Krievija laužas uz Eiropu 0

Šodien Briselē notiek ES un Krievijas virsotņu apspriede, kuras darba kārtībā ir virkne jautājumu – par vīzām, tirdzniecību, enerģētiku, cilvēktiesībām –, kuros pusēm ir nopietnas domstarpības. 


Reklāma
Reklāma
“To bezjēdzīgo brīvdienu 1. maijā sen bija laiks izbeigt.” Sociālo tīklu lietotāju viedokļi par 1.maiju kā oficiālu brīvdienu
Norvēģijā ir pilsēta, kuras iedzīvotājiem jau vairāk nekā 70 gadus ir aizliegts nomirt. Nežēlīgs liktenis sagaida tos, kuri saslimuši 30
VIDEO. “Divas mašīnas pašvaldības policijas atbrauca” – Ogrē slēgts bērnu izveidotais dzērienu veikals
Lasīt citas ziņas

Maskava ir saniknota par EK lēmumu izmeklēt apsūdzības pret Krievijas gāzes lielfirmu “Gazprom” par tās dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu ES Austrumeiropas dalībvalstu gāzes tirgū un prasību nodalīt gāzes ieguves firmas no pārvades tīkliem. ES ir Krievijas lielākā tirdzniecības partnere un naftas un gāzes pircēja, tāpēc abas puses ir ieinteresētas rast kompromisu strīdīgajos jautājumos, atzīmē izdevums “EUObserver”. Krievija īpaši grib panākt bezvīzu režīmu ar ES līdz ziemas olimpiādei Sočos 2014. gada februārī, taču ES atsakās pieņemt jebkādu “mākslīgi noteiktu laika ierobežojumu”. Pirms dažām nedēļām Krievija pat piedraudēja Eiropas Savienībai ar “atriebības iespējām”, ja 27 valstu bloks kavēsies ar bezvīzu režīma ieviešanu.

Sarunu priekšvakarā vairāku ES valstu pārstāvji pauduši bažas par Kremļa pastiprināto vēršanos pret opozīcijas grupām, bet Maskava aktivizējusi pūliņus sadarbības veicināšanai tā saucamās Eirāzijas savienības ietvaros. Informācijas avoti Eiroparlamentā un Briseles diplomātiskajās aprindās atzīst, ka Briseles un Maskavas attiecības pēdējos mēnešos ir jūtami atvēsušas, raksta “EUObserver”. Pirms nedēļas Eiroparlaments pieņēma rezolūciju, kurā asi kritizēta Krievija par cilvēktiesību pārkāpumiem pret opozīcijas aktīvistiem, pieprasot “darīt galu politiski motivētām vajāšanām un arestiem”. Pagaidām Eiroparlaments nav izšķīries par tik apņēmīgu rīcību kā ASV Kongresa pieņemtais tā dēvētais Magnitska akts, kas paredz juridiski saistošas sankcijas pret cilvēktiesību pārkāpējiem Krievijas varas iestādēs, kas tiek vainoti korupcijas atmaskotāja Magnitska nāvē Krievijas cietumā. Eiroparlamenta Ārlietu komitejas vadītājs Elmārs Broks pēc sarunām Maskavā ar Krievijas Valsts domes deputātiem paziņojis, ka EP rezolūcija var tikt izmantota, lai liegtu vīzas Krievijas ierēdņiem, kas saistīti ar cilvēktiesību pārkāpumiem, ziņo aģentūra “Interfax”.

CITI ŠOBRĪD LASA

Intervijā laikrakstam “The Moscow Times” Broks uzsvēra, ka sarunās ar Krievijas pārstāvjiem ES vadītājiem jāpauž vienota nostāja.

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.