Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietnieks Dmitrijs Homenko (no labās) un Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieka vietnieks Ruslans Grigs.
Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietnieks Dmitrijs Homenko (no labās) un Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieka vietnieks Ruslans Grigs.
Foto: Ritvars Raits

Kibernoziedznieki izkrāpj miljonus. Kā rīkoties, saņemot aizdomīgu zvanu? 7

Ritvars Raits, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

VIDEO. Sāk palikt nopietni! Milovs draud Latvijas politiķiem sakarā ar “Doždj” slēgšanu: “Ja jūs paši to nesaprotat, biedri jums paskaidros” 224
“Tas patiesībā ir mans trumpis.” Saeimas deputāts pastāsta, kāpēc savulaik nonācis cietumā
Kāpēc par naudu pie ārsta var tikt uzreiz, bet “valsts rindā” bieži jāgaida mēnešiem? Skaidro Pavļuts 136
Lasīt citas ziņas

 

Pēdējo pāris gadu laikā telefonkrāpnieki un citi interneta vidē darbojošies noziedznieki Latvijas iedzīvotājiem izkrāpuši daudzus miljonus eiro. Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) priekšnieka vietnieks Dmitrijs Homenko un ENAP 3. nodaļas (Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas) priekšnieka vietnieks Ruslans Grigs preses konferencē informēja par jaunākajām tendencēm kibernoziegumu jomā, par trim Latvijā izplatītākajām krāpšanas shēmām, kā arī par to, kā iedzīvotājiem neiekrist telefonkrāpnieku slazdos un kā pareizāk rīkoties, saņemot aizdomīgu zvanu vai citu ziņu.

CITI ŠOBRĪD LASA

 

Mērķis – maksājuma karšu dati

R. Grigs informēja, ka tagad visvairāk tiek izmantots krāpšanas paņēmiens, kas saistīts ar dažādu kurjerpakalpojumu uzņēmumu logotipu izmantošanu tiešsaistē. Krāpnieki piemeklē savus upurus, izmantojot sludinājumu portālus, un attiecīgi piedāvā viņiem ar distances līgumu iegādāties kādas preces.

Komunikācija parasti notiek krievu valodā, tās gaitā potenciālajam pircējam tiek atsūtīta saite, kas šķietami atgādina attiecīgā kurjerpakalpojumu uzņēmuma tiešsaistes vietni. Tajā tiek lūgts ievadīt klienta bankas kartes datus. Protams, nekāds pakalpojums netiks sniegts.

Šobrīd Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes liet­vedībā ir vairāk nekā 500 iesniegumu par tāda veida krāpšanām. No tiem reāli cietušas apmēram 300 personas, bet pārējie policijā vērsušies tikai informācijas nolūkā.

Ar šo krāpšanas shēmu Latvijas iedzīvotājiem šobrīd nodarītie kopējie materiālie zaudējumi esot apmēram 100 tūkstoši eiro. R. Grigs uzsvēra: “Aicinām iedzīvotājus – pirms jūs sniedzat savu maksājuma karšu datus un personas datus šādās apšaubāmās vietnēs, pārliecinieties, vai šis uzņēmums tik tiešām sniedz šādu pakalpojumu.”

 

Izkrāpuši septiņus miljonus

Otra krāpnieku piekoptā shēma ir iedzīvotāju pierunāšana investēt apšaubāmās interneta vietnēs: “Iedzīvotāji saņem zvanus no nepazīstamiem tālruņa numuriem, pārsvarā cilvēki stādās priekšā kā dažādu finanšu uzņēmumu pārstāvji, kas piedāvā ieguldīt līdzekļus kriptovalūtā, par šiem darījumiem sola pasakainus peļņas procentus.

Tie, kuri piekrīt, tiek reģistrēti dažādās interneta vietnēs, kā arī tiek pierunāti, lai viņu viedierīcēs tiktu instalētas dažādas attālinātās vadības programmas, piemēram, “TeamViewer QuickSupport”, “AnyDesk” u. c. Tādējādi noziedznieki pārņem kontroli pār sava upura datorsistēmu.”

Turpinājumā cilvēks šķietami iegulda investīcijas, bet patiesībā vienkārši pārskaita savu naudu krāpniekiem. Noziedznieki bieži izmanto dažādus psiholoģiskos paņēmienus, mēģina pārliecināt, sarunā lieto dažādus ekonomiskus terminus u. tml., tādējādi radot pārliecību par savu kompetenci.

Šobrīd Latvijā par šāda veida kibernoziegumiem uzsākti jau vairāk nekā 200 kriminālprocesu, bet cietušajiem nodarīto materiālo zaudējumu kopsumma ir apmēram septiņi miljoni eiro. Šo noziegumu izmeklēšana notiek starptautiskā līmenī, Latvijas policija aktīvi sadarbojas ar citām ES valstīm.

