Bankas “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš.
Bankas “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš.
Foto: Ieva Leiniša/LETA

“Labākie laiki Latvijas ekonomikā, kādi vispār jebkad bijuši.” Strautiņš Latvijai prognozē ekonomisko bumu 7

Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

“Tādus jautājumus, su…, uzdod!” Policists kukuļa izspiedējs aizmirst izslēgt mikrofonu un aizkadrā pasaka, ko domā par prokuroru 1
VIDEO. “Viņam nav īsti bail no NATO, drauds ir cits”: Jānis Kažociņš atklāj, kas ir Putina nāvējošais apdraudējums 126
Amatpersona: Ukrainas triecienā “Vagner” štābam Popasnā nogalināti vairāk nekā 100 krievu algotņu 6
Lasīt citas ziņas

Bankas “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš, salīdzinot Baltijas valstu sekmes cīņā ar Covid-19 krīzi, uzskata, ka tuvākajos gados Latviju gaida ekonomiskais bums, kas saistīts ar krasu investīciju pieaugumu – līdzekļiem no Eiropas Savienības ekonomikas atlabšanas fondiem, zaļā un viedā kursa īstenošanai paredzētajiem līdzekļiem, kā arī investīcijām, kas saistītas ar “Rail Baltica”celtniecību.

Situācija Latvijas ekonomikā ir ļoti kontrastaina. Pandēmijas pirmā viļņa grūtības vairumā gadījumu ir pārvarētas, taču dažu nozaru darbība joprojām ir gandrīz apturēta.
CITI ŠOBRĪD LASA

Vienlaikus ir uzņēmumi un nozares, kas ir izrādījušās ieguvējas. Šī gada trešajā ceturksnī pēc straujā ekonomiskā kritiena otrajā ceturksnī varētu tikt reģistrēts visu laiku straujākais IKP pieaugums.

Šī gada beigās un nākamā gada sākumā tiek prognozēta pauze pirms gaidāmās izaugsmes. Te gan jāsaka, ka prognozes pamatā ir pieņēmums, ka Covid-19 vakcīna kļūs pieejama nākamā gada pavasarī, kas ir optimistiski. Piesardzīgākas prognozes min tikai nākamā gada beigas.

Pēc krīzes – izaugsme

Tomēr neatkarīgi no vakcīnas pieejamības P. Strautiņš uzskata, ka krīzes laikā valsts izmantoto izaugsmes stimulu novēlota iedarbība, pieaugušie mājsaimniecību uzkrājumi un vēlme tos tērēt, kā arī milzīgi valsts investīciju projekti – tas viss Latvijā un Baltijā kopumā tuvākajos gados veidos unikāli spēcīgu ekonomiku sildošu apstākļu kombināciju.

Šogad Latvijas IKP samazināsies apmēram par 4,8%, nākamgad pieaugs par 4,4%, bet 2022. gadā izaugsme Latvijā turpinās paātrināties, prognozē “Luminor”.

No nākamā gada līdz šīs desmitgades vidum izaugsme vairākus gadus būs ļoti strauja, ja vien pasaules notikumi nesagādās kādus pārsteigumus. Pilnīgi iespējams – tie būs labākie laiki Latvijas ekonomikā, kādi vispār jebkad bijuši.

Šajā laikā galvenās rūpes būs saistītas ar to, kā nodrošināt, lai ekonomikas sasilšanas un pat iespējamās pārkaršanas apstākļos investīciju resursi tiktu izlietoti saprātīgi.

Īpaši aktuāli tas ir, atceroties apstākļus, kas noveda pie ekonomikas pārkaršanas pirms 2008.–2009. gada krīzes.

Tikai desmitgades otrajā pusē esot gaidāma izaugsmes tempa samazināšanās, jo tad lielais sabiedrisko investīciju bums pamazām apsīks un pienāks brīdis, kad ekonomikā varēs arvien vairāk sajust demogrāfijas negatīvo pārmaiņu ietekmi.

Ekonomika sprauslā, bet brauc

“Jau martā spriedām, ka daļa no eksporta nozarēm krīzi pārcietīs labi, varbūt pat iegūs – piemēram, pārtikas un medikamentu ražošana, IT un biznesa pakalpojumi.

Tā arī notika, turklāt patīkama izrādījās atbilde uz bažīgajiem jautājumiem par pandēmijas ietekmi uz kok­apstrādi, labi attīstījās arī ķīmijas, elektroniskā un elektrotehniskā rūpniecība.

Nevarēja būt nekādu ilūziju par to, kas notiks ar tūrismu. Preču eksporta nozaru sniegums ir bijis viens no labākajiem ES, bet tūrismā un aviācijā atkopšanās ceļš būs ilgs,” saka Pēteris Strautiņš.

Tālākas nākotnes prognozes Latvijas eksportam ir labvēlīgas, jo Latvijas eksporta produktu portfelis ir izrādījies piemērots jaunajiem apstākļiem, krīze jau ir paātrinājusi ekonomikas pārstrukturēšanos.

Eksporta nozaru attīstībai ļoti svarīga būs gaidāmā vietējās pārvaldes kvalitātes uzlabošanās Rīgā, kā arī citu reģionu pašvaldību augošā kompetence industriālajā politikā.

Šogad taupa, nākamgad – tērēs

Statistiķu aprēķinātais patēriņa kritums Latvijā otrajā ceturksnī par 21% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu bija vairākas reizes lielāks nekā Lietuvā un Igaunijā.

Tas izraisīja neviltotu pārsteigumu, jo mazumtirdzniecības apgrozījuma izmaiņas, mobilitātes dati un citi “ātro ziņu” avoti vēsta par līdzīgu situāciju visās trijās valstīs.

Algu fonds reālā izteiksmē Latvijā šajā laikā samazinājās tikai par 3,5%, turklāt iedzīvotāju ienākumus papildināja valsts atbalsts. Līdz ar to vērojama uzkrājumu palielināšanās – bankās esošo privātpersonu noguldījumu apjoms otrā ceturkšņa beigās bija par 10% lielāks nekā pirms gada.

Ir ļoti grūti prognozēt, kā ar šo naudu rīkosies patērētāji, taču pastāv iespēja, ka patēriņa bums pēc pandēmijas beigām var būt ļoti spēcīgs, jo valsts ir lielā mērā pasargājusi mājsaimniecības no finansiālās situācijas pasliktināšanās un cilvēki centīsies atgūt 2020. gadā nokavēto, aktīvi dodoties ceļojumos un apmeklējot pasākumus.

Gaidāmas problēmas darba tirgū

Ekonomiskā aktivitāte tuvākajos gados strauji augs un kļūs praktiski nesavienojama ar iedzīvotāju skaita tālāku samazināšanos.

“Mēs jau zinām, kas līdzīgā situācijā notika kaimiņvalstīs, – tur mainījās migrācijas bilance un iedzīvotāju skaits stabilizējās. Tam agri vai vēlu jānotiek arī Latvijā. Strauji augs pieprasījums pēc darbiniekiem, kas novedīs pie darba tirgus pārkaršanas straujāk augošajos Latvijas reģionos, imigrācijas, kā arī spēcīgās iekšējās migrācijas.

Ir reģioni, kur darba vietu trūkst, un tas saglabāsies arī nākotnē. Straujais algu kāpums varētu kļūt par problēmu daudziem uzņēmumiem, taču tas veicinās ekonomikas pārstrukturēšanos,” prognozē Pēteris Strautiņš.

Nākamgad prognozējams arī straujš inflācijas pieaugums, ko veicinās gan inflāciju samazinošo faktoru sarukums, gan lielas investīcijas un fakts, ka mājsaimniecības tērēs pandēmijas laikā uzkrāto naudu.

Ja 2020. gadā vidējā inflācija būs dažas procenta desmitdaļas, tad nākamgad vidējā inflācija pārsniegs 2% un turpmākajos gados tā turpinās palielināties, pārkarstot darba tirgum.

Ekonomists prognozē, ka tas ietekmēs arī nodokļus – spēcīgā vēlme samazināt darbaspēka nodokļus mudinās paaugstināt produktu nodokļus. Latvijas dzīves līmenis pamazām pietuvosies Eiropas Savienības vidējam līmenim, un līdz ar to pieaugs arī cenas.

