Krāpšana kā bizness – vai notāriem nepieciešama reforma? 9
Jau vairākus gadus Latvijā ik pa laikam uzvirmo aktualitātes saistībā ar negodīgiem darījumiem vai rīcību, ko veikušas amatpersonas vai sabiedrībā pazīstami cilvēki. Ir jāatzīst, ka lielu daļu šādu lietu tiesībsargājošām iestādēm ir bijis grūti pierādīt, lai lieta tiktu novesta līdz taisnīgam risinājumam, kad nodarītais kaitējums tiek sabiedrībai atlīdzināts.
Tikpat aktuāls ir jautājums arī tajos gadījumos, kā tiek panākts taisnīgs rezultāts tad, kad ir spēkā stājies notiesājošs spriedums, un kā tas tiek reāli izpildīts. Savukārt no ētiskās un tiesiskās puses – kāda ir turpmākā iespēja sodītām personām realizēties savā profesijā, komercdarbībā, projektos un tml.
Krimināltiesībās ir princips, ka pēc soda izciešanas cilvēks pēc noteikta laika uzskatāms par nesodītu, taču tas nav iemesls, lai izdarīto noziegumu vispār izdzēstu no biogrāfijas. Daudzos gadījumos šis aspekts biogrāfijā ir neizdzēšams. Un nereti arī pamatoti. Sabiedrības interesēs kopumā visbūtiskāk šādi jautājumi skatāmi amatpersonu rīcības kontekstā, kas jāatspoguļo, lai pēc iespējas nākotnē novērstu līdzīga rakstura notikumus, neatkarīgi no tā, kurā pasaules malā tas ir, vai vēl varētu būt noticis.
Zvērinātu notāru iesaistīšanās krāpšanā – augoša biznesa forma?
Latvijā atkal ir dzirdams par kriminālvajāšanas uzsākšanu pret kādu notāru un tā atstādināšanu no amata pienākumu pildīšanas. Šī gada sākumā atklājās tiesu izpildītāja Rolanda Veinberga ciniskā rīcība par salīdzinoši nelielu parādu, atņemot dzīvokli 89 gadus vecai sirmgalvei. Šajā procesā iesaistīta bija arī zvērināta notāre Inga Muciņa, kuru tad tieslietu ministrs arī atstādināja.
Tāpat presē plaši tika atspoguļots kriminālprocess pret nu jau arī bijušo notāri Lailu Porieti un uzņēmēju Gintu Lazdiņu par vecu cilvēku apkrāpšanu, izmantojot cietušo vecuma nevarību un juridisko zināšanu trūkumu. Notāre, kas, cita starpā, ir valsts amatpersona, tiek apsūdzēta par krāpšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, dokumentu viltošanu un viltotu dokumentu izsniegšanu.
Ņemot vērā, ka lieta vispirms tika skatīta Vidzemes priekšpilsētas tiesā, tad nonāca Rīgas apgabaltiesā, kas to nodeva atpakaļ jaunai izskatīšanai, bet tagad tā atkārtoti atgriezusies apgabaltiesā, procesa beigas nav ne saskatāmas, ne paredzamas.
Taču šie nebūt nav izņēmuma gadījumi zvērinātu notāru cunftē, šādu gadījumu pēdējos gados ir pietiekami daudz, lai saprastu, ka notāru iesaistīšanās krāpšanā ir kā jauns, un, pēc visa spriežot, ļoti ienesīgs bizness. Jo, kā gan citādi persona, kuras amats jau pats par sevi prasa nevainojamu reputāciju un augsti profesionālas zināšanas, veiktu šāda rakstura darbības.
Likumsakarīgi rodas jautājums – ko par šo visu saka notāru padome, kāds ir tās vērtējums šobrīd tik plaši piekoptajai notāru praksei iesaistīties un īstenot krāpšanas. Līdz šim no notāru padomes vēl nav izskanējis kāds vērtējums par augošo tenddenc. Iespējams, atbilde ir tajā, ka šādu krāpniecisku darbību veikšana zvērinātu notāru vidē pēdējos gados vairs nebūt nav retums, tātad – tas vairs nav nekas ārkārtējs.
Apstāklis, ka krāpšanās, kuros iesaistīti zvērināti notāri, tiek realizētas, aktīvi piedaloties vēl kādai personai, kas ir ne tikai partneris krāpniecisko darbību veikšanas procesā, bet persona, kurai ir spējas un iespējas aktīvi iesaistīties krāpšanas procesā, nepieciešamā brīdī būt atbalsta elementam, piespēlējot, lai viss iet raiti un izskatās labi un ticami, arī jau ir kļuvis par šāda biznesa pazīmi un neatņemamu sastāvdaļu.
Skaļākās zvērnātu notāru kļūdas
Ja, piemēram, palūkojas vēl nesenā pagātnē, prese plaši ziņoja arī par notāres Ināras Dobbermanes pārkāpumiem, vedot mantojuma lietas, un par notāra Daces Čaklās krimināllietu. Krāpšanas gadījumā, kur bija iesaistīta notāre Ināra Dobbermane, figurēja viltots testaments. Mantojamais īpašums nebūtu nonācis blēžu rokās, ja notāre nebūtu viltoto testamentu apliecinājis kā īstu. Visas notāru kļūdas ir apdrošinātas par iespaidīgām summām.
Taču ne visos gadījumos apdrošināšana strādā, kas radīja radiniekiem zaudējumus. Notāres rīcības pārbaudē atklājās, ka viņa pārkāpusi mantojuma lietās noteikto pieteikšanās termiņu. Tā bija rupja kļūda. Dobbermane negaidīja, kad tieslietu ministrs viņu atbrīvos no darba un amatu atstāja pati. Savukārt notāres Daces Čaklās darbības radīja zaudējumus kopumā 420 214 eiro apmērā.
Šajā gadījumā noziedzīga nodarījuma līdzgaitnieks notāres procesā bija viņas laulātais, skandalozi zināmais, nu jau arī bijušais Saeimas deputāts un tobrīd Latviešu biedrības vadītājs, Ingmārs Čaklais, kas liek domāt, ka nekas jau nebeidzas ar notiesājošu tiesas spriedumu krimināllietā par krāpšanu sevišķi lielos apmēros. Lietu izmeklēja Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūra.
Daces un Ingmāra Čaklo sodītās darbības
Tiesībsargājošām iestādēm toreiz izdevās pierādīt notāres un viņas līdzdalībnieka, kas abi bija arī laulātie, vainu un 2015. gadā stājā spēkā tiesas spriedums, ar kuru par vainīgiem krimināllietā par izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielā apmērā tika atzīti bijušais Saeimas deputāts Ingmārs Čaklais un viņa sieva, bijusī notāre Dace Čaklā, un par labu valstij no abiem piedzīti 420 214 eiro.
Dace Čaklā tika atzīta par vainīgu un sodīta ar naudas sodu deviņu minimālo mēnešalgu apmērā, bez mantas konfiskācijas. Tāpat no bijušās notāres par labu Valsts ieņēmumu dienestam tika piedzīta kaitējuma kompensācija 210 107 eiro apmērā. Savukārt Ingmārs Čaklais tika atzīts par vainīgu un sodīts ar naudas sodu piecu minimālo mēnešalgu apmērā, bez mantas konfiskācijas. No viņa par labu valstij tika piedzīta identiska summa. Spriedums netika pārsūdzēts un stājās spēkā.
