– Kādi jautājumi par Latvijas politiku jums vēl ir jāskaidro? 3
– Amerika ir bagāta, spēcīga valsts ar neierobežotām iespējām. Taču, ja ASV paskatās uz ES valstīm, uz NATO valstīm Eiropā un ja salīdzina, ka Amerikai ir jāiegulda 75 procenti no visa NATO budžeta, kamēr citas valstis savus izdevumus aizsardzībai ir nepārtraukti samazinājušas, tad šeit rodas jautājumi, kāpēc Amerikai to jāturpina darīt. Ja Eiropā kopumā nepalielināsim aizsardzības budžetus, tad tiem amerikāņu politiķiem, kuri atbalsta aktīvu Amerikas iesaisti Eiropā, būs arvien grūtāk pārliecināt savus vēlētājus, ka ir vērts Eiropā investēt, tajā skaitā aizsardzībā.
Mūsu ekonomiskās attiecības ar Ameriku paplašinās un nostiprinās. Latvija ir ģeogrāfiski labā vietā, kas amerikāņu kompānijām varētu būt interesanta kā starta placdarms biznesam ne tikai mazajā Latvijas tirgū. Mums ir psiholoģiski jābūt spējīgiem arvien vairāk saprast, ka Latvija kā daļa no Eiropas vienotā tirgus nav nemaz tik maza. Piederam lielākajam pasaules tirgum. Latvijā darbojas tie paši likumi, kas ikvienā citā ES vietā. Ģeogrāfiski Latviju sasniegt nav grūtāk kā ikvienu citu Eiropas daļu. Mums jāspēj panākt, ka amerikāņu kompānijas pamana Latviju kā vietu, no kuras tās var lētāk un efektīvāk darboties lielajā Eiropas tirgū. Blakus ir Krievijas tirgus, kaut Amerikai ar Krieviju ir ārkārtīgi mazs tirdzniecības apjoms un dēļ Krievijas militārās agresijas Ukrainā Amerikas kompānijām varbūtējā interese par sadarbību ar Krieviju ir mazinājusies.
Tā varētu atjaunoties tikai tad, kad Krievija pārtrauks agresiju Ukrainā, pārtrauks atbalstīt tos Ukrainas spēkus, kuri grib redzēt daļas Ukrainas atdalīšanos, un kad Krievija pilnībā ievēros Minskas vienošanos un būs atjaunota Ukrainas pilnīga kontrole pār savām robežām.
Redzu amerikāņu pieaugošu interesi par enerģētikas jomu Baltijā. Mēs vairs neesam enerģētiski izolēta sala, bet esam integrēti vienotā tirgū ar Skandināvijas valstīm. Latvija iet ceļu uz gāzes tirgus atvēršanu, uz reģionu tirgus radīšanu. To redz arī gāzes biznesā iesaistītās amerikāņu kompānijas. Amerika ir gāzes ziņā visbagātākā pasaules valsts. Gāzes cenas turpmākajos gados pasaulē samazināsies, nebūs problēmu gāzi transportēt no vienas pasaules vietas uz citu, un tas rada jaunu dinamiku. Jautājums ir, kā Latvija šajā situācijā būs spējīga izmantot savas priekšrocības un nopelnīt, radīt labākus apstākļus Latvijā dzīvojošiem cilvēkiem, piesaistīt partnerus.
Priecājos, ka Pasaules brīvo latviešu apvienība un Amerikas latviešu apvienība enerģiski darbojas, mēģinot piesaistīt Latvijai latviešu izcelsmes amerikāņu uzņēmējus, rīkojot Latvijā ekonomikas forumu.
Viens no kopīgiem uzdevumiem ir Latvijas atpazīstamības veicināšana. Neesam šajā ziņā unikāli, ar šo problēmu mēģina cīnīties visas mazās Eiropas valstis. Bet mums ir ļoti spēcīgs līdzeklis, ar ko varam mēģināt padarīt Latviju vairāk redzamu, un tā ir mūsu kultūra, māksla, mūzika. Man bija liels gandarījums, ka Latvijas prezidentūras laikā ES atradās līdzekļi arī kultūras programmām Amerikā. Nāk Latvijas simtgade, un jādomā, kā šo brīnišķīgo gadskaitli izmantot Latvijas atpazīstamības veicināšanai. Šeit dzīvo, strādā un ir cienīti Latvijas labākie mūziķi – Andris Nelsons Bostonā, izcilās dziedātājas Kristīne Opolais un Elīna Garanča. Mums ir brīnišķīgi kori. Vairāk jāiegulda iespējās šo mākslu rādīt pasaulei.
– Kuri kultūras sarīkojumi Amerikā Latvijas prezidentūras laikā guva vislielāko ievērību?
– Tas bija Pētera Vaska autorkoncerts Vašingtonā galerijā “The Phillips Collection”. Tā ir viena no visredzamākajām Amerikas mākslas galerijām, kas reizi gadā rīko koncertu, veltītu kādam mūsdienu Eiropas komponistam. Šis bija Pētera Vaska gads. Bija arī divi kora “Latvija” koncerti Ņujorkā – gan izcils, labi apmeklēts koncerts Linkolna centrā, gan arī nedaudz mazākā zālē – Mihaila Barišņikova mākslas centrā. Esmu gandarīts, ka esam to izdarījuši kopā ar vairākām latviešu organizācijām Amerikā un bijuši iesaistīti arī mūsu goda konsuli.
– Ar ko cienājat vēstniecības rīkotās pieņemšanās?
– Cenšamies sagādāt kādus pārtikas produktus no Latvijas. Ar dzērieniem ir vienkāršāk – “Latvijas balzama” eksports uz ASV ir liels. Mēģinām sagādāt dažādus Latvijas sierus un cept pīrāgus šeit. Te palīdz vietējie latvieši, izcili pīrāgu cepēji.
