Vai ir progress sarunās ar Telia? Noskaidro TV24 raidījums “Uzmanības centrā ekonomika”
0
Apmēram pirms gada Latvijas publiskajā telpā plašu ažiotāžu raisīja ziņa, ka Latvijas valsts varētu no zviedru uzņēmuma Telia atpirkt TET un LMT daļas un tad šos telekomunikāciju uzņēmumus apvienot. Vai ir progress sarunās ar Telia? Vai ir īstais brīdis šādiem ieguldījumiem? Vai līdz ar šo uzņēmumu apvienošanu tirgū neveidosies monopolstāvoklis? Vai valsts pārvaldīs efektīvāk nekā tagad kopā ar ārvalsts partneri? Un kāda ir sakaru sistēmu gatavība krīzes situācijām? – Par to kopā ar ekonomikas ministru, kā arī TET un LMT vadības pārstāvjiem diskutējām TV24 raidījumā “Uzmanības centrā ekonomika”.
Sarunas ir tik ilgstošas, jo arī otram akcionāram ir savas intereses, arī viņam ir savi mērķi, kas varbūt nav gluži tādi paši kā mūsējie – tā ieilgušo neskaidrību skaidro ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS). Kādas tad ir Latvijas valsts intereses šajā jautājumā? “Kā jums liekas, vai šiem uzņēmumiem būtu jābūt eksporta čempioniem Latvijā? Vai tiem būtu jāpārdod savi unikālie pakalpojumi ārpus Latvijas citām ekonomikām – Polijā, Lietuvā, Igaunijā, Skandināvijas valstīs…?” – ar pretjautājumiem pārmaiņu nepieciešamību pamato Viktors Valainis. Proti, sarunās ar Telia par TET un LMT nākotni kā klupšanas akmens ir atšķirīgās vēlmes – Latvija un tās uzņēmumi tiecas veicināt pakalpojumu ar augstu pievienoto vērtību eksportu, savukārt Telia uzņēmumi jau darbojas mūsu potenciālā eksporta valstīs un nevēlas tur radīt konkurenci sev.
LMT viceprezidents Ingmārs Pūķis uzsver, ka šobrīd ir lielo iespēju laiks. Piemēram, LMT izveidojuši ļoti spēcīgu komandu, kas sadarbojas ar aizsardzības nozari jaunu tehnoloģiju attīstībā, no kā nākotnē var veidoties unikāli komercprodukti. “Pārmaiņas būtu vēlamas. Neskaidrību periods ir ļoti ieildzis. Uzņēmumi ir ļoti mainījušies. Latvija ir labākais telekomunikāciju tirgus Eiropā šobrīd. Latvijas iedzīvotāji ir apsteiguši somus pēc tā, cik daudz lieto mobilo internetu. Lielais jautājums – ko TET un LMT var pienest ekonomikai? Tie ir jauni biznesi, tās ir inovācijas, iešana eksportā un jaunas naudas pelnīšana,” pauž Pūķis.
Telekomunikāciju uzņēmuma TET padomes priekšsēdētājs Klāvs Vasks norāda: “Nav tik svarīgi, kam šie uzņēmumi pieder, bet gan kāda ir šo uzņēmumu atsevišķā vai kopīgā vērtība. Skaidrs, ka telekomunikāciju joma ir mēroga bizness, līdz ar to šobrīd notiek konkurence gan par finanšu resursiem, klientiem, gan spējīgiem kadriem. Es domāju, ka šobrīd esam nonākuši likumsakarīgā situācijā, kad neatkarīgi no tā, kas ir īpašnieki, šiem uzņēmumiem pēc loģikas būtu jākonsolidējas.”
Vai valsts viena pati būtu labāks saimnieks nekā kopā ar ārvalsts partneri? “Latvijas tradīcija daudzas desmitgades ir bijusi maksimāli diskriminēt uzņēmumus pēc kapitāla piederības. Ja gadījumā kāds uzņēmums ir ar valsts kapitālu, tas tiek maksimāli diskriminēts.. Mums ir visagresīvākais regulējums visā Baltijas jūras reģionā specifiski lai diskriminētu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības…” – akcentē LMT viceprezidents Ingmārs Pūķis. “Ierēdnis, protams, ir slikts uzņēmējs – par to vispār nav jautājumu. Bet no tā neizriet, ka valsts ir slikts kapitāla īpašnieks.” Viņš raidījumā arī piemin virkni piemēru, kur citām valstīm piederoši uzņēmumi ļoti sekmīgi darbojas ne tikai vietējā, bet arī eksporta tirgos.
Plašāk par šo aspektu, kā arī jautājumu par monopolstāvokļa riskiem, ja apvienojas divi lielu valstij piederoši uzņēmumi, un arī sakaru pārrāvuma riskiem dažāda veida potenciālas krīzes situācijās, skatieties raidījumā Uzmanības centrā ekonomika. Visu raidījumu iespējams noskatīties kanālā TV24 vai šeit:
