Lapu kāposti šā gada jūlijā Allažu pagasta ZS Bračas. Pavisam ir 160 lapu kāpostu šķirņu.
Lapu kāposti šā gada jūlijā Allažu pagasta ZS Bračas. Pavisam ir 160 lapu kāpostu šķirņu.
Foto: Anda Krauze

Mums ir ar ko lepoties! Latvijā veido nākotnes pārtikas produktus 39

Uldis Graudiņš, “Agro Tops”, AS “Latvijas Mediji”

Pārāk daudz mūsu satiksmē ir trūcīgu saimnieku vecu auto… 40
Ugunsgrēks dronu ražotnei Mārupē nodarījis lielus postījumus, policija veiks izmeklēšanu
Ukraina esot sagādājusi pārsteigumu krieviem. Kas tas varētu būt?
Lasīt citas ziņas

 

Lauku saimnieki dara to, ko vislabāk prot – audzē ražu vai ražo lopkopības produktus, kas ir pamatizejviela pārtikas produktu ražošanai. Savukārt pētnieki, uzņēmīgi un aizrautīgi cilvēki, lauksaimniecības izejvielām pievieno vērtību un gatavo, iespējams, nākotnes produktus. Notiek inovatīvs process – no idejas līdz tirgū pieprasītam produktam. Agro Tops pētīja, kādā virzienā attīstās jaunu pārtikas produktu ražošana.

CITI ŠOBRĪD LASA

 

Arī pandēmijas un kara laikā Latvijā veido jaunus, veselīgus pārtikas produktus, tostarp – īsteno bezatlikumu ražošanu atbilstoši aprites ekonomikas nosacījumiem. Latvijā radīto inovatīvo pārtikas produktu klāsts it tik plašs, ka, to apzinot, rodas patiess gandarījums: mums ir, ar ko lepoties.

Dažādi liofilizēti (žāvēti ar aukstumu, kas ļauj saglabāt vērtīgās vielas) produkti, ķiploku produkti, tostarp ķiploku alus, unikālā tehnoloģija pupu pārklāšanai ar šokolādi, pasta ar dārzeņiem, šokolādes konfektes ar kukaiņu olbaltumvielu pildījumu, kartupeļu tortes, želejkonfektes no kazas piena sūkalām, dažādi produkti no mārrutkiem – tie ir vien nedaudzi no mūsu valsts jauno uzņēmumu inovatīvo pārtikas produktu piedāvājuma.

Latvijas Tehnoloģiskā centra vadītājs Ints Vīksna nosauc vairākus pārtikas produktu inovācijas virzienus. Tie ir: produkti vegāniem, bezatlikumu tehnoloģijas izmantošana ražošanā, kukaiņu olbaltumvielu izmantošana pārtikas produktu ražošanā (Latvijā cilvēku konservatīvo uzskatu dēļ attīstās ļoti bikli). Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes profesore Sandra Muižniece–Brasava piebilst: “Inovācijas pārtikas nozarē ir ļoti dažādas – vienam uzņēmumam tie būs tehnoloģiskie risinājumi, citam jaunu produktu recepšu gatavošana, tomēr patlaban diezgan nopietni raugāmies uz veģetāriem un vegāniem produktiem – ļoti būtiski ir proteīna avoti mūsu uzturā. Un vienlaikus, kā izmantot augu valsts produktu izejvielas, aizstājot daudzviet dzīvnieku valsts izejvielas.”

“Cilvēks ik dienu ir inovators. Liela sabiedrības daļa inovāciju uzskata par kaut ko gandrīz nesasniedzamu, kosmisku. Jā, protams, tā ir, tomēr vienlaikus mazais uzņēmums, kas uzlabo savu ražošanu, balstoties uz zināšanām, sāk ražot jaunu produktu, ir ieviesis inovāciju,” vērtē I. Vīksna. Un turpina: “Visticamāk, mūsu nacionālā nelaime ir, ka nemākam sevi novērtēt! Kas tad mēs, ko tad es… Es jau neko… Mums ir ļoti daudz gudru un gaišu cilvēku, tostarp jaunieši un cilvēki brieduma gados. Visu laiku ar skaudību vērtējam igauņus, lietuviešus, tomēr mums jau inovāciju nav mazāk!”

