Foto: PR IMAGE FACTORY/SHUTTERSTOCK

“Esmu pilnīgi stulba zoss – pati atdevu krāpniekiem naudu!” Glābjot aprūpējamo, Vita iekrīt lamatās 33

Ilze Kalve, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

Apvienotajā Karalistē sākusies īsta krāpšanas pandēmija, blēžiem izceļoties ar izdomu modernajās tehnoloģijās un psiholoģijā, kā arī likumu “caurumu” pārzināšanā. Teju katrs mobilā telefona lietotājs saņēmis telefona zvanus, brīdinot par nodokļu parādiem vai nenotikušām avārijām, īsziņas par nepiegādātiem sūtījumiem, nemaz nerunājot par steidzamu paroles maiņu e-pastiem.

Varasiestādes izdarīt neko nevar, jo arestēt krāpniekus, kuri parasti ir no jaunattīstības valstīm, nav iespējams, tādēļ vienīgais veids ir nepārtraukti brīdināt.
CITI ŠOBRĪD LASA

Ik pa brīdim kāds uzķeras, arī mūsu tautieši. Pat tie, kuri ir pilnīgi pārliecināti, ka viņus piemānīt nav iespējams

“Tu neticēsi, ko es nupat izdarīju! Es tak esmu pilnīgi stulba zoss, nupat atdevu krāpniekiem 800 mārciņu!” draudzene satraukusies elš telefona klausulē. Vita (vārds mainīts) nebūt nav muļķe, bet gan izglītota sieviete pāri 50, strādā par cilvēku aprūpētāju Anglijā, dzīvojot pie klienta mājās.

Darbs ir labi apmaksāts. Vita aprūpē ar demenci sirgstošu turīgu angļu kundzi cienījamā vecumā, kuru savējo lokā mīļi dēvē par Tanti.

“Man tik ļoti kauns!” Vita nevar un nevar saņemties sākt stāstīt.

Kauns par pašas lētticību, un izmisums, ka 800 mārciņas (930 eiro) no konta pazudušas. Vienīgais, ko tagad var darīt, ir gaidīt, vai izdosies atdabūt vai ne.

Glābjot aprūpējamo, lamatās iekrīt pati

“Pēcpusdienā parasti ir stunda atpūtai. Jau iekārtojos savā istabiņā otrajā stāvā, bet dzirdu, ka Tante apakšstāvā satrauktā balsī runā pa telefonu, un man, protams, jāiet lejā skatīties.

Skatos, Tante jau ar bankas karti rokā kaut ko runā par internetu, nesaprot. Dod man telefonu. Saku klausulē – esmu aprūpētāja, varat runāt ar mani! Šie zvanot no “BT” (britu telekomunikācijas uzņēmums), mājā esot problēmas ar internetu, ir noķerti kaut kādi spami laikam. Un prasa – kad pēdējo reizi esmu veikusi starptautisku pārskaitījumu?

Man tajā dienā bija algas diena, kā no rīta pamodos, tā pirmā lieta, ko izdarīju – samaksāju zemes nodokli Latvijā. Viņi uzreiz – tāpēc arī ir šī problēma! Un sāk šausmīgi sliktā angļu valodā runāt kaut ko par transakcijām, kartēm, zagšanām, ka viņi tagad uzliks aizsardzību manai bankas kartei.

Sāku satraukties. Tagad jau zinu, ka vajadzēja likt klausuli nost, teikt, ka piezvanīšu uz “BT” telefonu, pārprasīšu, vai ir īstie.

Bet tobrīd neiedomājos, un viņi sāka mani apstrādāt.

Lika aiziet blakus rūterim, ielādēt mobilajā telefonā “TeamViewer” (“TeamViewer″ ir legāla programma, kas dod iespēju datoriem vai telefoniem saslēgties attālināti. Tādējādi, piemēram, IT remonta inženieris var novērst problēmas klienta datorā vai telefonā, klients savas ierīces ekrānā redz visas veiktās darbības, tāpat arī datorspeciālists redz visu, ko klients dara uz sava ekrāna. – I. K.) programmu.

Reklāma
Reklāma

Padomāju – nu kas tad tur var būt slikts, tak savā telefonā. Tad lika nosaukt to kodu, kas ir atnācis, to nosaucu. No tā brīža viņi jau bija manā telefonā. Tajā mirklī vedekla atsūtīja, draugs atsūtīja, gribēju apskatīties, un sāku ņemties pa to telefonu.

Un tā sieviete uzreiz – ko jūs darāt, neko nedrīkst aiztikt, mēs jums atzvanīsim pēc dažām minūtēm, man jārunā ar menedžeri.”

Noraksta no telefona ekrāna

Apvienotajā Karalistē runā 40 dažādos dialektos, tādēļ nereti paši briti viens otru nesaprot. Vēl trakāk iet, ja angliski sarunājas ārzemnieki no dažādām pasaules malām.