SAISTĪTIE RAKSTI

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
“Tādus jautājumus, su…, uzdod!” Policists kukuļa izspiedējs aizmirst izslēgt mikrofonu un aizkadrā pasaka, ko domā par prokuroru 1
VIDEO. “Viņam nav īsti bail no NATO, drauds ir cits”: Jānis Kažociņš atklāj, kas ir Putina nāvējošais apdraudējums 126
Amatpersona: Ukrainas triecienā “Vagner” štābam Popasnā nogalināti vairāk nekā 100 krievu algotņu 6
Amerikāņu astronauts Edgars Mitčels nosūtītā vēstulē Obamam atklājis, ka citplanētieši nepieļaus kodolkarus uz Zemes 133
“Mēs nevēlamies, ka krievi izbauda mūsu radītās vērtības.” Pakrojas muižas īpašnieki atsakās apkalpot Krievijas tūristus
Lasīt citas ziņas

Finanšu partneris - LANDE

Sadarbības projekts
Pēc Egila Levita iniciatīvas, koalīcijas politiķi piekrīt pārskatīt uzturēšanās atļauju izsniegšanu Latvijā 9
Uzņēmējiem vairs nebūšot jāapmaksā OIK. Reirs sola nodokļos iekasēto naudu laist atpakaļ iedzīvotājiem
TV24 #SIF_MAF2022. “Ar nosūtījumu pie ārsta pēc diviem mēnešiem, par naudu – šonedēļ!” Advokāts norāda uz haosu medicīnas sistēmā
Jūtami augusi summa, kas mūsu sabiedrībā esot nepieciešama “visu sapņu piepildīšanai”: no 1164 eiro 2000. gadā līdz 3759 eiro – tagad 11
RFS atlicis viens solis līdz UEFA līgas izšķirošajai kvalifikācijas spēlei
22:25
“Ukraiņi iegājuši rutīnā pēc pusgada karadarbības – domā, ja fronte turas, tad kā brīvprātīgajiem nav jāpiesakās,” – secina J. Slaidiņš
22:12
Brāļi Reišuļi kāpuši uz goda pjedestāla motokrosā
22:05
FOTO. Izsmalcināta publika un stāvovācijas: Ikšķiles estrādē izskanējis prestižais Operetes festivāls 6
FOTO. “Mums bija pašiem savs vasaras festivāls Ventspilī!”: “Prāta Vētra” Reņķa dārzā nospēlē krāšņu koncertu
Daļa skolas esot nogaidošas, kamēr citas beztermiņa streikā cīnīsies par pedagogu tiesībām uz cienīgu atalgojumu 4
TV24 #SIF_MAF2022. “Metam visus tos cilvēkus laukā, tad jau arī Irānu var nodēvēt par terorisma valsti!” Tiešajā ēterā spraiga diskusija par Krieviju
Būvnieki joprojām grēko ar būvdarbu kvalitāti: konstatēti pārkāpumi 30% no visiem apsekotajiem objektiem
“Mēs nevēlamies, ka krievi izbauda mūsu radītās vērtības.” Pakrojas muižas īpašnieki atsakās apkalpot Krievijas tūristus
Ražas novākšanas laikā autobraucējien jārēķinās ar lielāku lielgabarīta tehnikas klātbūtni, kas mēdz kavēt satiksmi
Izskan ideja apsvērt atteikties no skolēnu rudens brīvlaika 19
Tropiskā naktī nebūs viegli izgulēties
Svelme turpināsies. Laika prognoze otrdienai
Basketbols, mūzika, street food — šajā nedēļas nogalē būs XIII Krastu mačs pie Kongresu nama
Hermanis ar dubultotu aktieru sastāvu rēķinoties, ka JRT rekonstruēto ēku varēs sākt ekspluatēt no 2023. gada aprīļa 1
Kauguru svētkus šogad kuplinās Busulis, Vaikule un “Musiqq”
Porziņģis beidzot atklājis savu pozīciju, ka ir pret Krievijas agresiju Ukrainā 12
VIDEO. Aleksandrs Lukašenko pie sevis ciemos uzaicinājis gubernatorus: viesi spiesti vakariņot pie galda, uz kura atrodas… suns
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa no 21. līdz 26.jūnijam
Emīls, Egita un Monvīds – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Megana Mārkla pēc viesošanās Londonā gaužām neapmierināta ar 96 gadus vecās karalienes Elizabetes II “uzvedību”
VIDEO, FOTO. “Tu esi mans varonis!”: Holivudas aktieris Bens Stillers devies uz Ukrainu, lai satiktu tur Zelenski
Mūsējie uzvar īpašā auto rallijā Dānijā
Tukuma pusē teju par 40% varētu pieaugt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs