Foto: Edijs Pālens

Latvija nodzīvojusies tiktāl, ka vairs nespēj iztikt bez pārtikas no Krievijas! Ko par mums raksta propagandas mediji 87

Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
7 dārzeņi, kas palīdz atbrīvoties no taukiem vidukļa zonā, ja tos patērē katru dienu
Putina draudi iebrukt Baltijā un izraisīt Eiropā jaunu karu ir jāuztver nopietni, brīdina bijušais ASV armijas ģenerālis 164
Klusā okeāna ūdeņos atklāta būtne, kuras dzīves ilgums ir cilvēka prātam neaptverams
Lasīt citas ziņas

Šomēnes propagandā specializētie Krievijas interneta ziņu portāli, un tāpat no tiem atvasinātie platformas “YouTube” sižeti, atsaucoties uz Krievijas Lauksaimniecības ministrijas datiem, klāstīja, ka Latvija šī gada pirmajos trijos mēnešos bijusi septītā lielākā kviešu un ceturtā lielākā kukurūzas importētāja no Krievijas.

Minētajā periodā uz Latviju eksportēti 298 tūkstoši tonnu graudaugu, un tas ir būtisks pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. No tā secinājums: Latvija nodzīvojusies tiktāl, ka vairs nespēj iztikt bez pārtikas no Krievijas.

Visa Eiropa atkarīga

CITI ŠOBRĪD LASA

Propagandas vietne “rubaltic.ru” pauž: “Krievija ir rekordaugsti palielinājusi agrorūpnieciskās produkcijas piegādes Latvijai. Pirmajā ceturksnī Krievijas eksports uz šo Baltijas republiku audzis par 64%. Pateicoties tajā skaitā pašas izraisītajam san­kciju karam, Latvija ir iekļuvusi lielāko Krievijas pārtikas patērētāju desmitniekā, kamēr pati sankciju dēļ Krievijas patēriņa tirgu ir pazaudējusi.”

Gavilēm par Latvijas “atkarību” paralēli tiek vēstīts par Krievijas žilbinošajiem panākumiem pārtikas ražošanā, kas sākušies tūlīt pēc tam, kad Rietumi 2014. gadā vērsa ekonomiskās un finansiālās sankcijas pret Maskavu Krimas okupācijas dēļ.

Krievijas interneta vietnes priecājas par pašiedomāto Latvijas “atkarību”.
Ekrānuzņēmums no rueconomic.ru

Kur nu tikai Latvija, krievvalodīgajā pseidoziņu tīmeklī var izlasīt arī apgalvojumus, ka visa Eiropa pamazām kļūstot atkarīga no Krievijas pārtikas eksporta! Bet tieši Latvija un Beļģija esot kļuvušas īpaši atkarīgas!

Šādi paziņojumi skan uz vecā stāsta “Krievijai sankcijas nāk tikai par labu” fona, ignorējot faktu, ka ne jau Rietumi liedza Krievijai pārtikas produkciju, bet pati Krievija to aizliedza, lūkojot atriebties par liegto pieeju augstākajām tehnoloģijām un kredītiem.

Patiesībā augošie tonnu tūkstoši ir graudaugu reeksports, kas cauri Rīgas un Liepājas ostām dodas plašajā pasaulē, lielā mērā uz Ēģipti un arābu valstīm. To, ka ievērojama daļa Baltijas valstu virzienā izvestās Krievijas pārtikas ceļo tālāk, savos pārskatos atzīst arī Krievijas Federālais muitas dienests.

Bet propagandas līmenī to atzīt acīmredzot nav lietderīgi, jo tad izčākstētu iepriekš plaši daudzinātais stāsts par totālo Baltijas valstu ostu izslēgšanu no Krievijas tranzīta. Gluži vienkārši Latvija ģeogrāfiski un pateicoties esošajām dzelzceļa līnijām, atrodas Krievijas graudu eksportam visizdevīgākajā pozīcijā. Tā tas bijis vēl no cara laikiem.

Reklāma
Reklāma

Kas attiecas uz spējām sevi pabarot, tad, pēc Zemkopības ministrijas datiem, Latvijas zemnieki saražo ievērojami vairāk, nekā nepieciešams iekšējam patēriņam. Eksportam domāti pat vairāk nekā 90% izaudzētā. Brīžiem labība no Latvijas ceļo arī Krievijas virzienā.

Tā 2020. gada pavasarī Latvijas graudu vairumtirdzniecības uzņēmums “Agerona” turp gatavojās izvest 12 tūkstošus tonnu Baltijas valstīs novākto rudzu. Kremļa propagandisti, jūsmojot par eksporta pieaugumu, nepiemin apstākli, ka pašu mājās pēdējā laikā strauji aug putraimu, makaronu, eļļas un griķu cenas. Tik strauji, ka maija sākumā cerībā tās nobremzēt pat ieviests aizliegums Krievijas griķu eksportam.

Pagaidām ārpus saraksta

Ekrānuzņēmums no zen.yandex.ru

14. maijā, ņemot vērā augošo saspīlējumu diplomātiskajā frontē, Krievijas valdība apstiprināja “nedraudzīgo ārvalstu sarak­stu”, iekļaujot tajā ASV un Čehiju. ASV tas izpaudās kā aizliegums vēstniecībai Maskavā turpmāk pieņemt darbā Krievijas un trešo valstu pilsoņus, bet Čehijas vēstniecībai šāda iespēja tiek būtiski ierobežota. Kāda īsti ir “nedraudzīgo ārvalstu saraksta” ieviešanas jēga, ja neskaita, protams, draudīgo nosaukumu, šķiet nav skaidrs vēl nevienam.

