“Laiks, kad varēja paļauties uz ASV, ir pagājis.” Zināms, pēc cik ilga laika Krievija varētu uzbrukt NATO, ja Ukrainā iestāsies miers 0
Eiropas valstis dažādos tempos palielina savus aizsardzības izdevumus un Ukrainas atbalstu, taču nespēja pieņemt lēmumu par Krievijas iesaldēto aktīvu izmantošanu tikai iedrošina Maskavu.
Dažas izlūkdienesta aģentūras uzskata, ka Krievija varētu pārstrukturēt savus spēkus reģionālam karam Baltijas jūras reģionā divu gadu laikā pēc iespējamā pamiera Ukrainā un lokālam karam pret vienu kaimiņvalsti sešu mēnešu laikā.
Analītiķi norāda, ka Krievija pastiprinājusi hibrīdkara aktivitātes Eiropā. 2025. gada rudenī aptuveni 20 Krievijas bezpilota lidaparāti ielidoja Polijas gaisa telpā, bet trīs MiG‑31 iznīcinātāji 12 minūtes pārkāpa Igaunijas gaisa telpu, pamudinot abas valdības sākt konsultācijas ar NATO saskaņā ar Ziemeļatlantijas līguma 4. pantu.
Vienlaikus Trampa administrācija skaidri norādīja, ka Eiropas kontinenta aizstāvēšana un Ukrainas atbalstīšana ir pašas Eiropas valstu atbildība. Laiks, kad Eiropa varēja bez ierobežojumiem paļauties uz ASV kā drošības garantu, ir pagājis.
Minhenes drošības konferencē (2025. gada novembrī) veiktās aptaujas datos redzams, ka iedzīvotāji Lielbritānijā, Francijā, Vācijā un Itālijā neuzskata Donalda Trampa politiku par labu savām valstīm vai pasaulē kopumā.
Visaugstākais neapmierinātības līmenis ir Vācijā – 72 % respondentu neuzskata ASV politiku par labu savai valstij. Arī visaugstākais neapmierinātības līmenis pret Trampa globālo politiku ir tieši Vācijā – 69 %.
Eiropiešu viedokļi dalās par to, vai globālās problēmas var atrisināt bez ASV iesaistes. Piemēram, 40 % franču un 42 % vāciešu uzskata, ka mieru Ukrainā nevar panākt bez Amerikas, turpretī šim viedoklim piekrīt tikai 36 % britu un 33 % itāļu.
Ziņojumā par Trampa administrācijas iesaisti Ukrainas konflikta noregulēšanā uzsvērts, ka 2025. gada novembrī apstiprinātais 28 punktu “miera” plāns pārsteidza Eiropas galvaspilsētas, jo tas vairāk atbilda Krievijas interesēm.
“Cenšoties izbeigt karu, Tramps ir izdarījis ievērojamu spiedienu uz Ukrainu, lai tā atdotu daļu savas teritorijas Krievijai. Kamēr Zelenskim nācās pārciest smagu sarunu Baltajā namā, Putins tika sagaidīts uz sarkanā paklāja Aļaskā. Daudzi Eiropā jūtas tā, it kā viņu ilggadējais aizbildnis (ASV) būtu pievienojies galvenā sāncenša (Krievijas) komandai,” teikts ziņojumā.
Eksperti brīdina: ja Eiropa neizrādīs līderību, īpaši aizsardzības nozares konsolidācijā, lai aizsargātu sevi un palīdzētu Ukrainai, turpmākā svārstīšanās atstās kontinentu pelēkajā zonā starp konkurējošām ietekmes sfērām, galvenokārt starp ASV un Ķīnu.
Sagatavots pēc ārzemju preses materiāliem.
