Liene Treimane: “Ceram, ka jaunais formāts paplašinās festivāla auditoriju, iekļaujot arī reģionus ārpus Rīgas.”
Liene Treimane: “Ceram, ka jaunais formāts paplašinās festivāla auditoriju, iekļaujot arī reģionus ārpus Rīgas.”
Foto: Timurs Subhankulovs

“Lielais ekrāns un kinoteātri nekur nepazudīs!” Saruna ar “Rīga IFF” vadītāju Lieni Treimani 0

Anita Bormane, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
FOTO. Daži no viņiem pat neprecēti! Šī gada 10 iekārojamākie Latvijas vīrieši MI skatījumā
Kokteilis
Emocijzīmes, kas bieži tiek pārprastas: tās nozīmē kaut ko pavisam citu, nekā domājat 31
Krievijas Federācijā beidzas padomju tehnikas krājumi. Putinam ir kāds neticams plāns 93
Lasīt citas ziņas

Rīgas Starptautiskā kinofestivāla programmā iekļauti gan pasaules kinofestivālos jau atzinību guvuši darbi, gan izteiksmīgi un drosmīgi skatpunkti no Baltijas jūras reģiona un ziemeļvalstīm, gan talantīgas debijas un ilgi gaidīti pašmāju kinodarbi – to vidū arī ilgi gaidītā Jevgeņija Paškeviča filma “Ko zina klusā Gerda”, kuras pirmizrāde paredzēta 22. oktobrī.

Festivāla priekšvakarā – saruna ar “Rīga IFF” vadītāju LIENI TREIMANI.

CITI ŠOBRĪD LASA

– Kādā formātā šogad ir paredzēts rīkot Rīgas Starptautisko kinofestivālu? Šķiet, tas ir viens no retajiem šādiem kino forumiem, kas daļu programmas piedāvā arī klātienē.

L. Treimane: – Kopumā programmas apjoms nav mazinājies – izrādīsim 129 filmas – un lielākā daļa būs skatāma gan kinoteātros, gan tiešsaistes platformā. Esam atteikušies no vairākām zālēm, ko līdz šim izmantojām, paliekot pie festivāla galvenās mājvietas – kinoteātra “Splendid Palace” – divām kinozālēm un dažus seansus izrādīsim arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē.

Skatītājs varēs iegādāties biļeti uz tiešsaistes seansu, tāpat kā uz klātienes seansu, un arī tiešsaistes platformā tam būs noteikts sākuma un beigu laiks. Lielākā daļa programmas būs noskatāma gan klātienē, gan tiešsaistē, tomēr atsevišķas sadaļas, piemēram, starptautiskā pilnmetrāžas filmu konkursa skate, kuras ietvaros meklējam izteiktu autora rokrakstu un jaunas kinoformas, būs baudāma vienreizējos klātienes seansos, jo tai lielais kinoekrāns ir īpaši svarīgs.

Savukārt bērnu filmu programmu pamatā izrādīsim tiešsaistē. Vienīgais klātienes seanss bērnu auditorijai ir “Lielais notikums” – Lupatiņu jauno sēriju pirmizrāde. Lielākoties tiešsaistē tiks izrādīta arī festivāla īsfilmu programma.

Patiesībā esam ieintriģeti par šo jauno formātu, jo ceram, ka tas paplašinās festivāla auditoriju, iekļaujot arī reģionus ārpus Rīgas. Gribas cerēt, ka visi, kuri vēlas, bet nevar to izdarīt klātienē, izmantos šo iespēju skatīties filmas tiešsaistē.

Tādu pieredzi jau guvuši citi starptautiski kinofestivāli. Piemēram, pavasarī nozīmīgajam dokumentālā kino festivālam “CPH:DOX” Dānijā nācās pilnībā pāriet uz tiešsaisti, un tika novērots, ka auditorija krietni paplašinājās virzienā uz visiem reģioniem ārpus Kopenhāgenas.

Piedāvāsim arī divus bezmaksas seansus – festivāla atklāšanas vakarā uz “Splendid Palace” kinoekrāna tiks izrādīta filma “Kur Patiesība?!”, kas ir vecākā zināmā spēlfilma, kas uzņemta Latvijas teritorijā – Rīgā un Ventspilī tālajā 1913. gadā – un uz skatuves komponisti Artūrs Liepiņš un Jēkabs Nīmanis izpildīs speciāli tai radītu skaņuceliņu. Šo kinokoncertu jebkurš interesents varēs vērot tiešraidē “lsm.lv”.

Reklāma
Reklāma

Otrs bezmaksas seanss ir iespējams, pateicoties mūsu sadarbībai ar Latvijas Dabas fondu – 22. oktobrī LNB Ziedoņa zālē izrādīsim zviedru zinātniskās fantastikas filmu “Aniara”, kas rāda intriģējošu, bet arī skaudru versiju par to, kāda, iespējams, izskatīsies mūsu nākotne pēc klimata krīzes.

– Kā jums šogad veicās ar konkursa programmas veidošanu? 

