpēc jau vairāk nekā divu nedēļu garumā amerikāņu kara lidmašīnas bombardē mērķus Irānā, ir bijis svaidīgs, un tas ir maigi teikts.
Varbūt tāpēc, ka irāņu tautai brutāli represīvais islāmistu režīms ir pie pēcpuses un Donalds Džons Tramps grib tai iet palīgā. Varbūt mērķis ir vienkārši gāzt islāmistu režīmu, un pēc tam lai irāņu tauta pati tiek galā ar savu nākotni.
Visai plaši apgalvots, ka mērķis ir likvidēt Irānas spēju tikt pie kodolieroča. Īsi pirms invāzijas sākuma no režīma bija drūmi un tumši prognozējumi, ka bez tā jau pēc nedēļas irāņu arsenālā būs ne tikai viena, bet varbūt visas 11 kodolraķetes, kā arī vajadzīgās ierīces, lai tās izšautu uz citām pasaules valstīm. Tajā skaitā Amerikas režīma skaidrojumā, arīdzan uz “amerikāņu mājvietām.”
Te atgādinot, ka Donalda Džona Trampa priekštecis amatā Baraks Huseins Obama ar irāņiem sarunāja konkrētu darījumu, kurā irāņi atteicās no tālākas urāna bagātināšanas pret atlaistām sankcijām pret viņu tautsaimniecību.
Donalds Džons Tramps šo darījumu jau sen aprakstīja ar vārdiem “muļķīgākais darījums, kādu jebkad esmu ieraudzījis.”
Pirmā termiņa laikā viņš vienpusīgi no darījuma atteicās. Un nevienam visā pasaulē nebija nekāda pārsteiguma, ka irāņi nolēma OK, ja tā, tad atgriezīsimies pie urāna bagātināšanas.
Gan pirmā, gan otrā termiņa laikā kādreizējais līdz kliņķim korumpētais un nekompetentais biznesmenis Tramps mēdza apgalvot, ka problēma ar darījumu ar Irānu bija apstāklī, ka to bija sarunājis neleģitīmais musulmanis no Kenijas Obama, un līdz ar to darījums bija uzskatāms par neakceptējamu no brīža, kad tas tika parakstīts.
Jo Donalds Džons Tramps ir pasaules veiksmīgākais sarunu vedējs, un viņš ar irāņiem sarunās izcili skaistu darījumu, jo viņš, lūk, ir Tramps. Un viņš prot tā kaut ko panākt.
Ar vienīgo problēmu, ka pērn vasarā sarunas bija pavirzījušās uz priekšu, bet tikai līdz brīdim, kad izraēļi un amerikāņi uzsāka plašu un masīvu bombardēšanu Irānā ar mērķi likvidēt tās kodolindustriju.
Laikā pēc šī uzbrukuma Donalds Džons Tramps uzslējās uz pakaļkājām un paziņoja, ka Irānas kapacitāte kodollietās bija iznīcināta pilnībā un absolūti un tāpēc Irāna nekad vairs neapdraudēs kaimiņus un plašāko pasauli.
Protams, ātri vien izrādījās, ka tā tas nebūt nebija. Režīma pieeja Vašingtonā bija nevis atzīt, ka kritiķiem bija taisnība, bet gan no darba padzīt jebkuru kadru, kurš uzdrīkstējās iepīkstēties, ka patiesībā irāņi savus kodolmateriālus bija paslēpuši tik ļoti, ka apgalvot, ka tie ir ‘iznīcināti’ var tikai kāds, kurš nezina, par ko viņš vāvuļo.
Piemēram, Donalds Džons Tramps.
Šogad bija tāpat. Ar lielu pompu amerikāņi bazūnēja savus sarunu vedējus, kuri pilnīgi noteikti sarunās jaunu un daudz izcilāku darījumu ar irāņiem.
Bet arī šogad sarunas bija viena lieta, kura turpinājās burtiski līdz vakaram pirms uzbrukuma … un sekoja uzbrukums. “Episkais niknums,” tā amerikāņi to ir nosaukuši, un laika gaitā no pirmās personas un viņa pakalpiņiem ir nākusi doma, ka šis konflikts drīz beigsies, jo amerikāņi tur esot sasnieguši savus mērķus.
Vai arī tas turpināsies vēl daudzu mēnešu garumā un varbūt līdz septembrim, acīmredzot cerībai esot, ka novembrī un konflikta laikā amerikāņi negribēs varu Kongresā atdot opozīcijas demokrātiem.
Cik šis process amerikāņiem maksā? Apmēram miljardu dolāru. Dienā. Miljards dolāru ikkatru dienu, kas nozīmē septiņus miljardus nedēļā, šomēnes trīsdesmit vienu miljardu un gada laikā trīssimt sešdesmit piecus miljardus dolāru.
