Kuršu nopostītā Sigtuna bijusi “Skandināvijas Šanhaja” 0
Senskandināvu sāgās aprakstītā Zviedrijas Svēlandes vīkingu galvaspilsēta Sigtuna, kuru 1187. gada augustā izlaupīja un izpostīja hronikās neidentificēti pagānu sirotāji no Baltijas jūras krastiem, iespējams kurši, faktiski ir bijusi imigrantu pilsēta, liecina Stokholmas Universitātes zinātnieku veiktā šīs pilsētas iemītnieku skeletu ģenētiskā materiāla analīze.
Senā Sigtuna tika dibināta 980. gadā un vairākus gadsimtus tā bija nozīmīgākā Zviedrijas pilsēta – karaļu sēdeklis, kristietības izplatīšanas centrs, tirdzniecības metropole un vieta, kur tika kalta nauda. Tā sauktā “Ērika hronika” stāsta, ka 1187. gada augustā kristīgo Sigtunu izlaupīja pagānu cilšu karaspēks, kura sastāvs mūsdienās vairs nav identificējams. Uzskata, ka tās varēja būt Novgorodas apkaimi apdzīvojošās karēļu ciltis, tāpat kurši, Sāmsalas igauņi vai visi kopā. Ģenētiski izanalizējot mūsdienās iegūto 38 Sigtunas iedzīvotāju kaulu un zobu materiālu zviedru zinātnieki konstatējuši, ka tikai puse šo, uz 10. – 12. gadsimtu attiecināmo ļaužu bijuši vietējie, tas ir nāca no tuvējā Melārena ezera apkaimes. Pārējie pilsētā bija ieradušies no teritorijām, kas mūsdienās atbilst Ukrainai, Lietuvai, Ziemeļvācijai, Britu salām, arī Eiropas vidienei, tāpat Norvēģijai, Dānijai un citiem Zviedrijas reģioniem.
“Tā bija sava veida vīkingu laikmeta Skandināvijas Šanhaja vai Londona. Jebkuram, kurš vēlējās savā dzīvē kaut ko sasniegt – vai baznīcas vai politikas jomā – vispirms bija jādodas uz Sigtunu,” Zviedrijas ziņu aģentūrai TT skaidrojis Stokholmas Universitātes molekulārās arheoloģijas profesors Anderss Jēterstrēms. Uzplaukuma laikos Sigtunā dzīvojuši ap 10 tūkstoši iedzīvotāju. Jēterstrēms, kurš ir viens no pētījuma projekta vadītājiem, uzsvēris, ka starp apbedītajiem bijuši ieceļotāji jau otrajā paaudzē, un tāds konstatējums šādos pētījumos ir kas jauns. Kopumā var teikt, ka Sigtunā ienācēji no citurienes bija apmēram 44% vīriešu un 70% sieviešu. Sigtunas iedzīvotāju DNS pētījums ir daļa no daudz plašāka Zviedrijā īstenotā projekta ATLAS, kura mērķis ir pētīt Zviedrijas demogrāfijas vēsturi.
Pretēji plaši izplatītajam uzskatam, arheoloģiskie izrakumi apliecina, ka Sigtuna 1187. gadā netika nopostīta pilnībā. Ērika hronika pārspīlējusi posta ainu. Pilsēta netika nodedzināta un dzīve tajā turpinājās, taču 14. gadsimtā Sigtuna patiešām zaudēja agrāko nozīmi, jo ģeoloģisku procesu dēļ tās osta kļuva nederīga kuģošanai. Mūsdienās tā ir pilsēta ar aptuveni 8000 iedzīvotājiem.
