“Kretīns viņu nosauca par pērtiķi ugunskurā!” Streips atklāti par rasismu Latvijā un ASV 20
Žurnālists Kārlis Streips, kura dzimtene ir Čikāga, ASV, savā TV24 raidījumā “Vēlais ar Streipu” atklāti runā par šobrīd ASV notiekošajiem protestiem un nežēlīgo slepkavību, kas tos izraisīja, atver vēstures lappusi, atgādinot vergturu laikus, un min rasisma piemērus arī Latvijā.
Pagājušajā pirmdienā Mineapolisā Minesotā tumšādainais cilvēks Džordžs Floids iegāja veikalā, lai iegādātos cigaretes. Pārdevējam šķita, ka viņa iedotā naudaszīme ir viltota, tāpēc tika izsaukta policija.
Nav skaidrs, kas starp pārdevēju un klientu notika tālāk, bet, kad ieradās policija, Džordžs Floids sēdēja mašīnā kopā ar diviem citiem cilvēkiem uz ielas ap stūri no minētā veikala. Viens no policistiem izvilka šaujamieroci un lika Flodam parādīt rokas, likumsargi viņu tika izvilka no mašīnas, uzlika roku dzelžus, Floids sāka pretoties.
Reiz roku dzelži uzlikti, viņš nomierinājās, bet tad, kad policisti centās viņu ielikt mašīnā, viņš atkal sāka trakot, teica, ka cieš no klaustrofobijas un nokrita zemē. Policists Dereks Čauvins pietupās un uzlika savas kājas celi uz Džordža Floida kakla.
Nākamās piecas, sešas minūtes tumšādainais, neapbruņotais un roku dzelžos saslēgtais cilvēks spirinājās, elsa, prasīja mammu, atkārtoti teica, ka viņš nespēj elpot un tad apklusa.
Vēl gandrīz trīs minūtes baltādainais policists saglabāja spiedienu uz Floida rīkles, kad viņu beidzot aizveda uz slimnīcu viņš bija miris.
“Policija mēģināja apgalvot, ka Floids mēģināja uzbrukt policistiem, fiziski izvairīties no aresta, bet uzfilmētajos materiālos redzams, ka nekas tamlīdzīgs nenotika. Vienkārši baltādainais policists sāka žņaugt tumšādaino civilpersonu, dzirdēja viņu vaimanājam, ka ir grūti elpot, un tad viņu nogalināja…Un Amerika uzsprāga gaisā!” šobrīd ASV 26 dažādos štatos notiekošo protesta akciju iemeslu – nežēlīgo un video materiālos iemūžināto slepkavību apraksta Streips.
Protesti Mineapoliskā sākās miermīlīgi, tomēr niknums auga un simtu vietā sāka pulcēties tūkstoši. Sāka plīst logi, cilvēki sāka dedzināt celtnes un policijas mašīnas, prasība bija viena un galvenā – arestēt policistu, kurš bija nogalinājis Floidu.
Arestēti vairāk nekā 4500 iedzīvotāju, daudzviet Amerikā noteikta komandantstunda, situācija vēl joprojām uz naža asmens, tomēr šīs diskriminācijas aizsākumi meklējami jau ASV rašanās laikā.
Brīdī, kad 1776. gadā nodibinātas Amerikas Savienotās Valstis, tajā atradās simtiem tūkstoši vergu.
Amerikas konstitūcijā tautas skaitīšanas vajadzībām tika ierakstīts, ka vergs skaitās kā 2/3 no viena cilvēka, tātad mazāk svarīgs kā baltādainais cilvēks.
Raugoties uz šobrīd notiekošajiem protestiem un nemieriem, nevar neatcerēties līdzīgu sacelšanos, kas radās 1968. gadā, kad tika nošauts afroamerikāņu redzamākais līderis Mārtins Luters Kings.
“Visu laiku kopš tam vidējais afroamerikānis manā dzimtenē ir bijis trūcīgāks, neveselīgāks un mazāk izglītots nekā vidējais baltādainais cilvēks. Visu laiku notiek situācijas, kurās bez iemesla baltādaini cilvēki nogalina melnādainus – vienīgā atšķirība mūsdienās to noteikti kāds nofilmēs.
Ir skumji, ka 2020. gadā rasisms joprojām ir problēma un, protams, ne tikai Amerikā vien.
Mūsu valstī, kad Eirovīzijas dziesmu konkursā piedalījās tumšādainā Aminata, internetā kāds kretīns rakstīja, ka savā sarkanajā kleitā viņa izskatījās kā pērtiķis ugunskurā.
Rasisms ir pretīga fobija – citādi to neaprakstīt un civilizētā sabiedrībā tas ir absolūti nepieņemami!” viņš stāsta.
