Trīskārša veiksme 4
Larisai paveicās ne vienu, bet vismaz trīs reizes: viņa negāja bojā lidmašīnu sadursmē, lidaparāta astes gals, kurā viņi ar vīru sēdēja, pēc ekspertu slēdziena, bija kritis līdzīgi lapai, proti – šūpojoties no vienas puses uz otru un mīkstinot kritienu. Treškārt, lidaparāta atlūza kopā ar Larisu iekrita nevis cietajos ciedros, no kuru asajiem zariem glābēji vairākas dienas lasīja nost mazāk veiksmīgo pasažieru līķus un ķermeņa daļas, bet gan vienīgajā nelielajā bērzu “saliņā”, kas palīdzēja amortizēt kritienu.
Larisa atjēdzās, jādomā, pēc vairākām stundām. Viņas ķermeni klāja neskaitāmas hematomas un apsaldējumi – lidmašīnai dehermetizējoties, temperatūra salonā mirklī nokritās no +25 līdz -30 grādiem. Bija lauztas vairākas ribas, traumēti pieci mugurkaula skriemeļi, izsisti gandrīz visi zobi un gūts smags smadzeņu satricinājums. Taču viņa bija dzīva un palika dzīva, kamēr viņu pēc vairākām dienām atrada glābēji. Sieviete teic – vēlāk lasījusi internetā, kā kāds zinātnieks analizējis viņas izglābšanos, secinot, ka tajā, līdzīgi kā kaķu un ļoti mazu bērnu kritienos, ir arī kāds “faktors X”, kas īsti nav izskaidrojams ar fizikas likumiem.
Larisai atgriezties dzīvē palīdzēja vecāku rūpīgā kopšana un kāds dziednieks Amūras reģionā, kurš veselu gadu par brīvi lauzis un atkal licis kopā nepareizi saaugušos kaulus – mediķi mugurkaula skriemeļu bojājumus atklāja tikai gadu pēc avārijas, jo muguras smadzenes nebija skartas, Larisa varēja staigāt, tikai ļoti sāpēja…
Jaunajai sievietei pēc negadījuma izmaksāja apdrošināšanu 75 rubļu apmērā – ja būtu mirusi, tuviniekiem pienāktos 300 rubļu. Arī invaliditātes grupu Larisai nepiešķīra, jo to nedod par kopējo veselības stāvokli…
Neraugoties uz smagajām veselības problēmām, Larisa visu mūžu strādāja. Apprecējās otrreiz, izaudzināja dēlu.
Šoruden apritēs trīs gadi, kopš Larisa Savicka aizgājusi mūžībā – viņai bija tikai 54 gadi…
