Krievi aun kājas un bēg? Ukraiņi sistemātiski sit pa okupantu apgādes artērijām 0
Hersonas frontes sektorā parādījusies informācija, ka Krievijas bruņotie spēki varētu būt atstājuši Kinburnas kāpu. Kā skaidro NBS majors un Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš, pagaidām šīs ziņas nav oficiāli apstiprinātas, taču tās izskanējušas no vairākiem informatīviem avotiem, tostarp Ukrainas partizānu kustības “Ateš”.
Kinburnas kāpa ir šaura zemes strēle, kas iestiepjas Melnajā jūrā. Pirms kara tā bija dabas parks un liegums — ļoti skaista un īpaša vieta. Krievijas spēki šo teritoriju ieņēma 2022. gadā, un no turienes varēja apšaudīt pretējo krastu, tostarp Očakovas pilsētu, kur atrodas arī Ukrainas militārie objekti. Apdraudēta bija arī pati pilsēta un tās civilā infrastruktūra.
Slaidiņš norāda, ka lielu karaspēka grupējumu Kinburnas kāpā uzturēt nav nepieciešams un arī nav vienkārši. Tā ir šaura un izolēta teritorija, kuru iespējams kontrolēt ar droniem. Tieši tāpēc apgāde tur esošajām Krievijas vienībām ir sarežģīta un pakļauta pastāvīgam Ukrainas triecienu riskam.
Pirmā informācija par iespējamu Krievijas vienību atkāpšanos nākusi no Ukrainas partizānu kustības “Ateš”. Tā vēstījusi, ka Krievijas armijas grupējuma “Dņepr” 337. gaisa desanta pulka vienības no 104. gaisa desanta divīzijas esot pametušas pozīcijas kāpas ziemeļu un rietumu daļā.
Saskaņā ar šo informāciju, steidzīgo atkāpšanos izraisījusi munīcijas, degvielas un pārtikas piegāžu pārtraukšana. Krievijas karavīri kāpā atradušies izolēti un pastāvīgi pakļauti Ukrainas bruņoto spēku dronu triecieniem.
Ukrainas bruņotie spēki pagaidām šo informāciju ne apstiprina, ne noliedz. Oficiālajā komentārā norādīts, ka pilnīgu Krievijas spēku atkāpšanos pašlaik nevar apstiprināt, taču Ukrainas spēki sistemātiski strādā, lai nodibinātu uguns kontroli pār Krievijas sauszemes sakaru līnijām okupētajā Hersonas apgabalā. Tāpēc Krievijas vienību padzīšana no šā iecirkņa būtu loģisks šādu operāciju rezultāts.
Slaidiņš pieļauj, ka Krievijas spēki no Kinburnas kāpas varētu būt atkāpušies, iespējams, atstājot tur vien atsevišķus novērošanas posteņus. Viņaprāt, šāda attīstība būtu tiešas sekas Ukrainas darbībām pret okupantu loģistiku.
Šī taktika atgādina notikumus pirms Hersonas atbrīvošanas. Toreiz Ukraina sistemātiski sita pa tiltiem un apgādes ceļiem, padarot Krievijas grupējuma uzturēšanu Dņepras labajā krastā arvien sarežģītāku. Krievijas spēkiem bija jāizmanto pontoni, lai piegādātu degvielu, munīciju, pārtiku un nodrošinātu rotāciju, taču tas kļuva arvien grūtāk.
Tagad Ukraina, pēc Slaidiņa teiktā, dara ko līdzīgu — tā sit pa Krievijas apgādes artērijām. Pilnīga ienaidnieka loģistikas graušanas ietekme kaujas laukā sāk izpausties tikai pakāpeniski. Eksperti prognozē, ka šis process varētu paplašināties un Krievijas aizsardzība varētu sākt brukt arī citās Dienvidu frontes daļās.
