Mums ir aptuveni 740 bagātu lielsaimniecību, kam pretī – nedaudz virs 60 000 mazo sētu ar desmit un mazāk hektāriem.
Mums ir aptuveni 740 bagātu lielsaimniecību, kam pretī – nedaudz virs 60 000 mazo sētu ar desmit un mazāk hektāriem.
Foto: Dainis Bušmanis

Lauki turpina iztukšoties: saimniecību skaits sarucis pat divkārt 44

Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

 

Pagājušajā gadā Latvijā uzskaitīti 69 000 ekonomiski aktīvu lauku saimniecību, un tas ir divas reizes mazāk nekā pirms 20 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie 2020. gada lauksaimniecības skaitīšanas provizoriskie rezultāti.

ML
Māra Libeka
Ziņas
Iedzīvotājus sadala trīs līmeņos. Vai nepotētie ir pilnībā izslēgti no sabiedrības? 342
11 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
FOTO. Ilūkstes novadā vilks ienāk sētā un uzbrūk sunim: dzīvnieku tik tikko izdodas izglābt 27
6 stundas
LE
LETA
Ziņas
No 15. jūnija varēsim apmeklēt divu tipu kultūras pasākumus. Kas būs jāievēro? 43
1 diena
Lasīt citas ziņas

Lielākās izmaiņas laukus skārušas no 2001. līdz 2010. gadam, kad saimniecību skaits saruka par 40,8%. Vienlaikus par 8% palielinājās apsaimniekotās zemes platība, bet tad tendence apsīka.

Pēdējos četros gados platības palielinājušās tikai par 29 200 ha jeb 1,5%, kamēr saimniecību skaits samazinājies par 0,9 tūkstošiem jeb 1,3%.
CITI ŠOBRĪD LASA

Dati rāda, ka pēdējo desmit gadu laikā kopējā apsaimniekotā lauksaimniecības zemes platība pieaugusi par 163,7 tūkstošiem ha jeb 9,1%, kamēr saimniecību skaita lejupslīde turpinājās, skaitam sarūkot par vēl 14 400 tūkstošiem jeb 17,2%.

Nozares zinātāji prognozē, ka tendence turpināsies un nākotne, kā rādās, būs lielāko un efektīvāko pusē.

 

Nevienlīdzība aug, ­vidusslāņa nav

“CSP jaunākie dati ir slikta ziņa, un pienācis laiks godīgi pateikt, kurp mēs ejam. Šobrīd īstenojas pašplūsmas scenārijs, kad katrs kaut ko kuļ, kaut ko slauc, bet nav nekādas lauku attīstības vīzijas,” skarbs situācijas vērtējumā ir Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKIC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis.

Viņš uzskata, ka cilvēku aizplūšanu no laukiem rada izteikta nevienlīdzība, kā arī vidusslāņa trūkums.

“Šodien laukos palikuši vai nu lielie, kam apgrozījums virs 200 000 eiro gadā, vai arī mazie, kas ražo tikai pašu iztikšanai. Mums ir ap 740 bagātu lielsaimniecību, kam pretī – nedaudz virs 60 000 mazo sētu ar desmit un mazāk hektāriem.

Nav vidusslāņa – ģimenes saimniecību, kur dzīvo un saimnieko vairākas paaudzes.

Tā ir lielākā šībrīža problēma,” tā Mārtiņš Cimermanis. Viņaprāt, lauki turpinās tukšoties un to veicinās augošā nevienlīdzība, kā arī valstiskā bezdarbība.

“Jā, zemniekam ir nodokļu atlaides, subsīdijas, mēs pērkam traktorus, bet tas viss ir īstermiņa atbalstam. Nekas no tā neradīs vajadzīgos vismaz 25  000 jaunu darba vietu laukos. Arī CSP jaunākie dati rāda, ka pērn nozarē pastāvīgi nodarbināti 156 500 cilvēki, bet tas ir par 13,5% mazāk nekā pirms desmit gadiem.

Mēs gribam dabūt cilvēkus laukā no pilsētām, panākt, lai lauku sētās dzimst bērni, runājam par “zaļo nākotni”, bet konkrētas rīcības nav.

Netiek veicināta jaunu darba vietu radīšana vai atvieglota konkurence par zemi. Tā vietā – kārtējā reģionālā reforma, “zīmēta” uz centralizāciju. Cilvēki turpina braukt prom, un neizskatās, ka ar reformas palīdzību viņus varēs noturēt.

Jau pirms desmit gadiem, kad sadarbībā ar zinātniekiem gatavojām stratēģiju “Latvija 2030″, tika iezīmēta tā dēvētā lauktelpa, kur bija noteikts pilsētas statuss savienojumā ar laukiem. Kāpēc, mainoties ministriem, visu izmetam? Priekšteču darba ignorēšana ir viena no Latvijas pro­blēmām, kas traucē ilgtermiņā noteikt attīstības mērķus,” šādu ainu zīmē Cimermanis.

 

Ražošana vai dzīvības vilkšana?

Līdzīgās domās arī mazo saimniecību pārstāve, Latvijas Zemnieku federācijas valdes priekšsēdētāja Agita Hauka, norādot – valstī trūkst noteiktas, apstiprinātas politikas, kas izvirzītu uzdevumus apdzīvotības saglabāšanai laukos. Tomēr laukus no pilnīgas panīkšanas glābjot tieši mazzemnieki – viņi bija un būs lauku pamatvērtība.

“Audzējam dārzeņus un augļu kokus, kopjam lopiņus, ne par ko nevaram žēloties!

Regulāri saņemam subsīdijas, nupat piešķirti vēl trīs miljoni, tā ka mazajiem un, starp citu, arī jaunajiem zemniekiem laukos klājas labi.

Uzskatu, ka lauku dzīvotspēju neveidos tikai lielās saimniecības. Arī mazās un vidējās ir jāattīsta, jo tieši tās var palielināt cilvēku skaitu reģionos,” teic Agita Hauka.

Tam gan Mārtiņš Cimermanis nepiekrīt, atgādinot, ka lielākajai daļai mazo zemnieku pamatdarbs parasti ir citviet: “Tā nav ražošana, bet gan dzīvības uzturēšana, kad nopļauj pāris hektāru zāles un kaut ko izaudzē galvenokārt ģimenei un radiem. Piecu māju ciemam nav nākotnes un bērni šādās saimniecībās nepaliks.”

 

Visu diktēs tirgus

“Mums šie skaitīšanas rezultāti nav nekāds pārsteigums, jo atšķirībā no daudzām citām organizācijām Zemnieku saeimas biedri dzīvo laukos un šo situāciju redz ikdienā,” tā “Latvijas Avīzei” teic biedrības valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

Viņa norāda, ka Latvijas laukos notiek tādi paši procesi kā citur Eiropā, proti, iedzīvotāju skaits samazinās un pieaug vidējais vecums. Turklāt objektīvāks Latvijas saimniecību skaita rādītājs būtu tas, cik daudzi ir pieteikušies akcīzes degvielai. Tad varētu redzēt reālo lauksaimnieku skaitu, jo akcīzes atlaidei piesakās tie, kuri veic reālu saimniecisko darbību.

“Ir skaidrs, ka pie lauksaimniekiem tiek pieskaitīti arī tie, kuri savos īpašumos nenodarbojas ar lauksaimniecību. Piemēram, pirms 30 gadiem, kad Latvijā dalīja zemi, liela daļa tika reģistrētas kā zemnieku saimniecības vai piemājas saimniecības, neuzrādot nekādu lauksaimniecisko ražošanu.

Tagad daļa no šiem cilvēkiem jau ir aizsaulē, un šo zemju mantinieki izvēlas saimniekošanu neturpināt, bet gan gūt ienākumus no zemes nomas vai pārdošanas.

Tātad – daudzām saimniecībām nav paaudžu maiņa un tiek veiktas juridiskās formas maiņa.

Paaudžu maiņa pārsvarā vērojama lauksaimniecības biznesā, bet ne dzīvesveidā, kurā katrs izvēlas turēt vienu gotiņu un audzēt savus dārzeņus,” norāda Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

Viņasprāt, labs rādītājs ir lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības pieaugums. Diemžēl 90. gadu līmeni nesasniegsim, bet arī 9,1% pieaugums ir ļoti labs rādītājs, it īpaši, ņemot vērā, ka daudzās Eiropas valstīs lauksaimniecības zemju platības samazinās.

Bet kāda tad nākotne sagaida lauku cilvēku? Lai saimniecības būtu spējīgas ekonomiski pastāvēt, tām ir jākļūst lielākām un efektīvākām, jo to diktē brīvais tirgus, teic biedrības pārstāve.

“Tirgus joprojām pieprasa vairāk un lētāk, bet to nevar saražot ar roku darbu. Pieaugot ienākumu līmenim, cilvēki mazāk nodarbojas ar profesionālo lauksaimniecību un nepieciešamo produkciju nopērk veikalā. To mēs redzam arī citās Eiropas valstīs – jo attīstītāka valsts, jo mazāk nodarbināto cilvēku lauksaimniecībā. Arī Latvija uz to lēnām virzās.”

Atgādināsim, ka lauksaimniecības skaitīšanu CSP sadarbībā ar LLKIC veic reizi desmit gados un sniedz detalizētu informāciju par lauku saimniecību struktūru ne tikai reģionu, bet arī novadu un pagastu līmenī.

SAISTĪTIE RAKSTI

Pērn datu vākšana notika apmēram 75 000 saimniecību. Kopš neatkarības atgūšanas veiktas trīs lauksaimniecības skaitīšanas – 2001., 2010. un 2020. gadā. Reizi trijos gados starp skaitīšanām notiek lauku saimniecību struktūras apsekojumi reģionu līmenī. Pilnu informāciju par izmaiņām nozarē CSP sola publiskot gada pēdējā ceturksnī.

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Ziņas
FOTO. Ilūkstes novadā vilks ienāk sētā un uzbrūk sunim: dzīvnieku tik tikko izdodas izglābt 26
6 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Netālu no Valmieras meža kameras nofilmē vilku ar kaklasiksnu: speciālisti ir vienisprātis – tas ir plēsējs, nevis suns. Vai pieradināts? 20
5 dienas
LA
LA.LV
Laukos
Plešs tiekas ar lauksaimniecības organizācijām, uzsver Zaļā kursa uzstādītos mērķus nozares ilgtspējīgai attīstībai 10
6 dienas
Inita Šteinberga
Ziņas
Agrāk vai vēlāk, bet zāle būs jāpļauj. Ar ko to vislabāk darīt, lai labi pļāvējam un dabai? 8
Nedēļa
ML
Māra Libeka
Ziņas
Iedzīvotājus sadala trīs līmeņos. Vai nepotētie ir pilnībā izslēgti no sabiedrības? 333
11 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
FOTO. Ilūkstes novadā vilks ienāk sētā un uzbrūk sunim: dzīvnieku tik tikko izdodas izglābt 26
6 stundas
LE
LETA
Ziņas
No 15. jūnija varēsim apmeklēt divu tipu kultūras pasākumus. Kas būs jāievēro? 43
1 diena
MA
Māris Antonevičs
Stāsti
Lembergs atvainojās un atzina, ka esot pārkāpis robežas. Intervija ar LPRA priekšsēdētāju Ivaru Kaļķi 14
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Sinoptiķi pārsteidz ar pirmajām prognozēm Līgo vakaram un Jāņu dienai 14
2 dienas
Lasīt citas ziņas
LE
LETA
Laukos
Plešs tiksies ar lauksaimniekiem. Iespējams, pārrunās arī pieteiktos protestus 4
Nedēļa
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. “Dzirdēju, ka krūmos kaut kas ierūcās”: trillera cienīgi notikumi Ziemeļvidzemē – Matīss aci pret aci satiek lāci 35
7. jūnijs, 2021
LE
LETA
Laukos
Zemgalē savairojušies cilvēka veselībai bīstami meža un augļu koku kaitēkļi 11
6. jūnijs, 2021
Inita Šteinberga
Praktiski
Stādus audzēju uz palodzes. Vai jau drīkst izstādīt tomātus un gurķus uz lauka? 3
6. jūnijs, 2021
ZB
Zigmunds Bekmanis
Ziņas
Pētījums atklājis, ka purvu reālās emisijas Latvijā ir vidēji divas reizes mazākas, nekā līdz šim tika aprēķināts 3
6. jūnijs, 2021
SD
Sandra Dieziņa
Laukos
Kam bīstami migloti rapši. Vai sunim pēc pastaigas miglotā rapšu laukā var iestāties nieru mazspēja? 60
3. jūnijs, 2021
LE
LETA
Ziņas
Nost ar maskām! Kādos gadījumos Latvijā turpmāk var nevilkt sejas masku? 22
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Kariņš aicina “nopietni apsvērt” atsevišķu pakalpojumu sniedzējiem noteikt obligātu vakcināciju pret Covid-19 59
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Var tikt apdraudēta Ādamsona dzīvība,” “Saskaņa” uztraucas par aizturētā politiķa veselību ieslodzījumā 3
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Pasākumos atļaus piedalīties, sēžot pie auto stūres vai laivā 8
3 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Amerikas prezidents Džo Baidens pēc tikšanās ar Lielbritānijas karalieni Elizabeti II: “Viņa man atgādināja manu māti!” 4
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
Latvijā vērojams Covid-19 Indijas varianta pieaugums. Nosauc pilsētas un novadus, kur tas reģistrēts 27
4 stundas
Inita Šteinberga
Praktiski
Dārznieka padoms: kā izglābt augļukokus no laputīm? 1
4 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
FOTO. Ilūkstes novadā vilks ienāk sētā un uzbrūk sunim: dzīvnieku tik tikko izdodas izglābt 26
6 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Līdz jūlijam vairākām iedzīvotāju kategorijām obligāti jāiesniedz gada ienākumu deklarācija 3
9 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Dziedātāja Samanta Tīna meklē ceļamkrānu, lai dzīvoklī ieceltu jauno dīvānu 15
6 stundas
MA
Māris Antonevičs
Stāsti
Lembergs atvainojās un atzina, ka esot pārkāpis robežas. Intervija ar LPRA priekšsēdētāju Ivaru Kaļķi 14
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Deputāts Raimonds Bergmanis: “Tūkstošiem cilvēku nav šīs izziņas, ka viņi ir izslimojuši Covid-19! Ko viņiem tagad darīt?” 126
1 diena
ZB
Zigmunds Bekmanis
Ziņas
Elza 1941. gada Jāņos posās kāzām, bet savu Alfrēdu sagaidīja vien pēc 16 gariem izsūtījuma gadiem 10
22 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Kā vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Baņuta, Žermēna, Vilija un Vits 1
8 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Bricis atklāj, kad gaidāms lielākais karstuma vilnis pēdējos divos gados 10
1 diena
KS
Kārlis Streips
Ziņas
Kārlis Streips: “Kremļa runasvīrs paziņoja, ka gatavojoties uz šo tikšanos, Krievija centīsies demonstrēt pietiekamu spēku, lai visi saprastu, ka ar to ir jārēķinās” 49
1 diena
ĀR
Ārija Rudlapa
Praktiski
Kas darāms dārzā no 14. līdz 21.jūnijam: sēj pupas, zirņus, apgriež maurlokus, kopj dzīvžogus
1 diena
LA
LA.LV
Kokteilis
Kāds šodien pret tevi var izturēties ļoti skarbi… Horoskopi 16.jūnijam
18:15
LE
LETA
Ziņas
Pagarinātajā mācību gadā skolēni varēs uzlabot sekmes un kārtot pēcpārbaudījumu klātienē telpās vai ārā
17:54
LE
LETA
Ziņas
“Var tikt apdraudēta Ādamsona dzīvība,” “Saskaņa” uztraucas par aizturētā politiķa veselību ieslodzījumā 3
17:47