Un tas valstī, kurā republikāņi ir jau sen apgalvojuši, ka veselības aprūpe amerikāņu tautai ir pārāk dārgs prieks, un tāpēc pareizais variants ir kā ar cirvi apcirpt visas tās federālās programmas, kuras palīdz ar barības nodrošināšanu trūcīgiem amerikāņiem un it īpaši bērniem.
Bet izdot miljardu katru dienu konfliktā ar Irānu? Tas, lūk, šiem kadriem šķiet pieņemami. Jo viņi ir republikāņi, un viņu vienīgais dzīves mērķis ir atbalstīt visu to, ko dara Donalds Džons Tramps un to novērtēt kā izcilāko rīcību Amerikas un droši vien visas pasaules vēsturē.
Bet te ir arī cita lieta, kura lielajā jezgā ap amerikāņu un izraēļu rīcību Irānā, ir mazliet pastumta sāņus. Patiesībā vairākas lietas.
Viena ir Izraēlas barbarisms Gazas joslā un Rietumkrastā, kur starptautiskais likums jau sen ir tik ļoti samīdīts zem kājām, ka tā nozīme ir pilnībā iznīcināta.
Un otra ir konflikts Ukrainā, un te ir joma, kurā amerikāņu vērsis trauku veikalā kārtējo reizi ir rīkojies tā, lai palīdzētu agresoram no Maskavas.
Nupat aizgājušo brīvdienu laikā Amerikas režīma finanšu ministrija paziņoja, ka tāpēc, ka Irānas konflikta rezultātā ir radušās problēmas ar naftas piegādi un cenām, nupat ir pareizais brīdis darīt ko?
Atlaist sankcijas, kuras Krievijai liedza savus naftas produktus tirgot ārpasaulē.
Uz mēnesi un pagaidām, bet ar puņķiem un asarām panāktās sankcijas nu tiks atlaistas.
Ar rezultātu, ka no energoresursu tirgošanas Kremļa kasē patlaban ieplūst simtu piecdesmit miljoni dolāru … dienā.
Katru dienu 150 miljoni. Nedēļā 1,05 miljards, šomēnes 4,65 miljardi, un gada garumā 54,7 miljardi dolāru.
Cik daudz raķešu, dronu, tanku, bruņu transportieru un citu ierīču Kremļa fašists varēs iegādāties tagad, kad seno un nudien kaitīgo sankciju spiediens ir atlaists?
Cik daudziem krieviem varēs samaksāt nenormāli milzīgas naudas summas, lai viņi piekristu doties uz Ukrainu un kļūt par lielgabala gaļu Ukrainas aizstāvju rokās?
Vairāk nekā četri gadi pagājuši kopš Kremļa barbars uzsāka savu “speciālo militāro operāciju” Ukrainā un joprojām kā akmenī iecirsta ir viņa pārliecība, ka viņam ir tiesības vienkārši pievākt visu Donbasu.
Pagājušajā ziemā ukraiņi devās pretuzbrukumā pret ienaidnieku, un pāris mēnešu laikā izdevās atbrīvot pārsimt kvadrātkilometrus kādreiz okupētās teritorijas un apslaktēt iebrucēja karavīrus apmēram tūkstoti katru dienu.
Un nu amerikāņu vērsis savā trauku veikalā ir uztaisījis tā, ka Kremļa grāmatvežiem vairs nebūs jāķeras pie sirds drapēm tāpēc, ka vairs nav naudas pat pensiju izmaksai, kur nu vēl masīvam bruņotam konfliktam ar kaimiņvalsti.
Simtu piecdesmit miljoni dolāru katru mīļu dienu. Jo amerikāņi uzsāka bombardēšanu Irānā, tas satricināja pasaules naftas tirgu, un tāpēc tie paši amerikāņi tagad ir izdomājuši, ka pareizais variants ir Putinam pateikt tas nekas, puisi, darbojies vien tālāk.
Tautas mēdz reizēm nobalsot pilnīgi pret savām interesēm. Pagājušā gadsimta 30. gados Ādolfs Hitlers Vācijā par fīreru kļuva vēlēšanu ceļā. 1933. gada 5. martā bija Reihstāga vēlēšanas, kurās nacisti izcīnīja 288 mandātus no 647. Vairākums tas nebija, bet drīz pēc tam kanclers izmantoja savu varu, lai parlamentu likvidētu pavisam un turpmāk būtu par fīreru ar vienpersoniskām lemšanas tiesībām.
Ar visu no tā izrietošo.
Amerikāņi aizpērn novembrī izdarīja kaut ko apmēram līdzīgu. Ievēlēja sev kadru, kurš tāpat kā Hitlers uzskata, ka pareizais variants ir valdīt ar dekrētiem un ediktiem.
Ārpasaulei tas ir vājš mierinājums, ka visvairāk no šīs attieksmes cieš paši amerikāņi. Vai nu viņu ikdienas rēķini ir kļuvuši nepanesami gan tāpēc, ka režīma tarifu politika visu ir padarījusi daudzreiz dārgāka.
