Ignorē krievus 12
Pastāvīga ir interese par zinātniskās pētniecības iestādēm, medicīnu, izglītību, pilsētu civilo infrastruktūru. Vienā no 1953. gada ziņojumiem teikts: “Dzeramā ūdens tīrība kā pilsētās, tā piepilsētās Latvijā ir slikta augstā gruntsūdens līmeņa dēļ. Rīgā ūdens tomēr ir relatīvi tīrs un tiek sūknēts no Lielā Baltezera apkaimes. Attīrīšana tam nav nepieciešama. Dzeramais ūdens Daugavpilī tiek ņemts no Daugavas un ir jāhlorē. Tas ir slikts avots, un atkārtojas tīfa gadījumi. Jelgavā gruntsūdeņi ir sajaukti ar upes ūdeņiem. Tie tiek hlorēti. Priekšpilsētās lieto aku ūdeni. Akas parasti ir seklas un nenosegtas, kas tās padara viegli piesārņojamas.”
Netrūkst norāžu par iedzīvotāju noskaņojumu. Tomēr 1955. gada beigās jau konstatēts: “Personas, kuras agrāk pat sev nespēja atzīt, ka Latvija varētu netikt atbrīvota, tagad sāk šaubīties, vai atbrīvošana tuvākajā laikā būs iespējama.”
Prasa par Ulmaņa kapu
CIP arhīvā atrodamās detaļas liek plašāk paraudzīties uz vienu otru Latvijas vēstures elementu. 1978. gada 3. februārī ASV kongresmenis Viljams Koters raksta CIP direktoram Stensfīldam Tērneram, ka saņēmis Konektikutas štata latviešu organizāciju līgas pārstāvja Georga Paegles lūgumu palīdzēt noskaidrot Kārļa Ulmaņa kapu: “Latviešu kopienai ļoti rūp uzzināt Ulmaņa kunga likteni, kur, kad un kā viņš gāja bojā, kā arī viņa beidzamās atdusas vietu.” CIP atbilde diemžēl nav zināma.