 

Nenovērtētais lapu kāposts

“Lapu kāposts ir augu karalis,” ir pārliecināts SIA Kale Latvia Organic līdzīpašnieks Edgars Kravalis. “Divās lapu kāpostu lapās, pirms 100 gadiem to sauca par krūzaino kāpostu, ir 680% no dienas devai vajadzīgā K vitamīna, 200% no A vitamīna un 150% no vajadzīgā C vitamīna daudzuma, kā arī šķiedrvielas un dzelzs.” Lapu kāpostus Kale Latvia Organic partneri audzē ar bioloģiskajām metodēm.

Izmēģinot septiņas no pavisam pasaulē zināmajām 160 šķirnēm, uzņēmumā izveidoti trīs produkti – čipsi, kimči un pesto.

“Visu – no lauka līdz burciņai – darām paši, jo tikai tā var kontrolēt un garantēt produkta kvalitāti,” turpina Kravalis. Pirms četriem gadiem izveidotais uzņēmums produktu ražošanā izmanto īpašu tehnoloģiju – žāvē (nevis cep) un fermentē (nevis vāra).

Čipsus jeb lapu kāposta lapas žāvē +45 grādos 24 stundas, tā saglabājot 90–95% produktā visu vērtīgo. Kimči, kuru izcelsme ir Dienvidkoreja, ir gadu mucā noturēts fermentēts produkts, bagāts ar enzīmiem, probiotiķiem un šķiedrvielām.

“To var saukt par uztura bagātinātāju, jo sastāvā ir 80% šķiedrvielu. Šis ir produkts, kam paredzam lielu perspektīvu. Fermentētās šķiedrvielas mēs pagaidām ražojam vienīgie. Visus produktus gatavojam pēc principa – saglabāt visu vērtīgo. Mēs pārstrādājam visu kāpostu, fermentējam kātus, nedaudz pievienojam sīpolu un ķiploku, pārējais ir pienskābās baktērijas, kas vairojas,” teic uzņēmējs. Pieprasījums no Baltijas valstīm, Vācijas un Dānijas pēc Kale Latvia Organic produktiem jau patlaban pārsniedz ražošanas iespējas, tāpēc Rīgā plānots uzstādīt automatizētu ražošanas līniju.

E. Kravalis uzsver – uzņēmuma priekšrocības ir produkta unikalitāte, jo Eiropā neviens tādu neražo, kā arī izejvielu pieejamība Latvijā. Patlaban notiek eksperimenti par fermentētā produkta dažādiem lietojuma veidiem, kā arī sarunas ar investoriem.

 

Želejkonfektes no kazas piena sūkalām

Vandzenes pagasta mājražotāja un ekonomikas zināšanu skolotāja Dundagas vidusskolā Olga Blumbaha no kaimiņu IK Caprine kazu fermas, kur darbojas ar bioloģiskajām metodēm, pērk kazas piena sūkalas un gatavo no tām olbaltumvielām bagātas konfektes. Tām pievieno dažādas dabīgas piedevas – smilšērkšķu sulu, nātru sulu un citas sulas, kas katrai konfektei dod atšķirīgu krāsu. O. Blumbahas sortimentā pavisam ir 28 veidu želejkonfektes. Jaunums – fizāļu želejkonfenktes. Pirms vairākiem gadiem izveidotais produkts želejkonfektes no kazas piena sūkalām ir īpaši piemērots bērniem un arīdzan sportistiem. Arī pieprasījums pārsniedzot piedāvājumu, tomēr O. Blumbaha nevēlas ražošanas procesu uzticēt kādam citam. Pēc ekonomikas teorijas, pieprasījumam pārsniedzot piedāvājumu, var celt produkta cenu, tomēr zīmola Skim Gardumi saimniece to nedarīšot.