 

Divi telefonkrāpnieki aizturēti

Trešais paņēmiens, kuru minēja R. Grigs, ir krāpnieciskie telefona zvani, kuros zvanītāji uzdodas par dažādu banku un kredītiestāžu pārstāvjiem. Preses konferences laikā policijas pārstāvji palepojās ar tādu noziegumu atklāšanu. 2020. gada jūlijā krāpnieks, izmantojot sludinājumu portālus, atlasīja cilvēkus, kas meklēja darbu.

Viņš zvanīja izvēlētajiem upuriem, uzdevās par bankas “Citadele” pārstāvi un piedāvāja darbu šajā kredītiestādē. Kā viens no priekšnoteikumiem, lai darba meklētājs varētu tikt iekļauts konkursā uz amatu bankā, bija noteikums, ka viņam jāsniedz savi piekļuves dati internetbankai.

Citos gadījumos šis pats krāpnieks zvanīja iedzīvotājiem un stādījās priekšā kā neatkarīgs kreditors, piedāvājot aizņemties naudu. Lai it kā veiktu kredītvēstures pārbaudi, upuriem atkal bija jānosauc savi internetbankas piekļuves dati.

Šī gada aprīlī policija aizturēja divas personas, vienai no tām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums. Pašlaik izmeklētāju rīcībā ir informācija par vismaz 20 tāda veida noziegumiem, ko pastrādājuši aizdomās turētie.

 

Iedzen cilvēku stresā

“Noziedznieki nepārtraukti pilnveido savus paņēmienus, mēģina atrast jaunus veidus, kā ievilināt cilvēkus savās lamatās. Likumsargi nodarbojas ar tādu kā pakaļdzīšanos, tajā skaitā arī informatīvajā telpā,” stāstīja D. Homenko.

“Visu šo noziedzīgo shēmu izmantotāji ar saviem upuriem ir sazinājušies attālināti – telefoniski vai izmantojot kādus komunikācijas rīkus internetā. Tas nozīmē, ka cilvēki nav pazīstami un nav varējuši pārliecināties par savu saziņas biedru identitāti. Divos no trim pieminētajiem krāpšanas veidiem krāpnieki izmantojuši tikai krievu valodu.

Tas nozīmē, turklāt arī izmeklēšana to apliecina, ka viņi ir no Austrum­eiropas valstīm, kur izvietoti zvanu centri. Katrā no gadījumiem tiek izmantoti universāli paņēmieni, kas cilvēkam izraisa stresu. Diemžēl, bet stresa ietekmē cilvēkiem nav iespējas mierīgi apdomāties.

Tā vietā viņi cenšas pēc iespējas ātrāk reaģēt, lai atrisinātu virtuāli izveidotu problēmu, par kuru uzbāzīgā formā informē zvanītāji. Iedzīvotājiem jābūt divtik piesardzīgiem tajā brīdī, kad kāds ­attālināti interesējas par viņu fizisko personu datiem, nerunājot tikai par vārdu, uzvārdu un personas kodu, bet arī par elektroniskā pasta adresi, mobilā tālruņa numuru un citiem tikai viņiem raksturīgiem datiem,” brīdina ENAP priekšnieka vietnieks.

 

Kā rīkoties, saņemot aizdomīgu zvanu?

Kā vispareizāk būtu rīkoties, ja ir saņemts aizdomīgs zvans no personas, kas uzdodas par kādas kredītiestādes pārstāvi?

D. Homenko norādīja: “Vispareizāk ir pārtraukt šo sarunu, atvainojoties un sakot, ka, piemēram, pārzvanīsiet pa oficiālo tālruņa numuru, kas atrodams attiecīgajā interneta vietnē. Bankas ne reizi vien uzsvērušas, ka to darbiniekiem nav tādas prakses – zvanīt saviem klientiem un informēt viņus par kaut kādiem aizdomīgiem darījumiem.” Arī valoda ir būtiska – darbiniekam, kurš zvana no Latvijas iestādes vai uzņēmuma, jārunā valsts valodā. Savukārt, ja krāpnieki ar saviem upuriem sazinās rakstiski, tad jāpievērš uzmanība valodas kvalitātei – visdrīzāk tiek izmantotas automātiskās tulkošanas programmas.