Taču attiecīgās ziņu vietnes tūlīt steidza pašas uzdot jautājumu un pašas izskaidrot, kādēļ tad par nedraudzīgām nav atzītas Baltijas valstis. Pat Ukraina ne! Izrādās, Krievija pagaidām izrādījusi “maigumu”, jo iekļaušana sarakstā notiekot, nevis vadoties pēc kopējā noskaņojuma, bet gan pēc konkrētām, “naidīgām” darbībām.

Tātad Latvija, Igaunija un Lietuva agri vai vēlu tur noteikti nonākšot. Atkal – kā tas izpaudīsies, nav skaidrs, taču tiek klāstīts, ka Baltijas valstīm esot “sāpīgi punkti”, uz kuriem iedarboties. Te jāpiemin Krievijas politologa Sergeja Medvedeva komentārs (“Aizvainota cilvēka uzvedība” 7. maija “Latvijas Avīzē”), ka tas ir “rungas politikas” elements: “Kremlis vēlas demonstrēt: lūk, mēs varam šādu “rungu” izmantot. Tas vēl nenozīmē, ka tā tiks lietota. Tā ir riska, draudu un nenoteiktības politikas maksimizācija. Tas ir galvenais, ar ko Kremlis šobrīd var nodarboties.”

Jāpiebilst, ka dažas vietnes Baltijas valstu atstāšanu pagaidām ārpus “melnā saraksta” skaidro arī ar “populāra interneta joka” palīdzību: Maskava neuzskatot Baltijas valstis par nedraudzīgām tādēļ, ka neuzskatot tās par valstīm… Tās esot vien NATO poligoni pie Krievijas robežas, tādēļ visus ar tām saistītos jautājumus Kremlis atrisināšot gaidāmajās sarunās ar ASV prezidentu Džo Baidenu.

Putins sola izsist zobus

Arī Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam bijis personīgs pienesums viltus ziņu jomā. Valsts mediju plaši tiražētā uzrunā ar patriotiskās audzināšanas jautājumiem nodarbinātās komitejas “Pobeda” priekšā 20. maijā viņš savā stilā piedraudēja ar Krievijas bruņoto spēku palīdzību “izsist zobus” tiem, kas grasoties “nokost” kādu valsts teritorijas gabaliņu.

Pirms piesaukt “zobu izsišanu”, Putins sacīja: “Un kāds pat uzdrošinās publiski teikt, ka it kā nav taisnīgi, ja tikai vienai valstij Krievijai pieder tāda reģiona kā Sibīrija bagātības. Dīvaini dzirdēt tādas lietas, īpaši publiski, taču dažkārt tās skan.”

Putina piesauktais tikai liecina, ka Krievijas vadītājs dzīvo savā, izdomātā realitātē. Neviens nekad tādu frāzi par Sibīrijas bagātību atņemšanu Krievijai publiski nav sacījis, un grūti iedomāties, ka kāds ko tādu būtu teicis kaut kuluāros!

Krievu žurnālisti noskaidrojuši, ka saknes mītam aug 21. gadsimta sākumā, kad Krievijas prezidenta apsardzes dienesta ģenerālmajors Boriss Ratņikovs intervijā valdības orgānam “Rossijskaja gazeta” apgalvoja, ka Krievijas specdienestiem izdevies pieslēgties ASV valsts sekretāres Madalēnas Olbraitas (bija amatā no 1997. līdz 2001. gadam Bila Klintona administrācijā) zem­apziņai (!) un noskaidrot, ka viņa tā domā.

Pēc citas versijas, pirmais šo “atklājumu” pat mazliet agrāk kādā intervijā paudis krievu kinorežisors Ņikita Mihalkovs. Bet Ratņikovs intervijā toreiz pilnā nopietnībā teicis: “Madam Olbraitas domās mēs konstatējām patoloģisku naidu pret slāviem. Vēl viņa bija sašutusi par to, ka Krievijas rīcībā ir pasaulē lielākie derīgo izrakteņu krājumi. Pēc viņas domām, nākotnē ar Krievijas krājumiem būtu jārīkojas ne vienai valstij, bet visai cilvēcei, protams, ASV uzraudzībā.”

Cita starpā – Olbraita ir čehu izcelsmes. Neskatoties uz stāsta absurdumu, ideja, ka Olbraita sapņo par Sibīrijas atņemšanu Krievijai, šajā zemē aizspurdza plaši. Uz to savās runās ne reizi vien atsaukušās augsta ranga Krievijas valsts amatpersonas. Arī Putins 2014. gadā kādā preses konferencē klāstīja, ka pats esot to “ne reizi vien dzirdējis” no ārvalstu amatpersonām.

Un nu tas atdzimis atkal! “Protams, neviens jau neuzdrošināsies pateikt Putinam, ka viņš nēsājas apkārt ar 15 gadus senu feiku (viltus ziņu). Bet iedomājieties, cik daudz, lūk, tādu lietu ir prezidenta galvā,” atzīmējis krievu žurnālists Dmitrijs Kolezevs, Jekaterinburgā bāzētā izdevuma “Znak.com” vadītājs.

NEĻAUJIET MELIEM IZPLATĪTIES!

Ja jums rodas aizdomas, ka lasāt, klausāties vai skatāties viltus ziņu, tad informējiet par to “Latvijas Avīzes” redakciju, rakstot [email protected].

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.