 

Inovāciju arī pārnes

SIA KarLiz vadītāja Edīte Ligere izstādē Riga Food 2022 iepazīstināja ar vairāku veidu šokolādes konfektēm, kas pildītas ar pildījumu no kukaiņu olbaltumvielām. Kukaiņu pulverī, ko KarLiz ved no Nīderlandes un kas atļauts izmantošanai cilvēku pārtikā (pavisam ES dalībvalstīs ir atļauts izmantot piecu kukaiņu pulverus), atrodas daudz vērtīga un veselībai vajadzīga, toskait olbaltumvielas, B vitamīns, kalcijs, dzelzs un omega taukskābes. E. Ligere nodarbojas ar kukaiņu produktu pētniecību.

Latvijas jaunuzņēmums Got Foods turpat izstādē iepazīstināja ar no dzeltenajiem zirņiem ražotu pienu un arī ar citiem vegāniem izveidotajiem produktiem, tostarp ar biezpienu un jogurtu. Tomēr arī šajā gadījumā svarīgāko izejvielu – zirņu pulveri – ieved no kādas ES dalībvalsts un Latvijā no tās gatavo pārdošanai paredzētos produktus.

 

Latvijas griķi meklē eksportu

Latgalē, Ilzeskalna pagastā, ZS Liepkalns bioloģiskā saimnieka Alekseja Daņiļina dzīvesbiedre Jūlija Daņiļina, izmantojot dažādus valsts, pašvaldības un privātā sektora piedāvātos atbalsta instrumentus, izveidojusi jaunu produktu ar augstu pievienoto vērtību – veselīgas saldas un sāļas piecu veidu griķu uzkodas, kuru sastāvā ir pašu saimniecībā audzētie un diedzētie zaļie griķi.

Jauno inovatīvo pārtikas produktu ražotāji cenšas paši uzraudzīti visu procesu no lauka līdz gatavam produktam. IK Healthy Snacks griķu batoniņi gatavoti no pašu Daņiļinu ģimenes saimniecībā Liepkalns audzētajiem griķiem.
Foto: no IK HEALTHY SNACKS arhīva

“Audzēšanas procesā nelietojam pesticīdus. Griķus diedzējam, žāvējam zemā temperatūrā, palielinām to uzturvērtību un saudzīgi konservējam. Otra produkta sastāvdaļa ir dateles, bet trešā var būt sezama sēklas, žāvēti ananasi, aprikozes, mango vai Latvijā audzētās avenes. Mūsu produkts citstarp ir arī magnija un dzelzs avots,” jaunos griķu batoniņus, kas patlaban nopērkami lielveikalos, degvielas uzpildes stacijās un internetveikalā, raksturo IK Healthy Snacks saimniece.

J. Daņiļina uzsver – viss ražošanas cikls notiek saimniecībā Ilzeskalna pagastā. Patlaban uzņēmums aizvien darbojas Rēzeknes Biznesa inkubatorā, meklē produktiem pircējus citās valstīs un gatavojas izmantot LIAA atbalstu dalībai starptautiskajās izstādēs.

 

Kur un kā veido inovācijas

Latvijas Tehnoloģiskā centra vadītājs I. Vīksna vērš uzmanību, ka Latvijā pēdējos sešus gadus vērojama jauno cilvēku aktīva iesaiste inovatīvo pārtikas produktu veidošanā. Viņu piedāvājums, dažkārt pat pārsteidzot pētniekus, saņem atbalstu un nonāk ražošanā. Vēl vērojams, ka aizvien vairāk vietējo pārtikas produktu aizvieto ievestos produktus, bet inovatīvo produktu ražotāji cenšas paši uzraudzīt visu ražošanas ciklu no izejvielu ieguves līdz gatavā produkta pārdošanai.

Svarīgi, ka ir izveidoti valsts atbalsta instrumenti, tostarp vaučeri (īpašs atbalsta instruments), kas ikvienam dod iespēju inovatīvo ideju īstenot. Vaučeri ir divu veidu – iepazīšanās vaučers un klasiskais vaučers. Iepazīšanās vaučera piešķiršana būtībā ir 5000 eiro dāvinājums, par kuru uzņēmējs maksā vien PVN. Klasiskais vaučers ir līdz 25 000 eiro vērtībā, un tam vajadzīgs līdz 5000 eiro liels uzņēmēja līdzfinansējums. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē (bij. Latvijas lauksaimniecības universitāte) patlaban darbojas ar aptuveni 40 vaučeriem, ko uzņēmēji ieguvuši konkursā un kas ļauj tiem ar valsts un ES atbalsta programmas atbalstu pasūtīt pētniekiem produktu ar vajadzīgajām īpašībām vai uzlabot jau esošo produktu