“Es biju vairākas reizes teikusi, ka nesaprotu, ko man saka. Un atzvanīja sieviete ar daudz labāku angļu valodu, lika nosaukt atkal kaut kādu kodu no telefona un nobrīdināja, ka nedrīkstu telefonu aiztikt. Kaut kas jāpārinstalē, uz mirkli pazudīs internets. Vēl noprasīja, kādas ierīces mājās lietoju.

Nu, leptopu, telefonu. No kura esot naudu sūtījusi? Nu, no telefona. Ļoti labi, tad no tā arī vajag! Tikai pirms pārinstalēšanas vajag nodrošināt bankas kartei aizsardzību, tai, no kuras veikts maksājums.

Saku, ka nedošu savas kartes datus pa telefonu! Bet tā sieviete – nē, nē, jūs paņemat karti, telefonā parādīsies jautājumi.

Rakstiet to garo numuru, bet nespiediet “enter” un uzreiz nodzēšat, ja jums ir bailes. Neviens tak neredz, bet mūsu automātiskā sistēma uztvers un uzliks aizsardzību!”

Vitai joprojām nav ne jausmas, kā tobrīd neattapās, ka notiek krāpšana. “Uzrakstīju savu vārdu, uzvārdu, ko uzreiz nodzēsu, uzrakstīju kartes numuru, nodzēsu, arī tos trīs ciparus. Neienāca prātā, ka viņi tajā brīdī redz mana telefona ekrānu un visu jau noraksta!

Un tad man liek nolikt telefonu blakus rūterim ar ekrānu uz leju un atiet nost. Prasu – kāpēc? Nu, tāpēc, ka radiācija.

Tagad man nāk smiekli par radiāciju, bet tad nenāca, biju uztraukusies.

Rokā man joprojām karte, tomēr ir sajūta, ka kaut kas nav īsti riktīgi. Kad telefonā sadzirdu, ka hindu valodā kaut ko runā par eiro, tajā mirklī kā ar bomi pa pieri – tas tak nevar būt Anglijas birojs, kur svešvalodā sarunājas par eiro!

Saprotu, ka esmu apčakarēta, grābju telefonu, spiežu uz bankas aplikācijas un redzu – apmēram 800 eiro vairs nav. Bļauju – kur mana nauda?

Viņa – kāda nauda? Bļauju atkal, ka man rokās telefons, esmu bankas aplikācijā, nauda pazudusi. Viņa saka, mēs strādājam, nomierinieties, viss tiks atgriezts atpakaļ. Es pretī nolamājos, un uzreiz klausulē – pī-pī-pī. Un 100% skaidrs, esmu apčakarēta.”

Jāinformē banka

Krāpšanas gadījumā uzreiz jāzvana savai bankai, lai bloķētu karti un apturētu pārskaitījumus. “Zvanu no parastā telefona bankai, bet no uztraukuma netieku cauri drošības jautājumiem. Rokas trīc, redzot, ka mobilajā telefonā izdzēsta bankas ikona, to krāpnieki jau izdzēsuši. Kad beidzot savieno, bļauju – man zog naudu no konta! To kontu banka uzreiz nobloķēja,” stāsta Vita.

Pēc vairākām dienām gandrīz visa Vitas nauda atgriezās atpakaļ kontā.

“Bankas darbinieks mani nomierināja, teica, mēs visu izdarīsim, jūs savu naudu nepazaudēsiet. Lika izdzēst to jauno programmu, ko krāpnieki lika uzinstalēt, palaist antivīrusu.

Bankas darbinieks vēl ieteica piezvanīt uz “action fraud” (policijas nodaļu, kas specializējas uz šāda tipa krāpšanām). Tur darbiniece man izskaidroja, kā krāpnieki no telefona nolasa visu. Un pieteica izstāstīt pēc iespējas vairāk cilvēkiem, jo šobrīd krāpšanas gadījumu ir ļoti daudz.”

Krāpnieki neatkāpjas

Taču ar to krāpnieku zvani nebeidzās, pēc nedēļas tika mēģināts atkal. “Šoreiz vīrietis ar indiešu akcentu. Zvanot no “BT”, naktī bijusi aizdomīga aktivitāte. Vai es izmantojot internetu ap plkst. 3–4 no rīta? Saku, ka ne.

Nu lūk, esot ieraksts sistēmā, ka no mūsu mājas tās aktivitātes. Es viņam – ai, ai, ko nu darīt! Viņš – nu, lai paņemot savas ierīces, vajadzēs tagad pārinstalēt. Tēloju, ka esmu nobijusies, tagad visu darīšu, iešu meklēt leptopu.

Zvanītājs otrā galā gaida. Es tikmēr pa otru telefonu citā istabā zvanu uz “action fraud”, bet, izrādās, viņi neko nevar izdarīt! Bet krāpnieks iesaka – lai es ielādējot “TeamViewer” programmu. Pateicu, ka zinu, kas viņš ir, tikko runāju otrā istabā ar policiju, viņi zina, kur esat. Šis, protams, uzreiz klausuli nost.”