Jau tad prese ziņoja, ka I. Čaklais, ļoti labi apzinoties savu darbību nozīmi un sekas, kas notiks, steidza nolikt savu Saeimas deputāta mandātu. Dacei Čaklajai apsūdzība tika celta divas dienas pirms tam, kad Čaklais vērsās Saeimā ar iesniegumu par deputāta mandāta nolikšanu. Saskaņā ar lietas materiāliem I. Čaklā firma, kurā viņš bija valdes loceklis, no 2008. gada līdz 2010. gadam sniedza dažādus pakalpojumus notāres – viņa sievas, D. Čaklās, birojam, kuri tika apmaksāti, kā var spriest, ar nepamatoti lielām summām.
Tā rezultātā apsūdzētā notāre veica saimniecisko darbību un gada ienākuma deklarācijās par 2008., 2009. un 2010. gadu ar saimniecisko darbību saistītajos izdevumos iekļāva maksājumus, kuri nav saistīti ar viņas saimniecisko darbību, tādējādi samazinot saimnieciskās darbības rezultātā gūtos ienākumus. Tobrīd arī TV3 raidījums “Nekā personīga” vēstīja, ka Zvērinātu notāru padome Daci Čaklo lūgusi atcelt no amata tāpēc, ka viņa daudzus gadus izmantojusi sava vīra firmas “Divas puses” pakalpojumus dažādām konsultācijām, sabiedrisko attiecību un tulkošanas pakalpojumiem, kas radījis aizdomas, ka darījumi bijuši fiktīvi un, ka šādā veidā notāre vienkārši centusies “optimizēt” nodokļus. Veicot auditu, Valsts ieņēmumu dienests to arī atklājis.
Vēl jānorāda, ka savulaik būdams arī Rīgas Latviešu biedrības (RLB) priekšsēdētājs Ingmārs Čaklais zaudēja šo amatu, jo biedrības valde apturēja viņa biedra tiesības un viņš ar domes lēmumu tika izslēgts no RLB tā iemesla dēļ, ka novedis RLB līdz bankrota slieksnim. I. Čaklais, vadot RLB, noveda biedrību līdz bankrota slieksnim un, vēloties īstenot savu privāto ieceri par hosteļa ierīkošanu, iznīcināja vēsturiskās ēkas sastāvdaļu, turklāt, vienpersoniski, bez jebkāda pamatojuma, biznesa plāna vai nepieciešamajām atļaujām.
Kā jau ziņots publiskos avotos, pie šādiem secinājumiem ļāva nonākt RLB veikto auditu un revīzija komija atzinumi,- I.Čaklais tika izslēgts no RLB biedru saraksta, ņemot vērā veikto auditu un revīzijas komisijas atzinumus. Ingmārs Čaklais, neskatoties uz to, ka bija RLB vadītājs (priekšsēdētājs), veica apzinātas, klaji prettiesiskas darbības, neievērojot tiesisko regulējumu, t.sk., biedrības likuma pantus un statūtus.
Cita starpā no drošiem avotiem dzirdēts arī par iespējamu I. Čaklā atkarību no azartspēlēm, kas varēja ietekmēt viņa rīcību un motīvus. Tāpat arī viņš kā deputāts tika saukts pie administratīvās atbildības, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs eks-deputātam I.Čaklajam uzlika naudas sodu par interešu konflikta neievērošanu.
Vai Čaklo ģimene ar apgriezieniem darbojas Lielbritānijā?
Interesanti, ka sākoties iepriekš minētajai krimināllietas izmeklēšanai, I. Čaklais pēkšņi nozuda un neatbildēja arī uz telefona zvaniem, līdz publiskajā telpā izskanēja ziņas, ka saskaņā ar Latvijas Televīzijas rīcībā esošo informāciju Čaklais varētu būt devies uz kādu Eiropas valsti ne tikai veselības problēmu dēļ, bet arī ģimenes apstākļu mākts. Kā vēlāk atklājās – tā bija Lielbritānija. Bet, kā valstij veicās ar abiem uzliktā kriminālsoda 420 214 eiro apmērā piedziņu, nav zināms.