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Tehnoloģiju un zināšanu pārneses nodaļas vadītāja profesore Sandra Muižniece–Brasava teic, ka vispirms ar uzņēmēju izrunā vēlmes – kādu produktu viņš vēlas: “Mums ir jāzina, vai jāveido produkts ar ilgu lietošanas termiņu, nišas produkts vai olbaltumvielām bagāts produkts. Noskaidrojam, kas būs mērķauditorija – bērni, jaunieši, pieaugušie. Diezgan svarīgi ir saprast, kas produktu pirks – vai tas iecerēts vietējam tirgum vai eksportam. Tas ļoti svarīgi vispiemērotākā iepakojuma izvēlei un arī domājot par mārketingu. Mēs vērtējam veidojamā produkta kopumu, tostarp – receptūru, tehnoloģiju un mārketinga jautājumus, kas ir būtiski jaunā produkta ieiešanai tirgū.”

Viens pētnieks vienlaikus darbojas ar 2–3 vaučeriem. Jauno produktu veidošanas laikā īpaši tiek pievērsta uzmanība tam, lai tie būtu ieviešami ražošanā un lai izvēlēto izejvielu cenas nebūtu kosmiskas.

Produkta ražošanas tehnoloģija ir jāizstrādā atbilstoši ražošanas iekārtu iespējām, tāpēc pētnieki nereti dodas pie uzņēmēja un vērtē viņa uzstādītās iekārtas. Šādi radīta jaunā produkta autortiesības pieder uzņēmējam. Taču vēl viens inovācijas ieviešanas modelis notiek pretējā virzienā – kad pētnieki ir veikuši atklājumu un izveidojuši jaunu produktu, viņi to uzņēmējiem pārdod vairāksolīšanā. Piebildīsim, ka Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Tehnoloģiju un zināšanu pārneses nodaļa Latvijā ir centrs, kur savas ieceres īsteno inovatori.

 

Kas notiek lielražošanā

Ķīmijas zinātņu doktore Giedre Kesiunaite (no kreisās) un Beāte Gintere iepazīstina ar augu izcelsmes vistu stilbiņiem, kuros ir 30% olbaltumvielu, neaizvietojamās aminoskābes, B12 vitamīns un … arī vistas ādai raksturīgais kraukšķīgums. G. Kesiunaite šo produktu izveidojusi ar ES fondu naudas atbalstu. Jaunuzņēmuma nosaukums Milgogi ņemts no korejiešu valodas “kviešu gaļa”.
Foto: no privātā arhīva

Latvijas pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure teic, ka pārtikas produktu ražotājiem ir izveidota inovāciju atbalsta sistēma. Pārtikas produktu ražotāji ar Latvijas pārtikas kompetences centra palīdzību var saņemt atbalstu jaunu produktu un tehnoloģiju izveidei pārtikas nozarē, piesaistot ES strukturālo fondu līdzfinansējumu līdz pat 80% apjomā.

Patlaban ir noslēdzies projekta otrais posms, kura gaitā īstenoti vairāk nekā 30 projekti, no fondu naudas ieguldot 5,2 milj. eiro. “Pavisam Latvijas pārtikas kompetences centrā kopš 2017. gada ir atbalstīti 65 inovāciju projekti, to ietvaros ieviestas 39 jaunas tehnoloģijas un izstrādi 320 jauni produkti. Šāgada rudenī sāksies jauna kārta inovāciju atbalstam ar Atveseļošanās fonda finansējumu Latvijas pārtikas kompetences centrā,” teic I. Šure. Viņa piebilst, ka LPUF Pārtikas produktu kvalitātes klasteris palīdz maziem un vidējiem uzņēmumiem ar jaunu eksporta tirgu apgūšanu. Šim mērķim var saņemt līdz 85% ES līdzfinansējumu. Šo atbalstu izmantojuši Brīvais vilnis, Rāmkalni, LatEkoFood, Smiltenes piens un daudzi citi ražotāji. Uz jautājumu par Latvijas inovatīvo pārtikas produktu konkurētspēju eksporta tirgos I. Šure atbild – viss ir kārtībā, tos eksportē. Pēdējo gadu laikā (galvenokārt pirms pandēmijas) ir īstenoti vairāki lieli projekti. Tādus īstenojuši, piemēram, Orkla un Dobeles dzirnavnieks.