 

SAISTĪTIE RAKSTI

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
VIDEO. Sāk palikt nopietni! Milovs draud Latvijas politiķiem sakarā ar “Doždj” slēgšanu: “Ja jūs paši to nesaprotat, biedri jums paskaidros” 224
“Tas patiesībā ir mans trumpis.” Saeimas deputāts pastāsta, kāpēc savulaik nonācis cietumā
Kāpēc par naudu pie ārsta var tikt uzreiz, bet “valsts rindā” bieži jāgaida mēnešiem? Skaidro Pavļuts 136
Tu panāksi veiksmi lēnītēm – soli pa solim! Horoskopi 8.decembrim
“Es ļoti ceru, ka šie abi ministri būs jaunajā valdībā!” Levits nosauc, kurus no kandidātiem uzskata par izciliem 77
Lasīt citas ziņas
Žurnāla “Time” Gada cilvēka tituls tiek Zelenskim un “Ukrainas garam” 10
Uz Vāciju nevar paļauties – tomēr nepiegādās “Patriot” sistēmas Polijas un Ukrainas aizsardzībai
“Tas patiesībā ir mans trumpis.” Saeimas deputāts pastāsta, kāpēc savulaik nonācis cietumā
“Asaras, klusas šausmas, aizžmiegtas acis un saviebtas sejas” – tāda ir reakcija pēc video no zvēraudzētavām. Paraksti iniciatīvu par to slēgšanu!
Apmaksās piederīgā uzturēšanos slimnīcā pie tāda pacienta, kuram vajadzīga īpaša kopšana
07:11
Ar reklāmām Krievija aicina aizstāvēt tēvzemi – apelē pie vīrišķības un sola labu algu
07:05
Taisi ragavas ziemā… Eksperti prognozē – cenu kritums kurināmajam nebūšot uz ilgu laiku
06:51
“Mēs esam kara apstākļos, kāpēc mums kaut kas būtu tai krievu opozīcijai jāpiedāvā?” žurnāliste ir neizpratnē 85
Krievijas uzsāktā kara dēļ Latvijā cilvēki jūtas nedroši par bērnu radīšanu 4
ANO: Jau kara pirmajās dienās Ukrainā tika nogalināti simtiem cilvēku 4
Lavrovs par dzimumneitralitāti: “Eiropā pat uz tualeti nevar kā cilvēks aiziet!”
Brīdinām – ledus nav drošs! Šogad jau pirmais upuris, zemledus makšķernieks 4
LTV: Priestera Zeiļas lietā ir aizdomas par liecinieka ietekmēšanu 2
Kāpēc par naudu pie ārsta var tikt uzreiz, bet “valsts rindā” bieži jāgaida mēnešiem? Skaidro Pavļuts 136
Tas brīdis ir klāt – Latvijā sākusies gripas epidēmija 49
Siksnis: Problēmas ar infotelpu pierobežā nav saistītas ar vadiem vai antenām, bet gan ar galvām
VIDEO. Ukrainas partizāni stāsta, kā cīnījās pret Krievijas spēkiem Hersonā 18
VIDEO. Sāk palikt nopietni! Milovs draud Latvijas politiķiem sakarā ar “Doždj” slēgšanu: “Ja jūs paši to nesaprotat, biedri jums paskaidros” 224
Skatītājs jautā: “Ģimenes ārstu praksē neviens nenēsā sejas maskas. Kā man rīkoties?” 19
paralizēts cilvēks ar traucētu runu var izteikt savu gribu un pilnvarot kādu rīkoties ar savu mantu?
“Nākamos trīs gadus rēķināmies ar augstāku ciparu!” Eksperts konkrēti nosauc elektrības cenas 9
Andis Kudors: Krievu aktīvisti spriež par repatriāciju no Baltijas uz Krieviju
Foto. Krievija sākusi celt plašas aizsardzības būves savā teritorijā 25
Sagaidāms, ka pieaugs ukraiņu bērnu pieplūdums Latvijas skolās 1
“Es ļoti ceru, ka šie abi ministri būs jaunajā valdībā!” Levits nosauc, kurus no kandidātiem uzskata par izciliem 77
“Jūs nevarat paskatīties un paklusēt, ja nesaprotat?” Brante par pēdējā laika skaļāko skandālu
VIDEO. “Visi vienādi, kā pingvīni!”: Aivars Lembergs sūrojas, ka nevar sev nopirkt stilīgu apģērbu pat Parīzē un Milānā 2
VIDEO. Negatīvs rekords! 250 tūkstoši cilvēku ar “nepatīk” novērtē prinča Harija un Meganas Mārklas gaidāmo dokumentālo seriālu
Vīrietim galvā bija maiss un blakus gāzes balons. Ogrē mašīnā atrod cilvēka līķi
Ukraiņiem, kas strādās Latvijā, plāno noteikt obligātu latviešu valodas apguvi 16
Intensīva snigšana turpināsies. Iespējams arī lietus