Latvijā plāno uzstādīt trīs lielapjoma taromātus – kioskus, kuros varēs izbērt veselu maisu depozīta iepakojumu 18
SIA “Depozīta iepakojuma operators” (DIO) plāno uzstādīt pirmos trīs lielapjoma taromātus, intervijā aģentūrai LETA atklāja DIO valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.
Lai arī konkrētu atklāšanas laiku un vietas Stūrītis neminēja, viņš pauda cerību, ka pirmais lielapjoma kiosks no patlaban plānotajiem trim darbu varētu sākt drīzumā. Tajā varēs izbērt veselu maisu depozīta iepakojuma.
“Diemžēl tieši Latvijā visu procesu ļoti bremzē birokrātija, jo, lai mazāka kioska vietā izvietotu nedaudz lielāku, ir iesaistītas tik daudzas iestādes, ka mēs pat nesaprotam, kāpēc tas ir vajadzīgs,” sacīja Stūrītis, komentējot projekta attīstības gaitu. Viņš piebilda, ka, piemēram, Lietuvā tik liela birokrātiskā sloga neesot.
Taujāts par kopējo taromātu izvietojumu Latvijā, Stūrītis skaidroja, ka tas lielā mērā saistīts ar mazumtirdzniecību, jo veikala esamība nosaka, vai iepakojumu nodošanas punkts konkrētajā vietā ir vai nav.
“Šobrīd tādu pavisam balto plankumu nav,” atzīmēja DIO vadītājs, piebilstot, ka pašlaik tiek strādāts arī pie taromātu tīkla optimizācijas, kas ietver attiecīgās pieņemšanas vietas iekārtu nomaiņu atbilstoši faktiskajai noslodzei.
Taujāts par to, vai, ņemot vērā, ka iedzīvotāji diezgan aktīvi nodod izlietoto iepakojumu, nav plānots paplašināt DIO šķirošanas centra jaudu, Stūrītis norādīja, ka patlaban šādas nepieciešamības neesot, jo šķirošanas centrs projektēts ar jaudas rezervēm.
“Ja mēs nedomājam par būtisku depozīta sistēmas tvēruma paplašināšanu, tas pagaidām nav nepieciešams. Ja depozīta sistēmai pievienos daudz jaunu iepakojumu veidu, tad gan būs jāveic izmaiņas – turklāt ne tikai šķirošanas centrā, bet visos sistēmas posmos,” norādīja Stūrītis.
Komentējot iespējamību paplašināt depozīta sistēmas tvērumu, DIO vadītājs minēja, ka depozītu sistēma nevienā valstī nevar aizstāt atkritumu šķirošanu, turklāt trūkst ekonomiska pamatojuma depozīta sistēmā iekļaut teju visus iepakojumus. Tāpat šajā jautājumā jāņem vērā tirgotāju viedoklis un potenciālās grūtības.
Stūrītis skaidroja, ka depozīta sistēmā primāri ietverti tie iepakojumi, kas visvairāk konstatēti dabā, piesārņojot ielas un mežus.
“Ir iepakojuma veidi, kurus mēs noteikti vērtēsim un skatīsimies, vai tie noteiktā apjomā ir atrodami dabā,” pauda Stūrītis, piebilstot, ka šādi lēmumi ir jāpieņem izsvērti, balstoties uz faktiem un kopā ar politikas veidotājiem.
Jau ziņots, ka Latvijā depozīta sistēma dzērienu iepakojumiem sāka darboties 2022.gada 1.februārī. Valsts vides dienests konkursā dzērienu iepakojumu depozīta sistēmu uz septiņiem gadiem nolēma uzticēt DIO.
Līdz šā gada 1.janvārim depozīta sistēmā varēja nodot stikla, PET un metāla bezalkoholisko, visu veidu alus un citu alkoholisko (zem 6%) dzērienu iepakojumus. Savukārt kopš 2023.gada depozīta sistēmā var nodot arī sīrupa un alkoholisko kokteiļu, kas veidoti uz spirta bāzes (ar alkohola saturu līdz 15%), stikla, plastmasas (PET) un skārdeņu iepakojumus, kā arī visu veidu alkoholiskos dzērienus PET pudelēs vai skārdenēs, kas ir marķēti ar Latvijas depozīta zīmi.
DIO pagājušajā gadā, kad Latvijā sāka darboties depozīta sistēma, strādāja ar 18,474 miljonu eiro apgrozījumu un 4,086 miljonu eiro peļņu.
Kompānija reģistrēta 2020.gadā, un tās pamatkapitāls ir 124 500 eiro. Kompānijas īpašnieki ir SIA “Alus un dzērienu iepakojuma savienība” (18,07%), SIA “Coca-Cola HBC Latvia” (18,07%), SIA “Cido grupa” (12,05%), AS “Cēsu alus” (12,05%), AS “PET Baltija” (12,05%), AS “Aldaris” (12,05%), Latvijas Mazumtirgotāju biedrība (9,64%) un Latvijas Alus darītāju savienība (6,02%).