“Zivju produktu ražotāja Karavela radītie oriģinālprodukti ienesa inovācijas zivju konservu tirgū gan iepakojuma, gan produktu līmenī, palīdzot uzņēmumam paplašināt sortimentu eksporta tirgos. SIA Milzu! graud­augu pārslas sadarbībā ar uzņēmumu izveidoja Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes zinātnieces. Togad pārtikā radītā inovācija tika atzīta arī par gada sasniegumu zinātnē. Šķiedrvielām bagātinātās graudaugu pārslas, kas izgatavotas no Latvijas reģionam tipiskajiem graudaugiem, ir ieviestas ražošanā un sekmīgi iekaro ne vien Latvijas, bet arī eksporta tirgus,” saka LPUF vadītāja.

 

Eksperta viedoklis

Vita Šterna, Dr. sc. ing., Latvijas zinātnes padomes eksperte: – Attīstoties jaunām tehnoloģijām un iespējām medicīnā, uzkrājoties zināšanām cilvēka ķermeņa un funkcionalitātes izpētē un slimību profilakses jomā, veidojas aizvien pilnīgāka izpratne par veselīgu uzturu, funkcionāliem produktiem, tāpēc nepieciešamas inovācijas pārtikas produktu ražošanā – uzturvielām bagātākas izejvielas, saudzīgākas pārstrādes tehnoloģijas, produktu kvalitāti nodrošinošs un videi draudzīgāks iepakojums.

SAISTĪTIE RAKSTI

Klimata pārmaiņu dēļ arī veidojas iespējas paplašināt vietēji izaudzēto izejvielu dažādību, kas sniedz iespēju ražot inovatīvus produktus, kombinējot tradicionālās izejvielas ar Latvijas apstākļiem netipiskām, piemēram, soju. Latvijā ir daudz ražotāju, lauksaimnieku ar eksperimentētāja garu, kuri meklē savu ceļu, savu ražošanas nišu, un tas ir lieliski. Mūsu valsts ģeogrāfiskais novietojums un dabas apstākļi rosina to, ka attīstība un pelnīšana notiek, ne tik daudz paplašinot ražošanas apjomus, kā atrodot lielāku pievienoto vērtību saviem produktiem. Diemžēl tieši te slēpjas arī galvenie šķēršļi un izaicinājumi – grūtības atrast savu vietu tirgū un kļūt atpazīstamam pasaulē. Tādi ir arī galvenie jauno, perspektīvo miežu, auzu vai pākšaugu šķirņu ieviešanas ražošanā izaicinājumi. Paiet daudzi gadi, kamēr top šķirne, lai saražotu pietiekami daudz sēklas vairāku ha apsēšanai, ražas iegūšanai un produkta ražošanai. Inovatīvās izejvielas mazais apjoms ir galvenais šķērslis tās iekļaušanai ražošanā, vēl jo vairāk eksportam.

Jaunākie Agroresursu un ekonomikas institūta projekti inovāciju jomā bija saistīti ar sojas audzēšanu dažādos Latvijas reģionos, jaunas kailgraudu miežu šķirnes ‘Kornelija’ iekļaušanu dažādos inovatīvos pārtikas produktos, griķu, zirņu ekstrudēto produktu pētījumiem, dažādu šķirņu kartupeļu izmantošanu konditorejā. Secinājām, ka Latvijā audzētās sojas kvalitāte ir līdzvērtīga citur pasaulē augušai sojai, un esam ieguvuši pārliecību par ģenētiski nemodificētas vietēji audzētas izejvielas drošību.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Trifeles no Gotlandes arī Latvijā? Smalkos restorānos pieprasītās sēnes audzē arī pie mums
Nākotne – viedajā lauksaimniecībā. Sensori uzmanīs augsnes sausumu, mērīs dzīvnieku temperatūru un troksni kūtī 8
Ar malku vairs kurināt nedrīkstēs? Ministre skaidro, vai Eiropa plāno ierobežot malkas un šķeldas izmantošanu siltumapgādē 131
“Ežiņu” lauksaimniecības zeme – strīdu krustugunīs arī ar finanšu institūciju “Altum” 21
Pārāk daudz mūsu satiksmē ir trūcīgu saimnieku vecu auto… 40
Ugunsgrēks dronu ražotnei Mārupē nodarījis lielus postījumus, policija veiks izmeklēšanu
Ukraina esot sagādājusi pārsteigumu krieviem. Kas tas varētu būt?
Režisore: Tas ir neētiski – pacelt sev algas par tūkstošiem un stāstīt, ka valstī nav naudas
FOTO. Neticama līdzība! Fani atklāj kādu interesantu sakritību, ieraugot Keitas Midltones bērnības fotogrāfiju 4
Lasīt citas ziņas
Bezpilota gaisa kuģis, jeb sarunvalodā drons, kļuvis par neaizstājamu mežsaimnieku palīgu
Malkai un šķeldai – nē? Jaunas prasības direktīvā satrauc meža īpašniekus 140
Latvijas pārtika tirgotājus neinteresējot 26
Skatītāja jautā: Kā krīzes situācijās tiek evakuēti mājdzīvnieki un lopi? 10
“Čipsu kartupeļi – cimperlīgi, bet ienesīgi!” Saruna ar uzņēmēju Ilgvaru Krūmiņu
Vai piens kļūs dārgāks? Lauksaimnieki uzstāj uz iepirkumu cenu palielināšanu 63
Dzīvokļu īpašniekiem jāpasūta padziļinātā tehniskā apsekošana visām mājām, kas celtas pirms 50 un vairāk gadiem
VIDEO. Grūti pat aptvert Bahmutā notiekošo – tiek pielietota līdz šim nepieredzēta taktika – “varžu lēcieni”
FOTO. Ar alpīnistu palīdzību Siguldā nojaukts 80 metrus augsts tornis – augstākais demontētais objekts beidzamajos gados Latvijā
Live TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukraina saņems vairāk nekā 100 tankus “Leopard 1A5”, paziņojis Vācijas aizsardzības ministrs
VIDEO. “Man vairāk patīk tas temperaments!” Estrādes zvaigzne Žoržs Siksna atklāj, kāpēc ir precējies ar krievu tautības sievieti
Režisore: Tas ir neētiski – pacelt sev algas par tūkstošiem un stāstīt, ka valstī nav naudas
VIDEO. NBS majoram Slaidiņam rokaspulkstenis vienmēr rāda nepareizu laiku, un tā nav nejaušība 12
Vai Krievijas pensionāri sabiedriskajā transportā Rīgā joprojām tiek pārvadāti par velti?
VIDEO. Aleksandrs Lukašenko pie sevis ciemos uzaicinājis gubernatorus: viesi spiesti vakariņot pie galda, uz kura atrodas… suns
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa no 21. līdz 26.jūnijam
Emīls, Egita un Monvīds – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Megana Mārkla pēc viesošanās Londonā gaužām neapmierināta ar 96 gadus vecās karalienes Elizabetes II “uzvedību”
VIDEO, FOTO. “Tu esi mans varonis!”: Holivudas aktieris Bens Stillers devies uz Ukrainu, lai satiktu tur Zelenski
Mūsējie uzvar īpašā auto rallijā Dānijā
Tukuma pusē teju par 40% varētu pieaugt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs
Aldona un Česlavs – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
12:21
VIDEO. “Alus vēderiņi, neglīti džemperi – ne skata, ne stājas!” Sabiedrības dāma Elita Drāke skarbi izsakās par pašmāju vīriešiem
12:13
VIDEO. Grūti pat aptvert Bahmutā notiekošo – tiek pielietota līdz šim nepieredzēta taktika – “varžu lēcieni”
12:05