Vai arī varbūt viņi nupat ir zaudējuši savu bērnu auklīti vai frizieri tāpēc, ka bērnu auklīte vai frizieris notvers Amerikas Gestapo līdzīgās slepenpolicijas kampaņā pret migrantiem.
Vidējais amerikānis droši vien tikai vārgi zina, ka kaut kur pasaulē ir tāda valsts kā Ukraina. Tā dēvētie MAGA histēriķi ir pārliecināti, ka pareizais variants pasaulē ir biedroties ar citiem autokrātiem un barbariem.
Šie dabas bērni nudien jau sen ir cēluši Putinu un viņa pakaļdarītājus Polijā, Ungārijā, Slovākijā un citur gaismā. Jo tie, lūk, ir kārtīgi veči, un vai nav labi, ka arī mums amerikāņiem tagad ir pašiem savs kārtīgais vecis?
Gandrīz astoņdesmit gadus vecs večuks ar demences pazīmēm. Tas ir tas, ko amerikāņi aizpērn uzspieda visai pasaulei.
Konflikts ar Kanādu. Konflikts ar Meksiku. Konflikts ar Eiropas Savienību. Konflikts ar NATO.
Bet vienmēr … vienmēr, vienmēr, vienmēr čubināšanās ap autokrātu Kremlī.
Sākot jau 2013. gadā, kad Donalds Džons Tramps nolēma sev piederošo “Mis Visums” konkursu rīkot Maskavā.
Un vairāku mēnešu garumā pirms tam kā pusaugu meitene Tviterī pauda cerības, ka Vladimirs Putins ieradīsies uz konkursu un varbūt kļūs par pusaugu meitenes labāko draudziņu un atbalstītāju.
Tā tas ir bijis visu laiku kopš tam. Pirmā termiņa laikā epopeja ap Ukrainas jauno prezidentu Zelenski, kuram pateikts, ka tālāku ieroču piegāžu vairs nebūs, ja viņš nepalīdzēs meklēt kompromātu par Trampa iespējamo oponentu 2020. gada vēlēšanās, pret kādreizējo ASV viceprezidentu Baidenu.
Pirmā termiņa laikā piecreiz Amerikas Savienoto Valstu prezidents ar Kremļa barbaru tikās aiz slēgtām durvīm Helsinkos un citur. Helsinkos Amerikas Savienoto Valstu prezidents par Krievijas pierādīto iejaukšanos 2016. gada vēlēšanās, paziņoja, ka tā bija secinājuši Amerikas drošības dienesti, bet tepat blakus stāvošais Vladčiks, lūk, bija pateicis ka tie nebija krievi un tāpēc Amerikas Savienoto Valstu prezidents ticēs viņam un nevis pats savam Centrālās izlūkošanas dienestam.
Vēl nesenāk bija gadījums, kad Ukrainas agonijas laikā režīms Vašingtonā nolēma, ka nu ir pareizais brīdis Kremļa barbaru uzaicināt ciemos.
Droši vien uz valsts dineju Baltajā namā – tas būs par daudz prasīts.
Sarīkosim pasākumu militārā bāzē Aļaskā. Uz tukšā lidlauka izklāsim sarkano paklāju, jo Donalds Džons Tramps savā sirdī, lūk, allaž ir bijis šovmenis. Un tas nekas, ka pret viesi jau sen izvirzītas starptautiskas kriminālapsūdzības par kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci.
Donaldam Džonam Trampam starptautiskās krimināltiesas procesi ir pie pakaļas. Mīļi gaidīts viesis Baltajā namā ir bijis jau minētais Bibi Netanjahu, pret kuru izvirzītas tikpat nopietnas apsūdzības par tikpat baisiem grēkiem.
Amerika Starptautiskās Krimināltiesas darbā nepiedalās, droši vien lielā mērā tāpēc, ka pat 80 gadus vecais večuks ar demenci kaut kur savā suņa prātā ir ar aizdomām, ka likvidēt visu Amerikas sociālā nodrošinājuma tīklu kaut kādas pašizdomātas “taupības” nolūkos varētu tikt uzskatīts par noziegumu pret tautu.
Vērsis trauku veikalā. Iemesls jautiem video Jūtūbā vai citur, bet uz vietas katastrofa visaugstākajā līmenī.
Un Dievam žēl šajā gavēņa laikā pirms Lieldienām, bet šajā gadījumā vērsi veikalā palaida viens barbars ar otra barbara atbalstu. Viņi abi varbūt par to visu tīksminās un priecājas.
Bet vidējam irānim, vidējam palestīnietim Gazā un vidējam ukrainim Donbasā vai citur tā ir traģēdija.
Jo galu beigās vērsis trauku veikalā nekad nebūs laba doma.
