Kur mūsu valstī ņemt naudu valsts aizsardzības spēju stiprināšanai? Variantus izskata TV24 raidījums
0
Karš Ukrainā nebeidzas, militāri draudi pieaug arī mūsu reģionā, tātad neizbēgami, ka arī mūsu valsts aizsardzības spēju stiprināšanā ir jāiegulda papildu līdzekļi. Kur tos rast situācijā, kad jau tāpat ekonomikas izaugsmes tempi būtiski piebremzējušies un pat Finanšu ministrijas amatpersonas lēš, ka šī gada valsts budžeta prognozes nav izpildāmas? Palielināt valsts parādu, ko būs jāatmaksā paaudžu paaudzēs? Pārdot vēl atlikušos valsts uzņēmumus, kuri iepriekš atzīti par neprivatizējamiem? Nešķiet, ka tie būtu saprātīgi risinājumi, jo ieguvums būtu īslaicīgs, bet apgrūtinājumus radītu ilgam laikam.
Kāda alternatīva? Publiskajā telpā aizvien biežāk izskan doma, ka varam palielināt ienākumus budžetā, intensīvāk apsaimniekojot mežus. Jo tas ir atjaunojams resurss – meži ataug straujāk nekā šobrīd tiek zāģēti. LTV Panorāmā pavisam nesen tika vēstīts, ka lielāki koku ciršanas apjomi varētu ienest valsts budžetā līdz 100 miljoniem eiro gadā. Vai tas neapdraud mežu nākotni? Vai nenodara kaitējumu Latvijas dabai? Turklāt rēķinoties, ka valsts aizsardzībai papildu līdzekļus vajag gan nekavējoties, gan arī ilgtermiņā. To nozares ekspertiem jautājām TV24 raidījumā “Uzmanības centrā ekonomika”.
Zemkopības ministra ārštata padomnieks meža resursu ilgtspējīgas pārvaldības un izmantošanas jautājumos Māris Liopa uzskata, ka valstij nevis vēl vairāk jāaizņemas nauda, bet gan jāizmanto mežos uzkrātās rezerves. “Nav absolūti nekādas bažas par to, ka varētu izjaukt tā saucamo ilgtspējīgo apsaimniekošanu Latvijas mežos. To ir gadu desmitiem pierādījusi mūsu prakse. Mežsaimniecības uzraudzība Latvijā ir ļoti stingra.” Viņš arī uzsver, ka būtu strikti jānosaka – ja palielina mežizstrādi, papildus valsts budžetā iegūtā nauda būtu jāizmanto vienīgi valsts aizsardzībai.
AS “Latvijas valsts meži” Mežsaimniecības plānošanas vadītājs Aigars Dudelis apliecina, ka mežu resursu stāvoklis tiek vērtēts nepārtraukti. Ir zināms, cik kubikmetri koksnes ir Latvijas mežos, kāds ir ikgadējais pieaugums un cik tiek nozāģēts. “Mēs necērtam vairāk par pieaugumu.. Latvijas valsts meži apsaimnieko pusi no visiem mežiem Latvijā, tie aizņem ceturto daļu no Latvijas zemes. Mežā ir 330 miljoni kubikmetru, katru gadu pieaug apmēram 12 miljoni. Ciršanas apjoms tīrā veidā ir 7 miljoni kubikmetru un apmēram 2,5 miljoni koksnes katru gadu aiziet atmirumā – nogāžas vai, kopjot mežu, tiek nocirsti. Protams, lēmums jāpieņem acionāram, valdībai, bet pēc mūsu vērtējuma izmantošanas palielinājums saprātīgā apjomā neatstās nekādu ietekmi uz meža ilgtspēju.”
Latvijas Kokrūpniecības Federācijas izpilddirektors Artūrs Bukonts akcentē, ka šī ir vienīgā nozare Latvijā, kur ar politisku lēmumu kaut ko var izdarīt salīdzinoši ātri. Nozarei ir jaudas rezerves, kapacitāte īsā laikā kāpināt ražošanas apjomus. Turklāt nav pamata bažām par apaļkoksnes izvešanu – lielākā un ekonomiski absolūti vērtīgākā daļa koksnes tiek pārstrādāta produktos ar augstu pievienoto vērtību. “Bet būsim godīgi paši pret sevi – būs jākombinē dažādi naudas avoti. Kaut kas būs jāaizņemas, būs arī jāpieņem lēmumi, lai varam vairāk un ātrāk nopelnīt. Meža nozare var atnest 100, 200 vai 300 miljonus gadā papildus tam, ko jau ienes, bet tā nebūs panaceja visam.”
Plašāk par meža resursu saprātīgu izmantošanu, lai gūtu līdzekļus valsts aizsardzības spēju stiprināšanai, skatieties raidījumā Uzmanības centrā ekonomika. Visu raidījumu iespējams noskatīties kanālā TV24 vai šeit:
