Valsts ievārīto putru izstrēbs dzīvokļu īpašnieki. Draud nonākšana bankas parādu vai piespiedu nomas jūgā? 96
Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
No 2023. gada 1. janvāra iedzīvotāji varēs atpirkt zem viņu dzīvojamiem namiem citiem īpašniekiem piederošo zemi, kuru teju trīsdesmit aizvadītos gadus bija spiesti nomāt.
Tā pēc desmit gadu ilgas tērzēšanas 10. jūnijā izlemts Saeimā, otrajā lasījumā apstiprinot Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumprojektu.
Izpirkšana ar vairākuma lēmumu
Neieklausoties sabiedrībā vairākkārt izskanējušiem aicinājumiem valstij pašai atpirkt šo zemi un izlabot pašas pieļautās kļūdas, ar likumiem “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” un “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” savulaik nodibinot šīs absurdās piespiedu nomas attiecības, šo kļūdu labošanu likumprojekts paredz uzvelt dzīvokļu īpašniekiem.
Viņiem neatkarīgi no tā, vai dzīvokļi ir vai nav reģistrēti Zemesgrāmatā, ar vairākuma lēmumu būs tiesības atpirkt zemi bez zemes īpašnieku piekrišanas.
Viņu vietā darījumu tālāk kārtotu zvērināti tiesu izpildītāji. Deputāti neatbalstīja Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu dot tiesības izpirkt zemi tikai tiem iedzīvotājiem, kuru dzīvokļi ir reģistrēti Zemesgrāmatā.
Lēmums par atpirkšanu būs pieņemts, ja par to nobalsojuši dzīvokļu īpašnieki, kuriem dzīvojamā namā pieder vairāk nekā puse no visiem dzīvokļu īpašumiem. Likumprojektā noteikts, ka zemi atpērk par Valsts zemes dienestā (VZD) tai noteikto kadastrālo vērtību.
Katrs dzīvokļa īpašnieks maksātu daļu no VZD noteiktās vērtības atbilstoši dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram.
Vakar, apspriežot likumprojektu, deputāti noraidīja priekšlikumu ļaut izpirkt zemes domājamo daļu katram dzīvokļa īpašniekam atsevišķi, negaidot dzīvokļu īpašnieku vairākuma lēmumu.
Kas notiks ar mazākumā palikušajiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri negribētu vai nespētu izpirkt zemi, par to lielas skaidrības nav.
Cik maksās zeme?
Tāpat joprojām nav nekādas skaidrības par to, cik galu galā dzīvokļu īpašniekiem būtu jāmaksā par zemi.
Tā vietā pašlaik likumprojektā skaidrota zemes atpirkšanas procedūra.
25. maijā Saeimas Juridiskā komisija trešajā lasījumā atbalstīja likuma grozījumus, ar kuriem pašlaik spēkā esošais kadastrālais novērtējums paliktu “iesaldēts” līdz 2025. gada 1. janvārim.
Ja dalītā īpašuma izbeigšanas likums būtu spēkā no 2023. gada 1. janvāra, tad par pašlaik spēkā esošajām kadastrālajām vērtībām zemi it kā varētu atpirkt turpmāko divu gadu laikā – no 2023. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 1. janvārim. Bet kadastrālo vērtību bāzi 2025.–2028. gadam plānots apstiprināt līdz 2023. gada 30. jūnijam.
Ņemot vērā, ka jau pašlaik zemei noteiktās kadastrālās vērtības, sevišķi Rīgā un Jūrmalā, ir ļoti augstas, diezin vai liela iedzīvotāju daļa šo divu gadu laikā spēs samaksāt.
Savulaik Tieslietu ministrijā lēsa, ka tas būšot pa kabatai aptuveni trešdaļai to 110 970 dzīvokļu īpašnieku, kuru dzīvojamie nami pašlaik atrodas uz citiem īpašniekiem piederošajiem 7354 zemes gabaliem, kurus viņi nomā piespiedu kārtā.
Ja šīs aplēses ir pareizas, tad pašlaik gatavotais likumprojekts tā dēvētos dalītos īpašumus un piespiedu nomas kroplīgās attiecības pilnīgi neizbeigs nekad.
Bankas parādu vai piespiedu nomas jūgā
Vakar, apspriežot likumprojektu otrajā lasījumā, deputāti noraidīja priekšlikumu, kas paredz valsts pienākumu finansiāli atbalstīt dzīvokļu īpašniekus, kuri paši nespētu samaksāt par zemi.
Pašlaik likumprojekts paredz, ka valsts var atbalstīt viņus. Bet var neatbalstīt, ja budžetā tam nebūs naudas.
Viens no Ekonomikas ministrijā apspriestajiem atbalsta plāniem paredz, ka tiem iedzīvotājiem, kuri nespētu maksāt, zemes atpirkšanai nepieciešamās naudas summas būtu jāaizņemas bankā, attīstības finanšu institūcijai “Altum” garantējot daļu no zemes izpirkšanai izsniegtā aizdevuma summas.
Tādējādi iedzīvotāji varētu izvēlēties – uzņemties bankas kredītu saistības vai mūžīgi palikt piespiedu nomas jūgā.
Darījumi par 300 miljoniem
Likumprojektā gan ir paredzēts, ka valsts apmak sātu iedzīvotājiem zemes uzmērīšanu, zvērinātu tiesu izpildītāju darbu, kā arī atbrīvotu no valsts un kancelejas nodevām par zemes īpašuma tiesību nostiprināšanu Zemesgrāmatā.
Pēc Tieslietu ministrijas aplēsēm, šis valsts atbalsts sasniegtu aptuveni 40 miljonus eiro, kas, protams, ir sīkums salīdzinājumā ar tām summām, kuras par zemi būtu jāmaksā iedzīvotājiem.
Pēc dažu deputātu paustā, šīs kroplīgās piespiedu nomas attiecības pašlaik skar ap 300 000 iedzīvotāju.
Pēc Valsts zemes dienesta datiem, pieminēto 7354 zemes gabalu kadastrālā vērtība svārstās no 130 līdz 180 miljoniem eiro. Bet pirkuma summa, visticamāk, varētu būt krietni lielāka.
Jau 2018. gadā, atbildot 11 114 iedzīvotājiem, kuri sabiedrisko iniciatīvu portālā manabalss.lv parakstījās zem aicinājuma valstij atpirkt zemi, Māra Kučinska vadītā valdība atbildēja, ka atpirkšanai naudas nav un nebūs.
Ja zemi zem daudzdzīvokļu namiem atpirktu valsts, atpirkšanai būtu nepieciešami aptuveni 300 miljoni eiro.
Atbalsts zemes īpašniekiem?
Pēc dažu Saeimas opozīcijas deputātu atzinuma, pašlaik likumprojekta piedāvātais atrisinājums – dzīvokļu īpašniekiem atpirkt zemi – ir utopisks.
Pēc viņu domām, tas vairāk ir atbalsts nevis dzīvokļu, bet zemes īpašniekiem, tostarp ar bēdīgi slaveno advokātu Normundu Šlitki saistītām firmām, kas nodarbojas ar piespiedu nomas iekasēšanas biznesu.
Vakar, apstiprinot likumprojektu otrajā lasījumā, deputāti noteica, ka priekšlikumi trešajam un galīgajam lasījumam iesniedzami līdz šī gada 10. augustam.