Šobrīd, cik zināms, Čaklo pāris ir atradis jaunu nišu savām aktivitātēm un darbībām ne tikai Lielbritānijā. Kā liecina publiski avoti, 2021. gadā I.Čaklais ir realizējis jaunu biznesa projektu PLATS (Pasaules latviešu amatieru teātru savienība), liekot lietā iegūtās režisora prasmes, nokļūstot arī godpilnajā valdes priekšsēdētāja amatā, kas ļauj pilnvērtīgi darboties ar visiem resursiem. Un šis projekts liek aizdomāties par to, kas ir un kas nav šajā sakarā mainījies.
Kā var spriest pēc publikācijām gan ārzemju latviešu vidū populārajā laikrakstā “Latvieši.com”, gan pašmāju žurnālistiem sniegtajām intervijām, Čaklo pāris laiku netērē – spēlē un dibina teātri, raksta projektus, ir gatavi konsultēt tikko uz Lielbritāniju atbraukušos, dot pajumti, palīdzēt iekārtoties. Un tas ir gana izdevīgi – citā zemē, kur ļoti daudzi pat nemaz nenojauš par “sadarbības partneru” iepriekš veiktajiem “varoņdarbiem”, “biznesa vadības stilu” un iespējamo “maksu” par šādiem pakalpojumiem.
Atliek vien iepazīties ar pašu izteikumiem sniegtajās intervijās par uzrakstītajiem projektiem, kā rezultātā saņemts atbalsts no Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas un Latvijas Republikas vēstniecības Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē, lai secinātu, ka ir vēlme īstenot grandiozus projektus ar piesaistītu apjomīgu finansējumu. Un atliek gaidīt šo aktivitāšu rezultātu.
Šeit vietā būtu piebilst arī to, ka notāres Daces Čaklās īpašumi savulaik tika izlikti ūtrupē, un Ingmārs Čaklais uz ārzemēm nebija devies uzlabot veselību, bet gan kopā ar ģimeni aizbēdzis parādu dēļ, kā to jau ziņoja mediji.
Pašiem jābūt vērīgiem, lai neiekļūtu aizdomīgos tīklos
Atliek vien domāt, ka gan Latvijā, gan latviešu kopienās ārvalstīs būs pietiekami gudri un vērīgi cilvēki, lai prastu novērtēt gan savus sadarbības partnerus, gan arī visus saistītos riskus, kas pastāv, iesaistoties dažādos jaundibinātos biznesa projektos (vēl jo vairāk – ar jau iepriekš par šāda veida un rakstura darbībām un nodarījumiem krimināli sodītam personām), lai Lielbritānijā, vai citviet, neatkārtojas Rīgas pieredze, kas noved pie kriminālprocesiem un reāliem kriminālsodiem.
Nekam nav garantijas. Bet jaunajā biznesā, kurā iesaistās ne viens vien notārs, fabula ir vienkārša, kā bijušās notāres L. Porietes gadījumā – divas personas savstarpēji vienojās negodprātīgas rīcības ceļā iegūt svešu mantu, sagatavojot un panākot, ka cietušās personas paraksta dokumentus, kas rada viņām tiesiski nelabvēlīgas sekas.
Līdzīga shēma tiek realizēta arī projektos, sadalot atbildību pie resursu aprobēšanas, vai atbildību pilnībā pārvirzot uz citiem kolēģiem vai biedriem. Cerams, ka jau tā ar dzīves izaicinājumiem nespējuši tikt galā Latvijā, latvieši, pārceļoties uz Lielbritāniju vai citviet, spēs izvērtēt laipni piedāvātās palīdzības atrisināt viņu problēmas patiesumu, kā arī spēs izvērtēt piedāvājumu iesaistīties jebkurā projektā. Atliek vien cerēt. Bet tikmēr negodprātīgo un krimināli sodīto personu bizness plaukst un zeļ. Līdz jauniem, nākošajiem kriminālprocesiem.
