“Krievi izmantotu svarīgus transporta koridorus Latvijā un Lietuvā!” Militārais eksperts “iezīmē scenārijus” un nosauc konkrētu gadu 0
Pēdējā laikā Eiropā atkal parādās bažas par iespējamu Krievijas militāru uzbrukumu NATO austrumu flangam līdz 2027. gadam, taču lietuviešu militārais eksperts Dariuss Antanaitis uzskata, ka šādi draudi ir ticamāki ap 2030. gadu un tikai tad, ja radīsies noteikti ģeopolitiski apstākļi, raksta Lrytas.lt.
Intervijā ar “Defence Blog” Antanaitis atsaucas uz NATO novērtējumiem, nacionālo izlūkdienestu datiem un Lietuvas ikgadējo novērtējumu par draudiem nacionālajai drošībai.
Šie avoti norāda, ka Krievijai joprojām būtu nepieciešams laiks, lai atjaunotu savas spējas liela mēroga militārai operācijai pret NATO.
“Ja karš Ukrainā beigtos par labu Krievijai un sankcijas tiktu atceltas, Krievija ap 2030. gadu varētu uzsākt militāras darbības pret vienu vai divām NATO valstīm,” sacīja D. Antanaitis. “Šāds scenārijs pašlaik tiek uzskatīts par ticamāku nekā iepriekš prognozētais 2027. gada periods.”
Lai gan diskusijās bieži tiek pieminēta iespēja, ka Krievija mēģinās ieņemt Suvalku koridoru — šauru zemes strēmeli starp Poliju un Lietuvu, kas robežojas ar Kaļiņingradas apgabalu un Baltkrieviju, Antanaitis apgalvo, ka šī posma stratēģiskā nozīme ir mazinājusies NATO paplašināšanās dēļ.
“Līdz ar Somijas un Zviedrijas pievienošanos Suvalku koridora nozīme ir mazinājusies,” viņš skaidro. “NATO spēki tagad var ierasties pa gaisu pāri Baltijas jūrai vai pa jūru.” Eksperts norāda, ka Krievijas investīcijas Arktikas militārajā infrastruktūrā bija viens no faktoriem, kas lika Zviedrijai un Somijai izlemt, vai tās vēlas kļūt par NATO dalībvalstīm.
Antanaitis uzskata, ka viens trieciens Lietuvai vai Suvalku koridoram nebūtu pietiekams jebkurai Krievijas operācijai pret NATO austrumu flangu.
“Lai no Baltijas jūras sasniegtu Atlantijas okeānu, Krievijai, visticamāk, būtu jāiegūst vismaz daļēja politiska vai militāra kontrole pār Zviedriju, īpaši Gotlandes salu,” viņš paskaidroja.
Viņš iztēlojas plašāku scenāriju: Krievija mēģinātu savienot Kaļiņingradu ar Krievijas kontinentālo daļu, izmantojot svarīgus transporta koridorus Lietuvā un Latvijā.
Šāds uzbrukums prasītu arī jūras operācijas, lai bloķētu Lietuvu no jūras un kontrolētu abus Somu līča krastus, kas nozīmētu daļu Igaunijas un Somijas okupāciju. “Citiem vārdiem sakot, uzsākot plaša mēroga karu pret Lietuvu, Krievija vienlaikus tiek iesaistīta konfliktā ar Somiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu un Poliju,” atzīmē Antanaitis.
Viņš uzsvēra, ka Lietuva nopietni uztver Krievijas radītos draudus un kopā ar NATO sabiedrotajiem konsekventi stiprina gan nacionālo, gan kolektīvo aizsardzību.
Pēc viņa teiktā, vācu brigādes izvietošana Lietuvā ir viens no svarīgākajiem atturēšanas elementiem. “Lietuvas svarīgākais drošības faktors ir Vācijas sauszemes spēku, kas ir Eiropas lielākā ekonomika, iepriekšēja izvietošana,” viņš teica.
“Ļoti svarīga ir arī ASV karaspēka klātbūtne un nepārtraukti NATO un valsts izlūkošanas centieni.” Viņš piebilst, ka jebkura Krievijas spēku palielināšanās NATO austrumu robežu tuvumā nekavējoties tiktu reaģēta ar simetrisku atbildi: “Jo vairāk Krievijas karaspēka atradīsies mūsu robežu tuvumā, jo vairāk to būs mūsu sabiedrotajiem.”
Tomēr Antanaitis uzsver, ka NATO un Lietuva uzrauga skaidrus rādītājus, kas ļautu tām novērtēt iespējamās izmaiņas Krievijas nodomos. “Mēs rūpīgi sekojam līdzi Krievijas militārā potenciāla un stratēģiskās pozīcijas atjaunošanās procesam,” viņš apliecināja. “Mūsu spēku attīstība, NATO izvietošana, ieroču iegāde un apmācība ir plānota tā, lai līdz 2030. gadam mēs sasniegtu augstu gatavības līmeni.”