– Visas programmas veidošana bija daudz spraigāka un neparastāka nekā citus gadus, jo kinoindustrijas ierastā notikumu secība, sistēma un hierarhija tika absolūti izjaukta. Viss uz laiku apstājās, starptautiskie pavasara un vasaras kinofestivāli tika atcelti vai pārcelti, nenotika arī nozīmīgākais – Kannu – festivāls, ar novēlošanos norisinājās tikai tā tirgus daļa un tiešsaiste.

Tas visu pamatīgi sarežģīja, jo filmas, kas būtu izrādītas Kannās, tika iesaldētas, gaidot tālāko notikumu attīstību. Arī mēs kā festivāls bijām lielā neziņā un kādu laiku pavadījām, nogaidot un zīmējot neskaitāmas versijas sava festivāla programmas un norises plānam.

Vienlaikus virkne iepriekš grūti aizsniedzamu kinodarbu mums šogad kļuva daudz pieejamāki. Daudzu festivālu durvis aizvērās, un tur neizrādīto filmu izplatītāji klauvēja pie mūsējām. Daļu filmu gan paguvām apstiprināt vien dažas stundas pirms izziņošanas.

– Kā festivālam klājas ar finansējumu?

– Ciešami. Atrodamies salīdzinoši veiksmīgā situācijā, jo festivāls notiek rudenī, nevis pavasarī vai vasarā, kas šajā gadā būtu bijis daudz traumatiskāk. Pamata finansējums mums tika apstiprināts jau pagājušā gada nogalē – lielākais festivāla finansētājs līdz šim ir Valsts kultūrkapitāla fonds, saņemam arī atbalstu no Nacionālā kino centra un Rīgas domes, kā arī vairākiem starptautiskiem fondiem, vēstniecībām un kultūras institūcijām.

Līdz ar to, no vienas puses, pamata kapitāls mums šogad bija drošībā, no otras – viss papildu finansējums, ko parasti sastrādājam gada laikā, globālās neziņas un visu ekonomisko izmaiņu dēļ šogad ļoti aizkavējās vai vispār līdz mums nenonāca. Protams, arī tiešsaistes platformas izmantošana visu negaidīti un neplānoti sadārdzina, un tas ir liels ieguldījums ar neparedzamu iznākumu finansiālā ziņā.

– Kuri jums pašai šogad šķiet spilgtākie un visvairāk gaidītie notikumi festivālā?

– Noteikti jāredz jau iepriekš minētais kinokoncerts, jo tā ir arī fascinējoša iespēja ielūkoties Rīgā, kāda tā izskatījās pirms 107 gadiem. Vēl vēlos izcelt Jevgeņija Paškeviča filmu “Ko zina klusā Gerda” – tas ir ļoti ilgi gaidīts kinonotikums, un esam pacilāti, ka filmas pirmizrāde notiks klātienē tieši mūsu festivālā.

Sirsnīgi iesaku arī filmu no “Festival Selection” sadaļas, tā programmai pievienojās burtiski pēdējā brīdī – taisnā ceļā no Venēcijas kinofestivāla, tā ir itāļu režisora Umberto Pazolīni filma “Nekur īpaši” ar Džeimsu Nortonu galvenajā lomā. Vēršu uzmanību arī uz “Home Made” pro-grammu, kas apvieno filmas, kurās iesaistīti mūsu pašu autori un studijas.

Lietuviešu režisora Tomasa Vengra “Dzimtene”, arī – Igna Jonīna “Neredzamā” tapusi sadarbībā ar studiju “Lokomotīve”. Kopā ar “Mistrus Media” veidota cita svarīga festivāla filma – Šārūna Bārta “Mijkrēslis”, kas bija iekļauta arī nenotikušā Kannu kinofestivāla konkursa programmā.

Iesaku arī Ungārijas un Rumānijas kopprodukcijas filmu “Ēdene”, kuras scenārija autors ir Ivo Briedis. Jāpiemin arī retrospekcijas programma “In Kino Veritas”, ko šogad sastādījis režisors Pēteris Krilovs un kas pēta īpaši spilgtu strāvojumu pagājušā gadsimta kino – “Čehu jauno vilni”.

– Kinoindustrijai visā pasaulē šobrīd ir grūtas dienas, kas skar pat lielākās Holivudas studijas un daudzmiljonu grāvējus. Kādu jūs paredzat tās nākotni tuvākajos gados?

– Kinoindustrija izdzīvos. Domāju, ka festivāli, tāpat kā kino veidotāji, izplatītāji un citi izrādītāji, pielāgosies situācijai, lielais ekrāns un kinoteātri nekur nepazudīs. Nevar noliegt, ka notiek aizvien lielāka pieslēgšanās tiešsaistes platformām un televīzijas seriāliem, kino veidotāji ražo arvien vairāk šīm platformām paredzētu saturu.

Tā ir tendence, kas parādījās jau pirms pandēmijas, bet šogad uzliesmoja pavisam spoži – filmas, kas citkārt būtu piedzīvojušas pirmizrādes pasaules kinofestivālos, pēc tam nonākot uz kinoteātru ekrāniem un tikai tad parādoties straumēšanas platformās, šogad nereti tajās nonāca uzreiz.

Cik lielā mērā šī tendence saglabāsies, grūti spriest, bet arī mēs šogad festivālā kopā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru aizsāksim ikgadēju nozares konferenci – prezentāciju platformu –, kas koncentrēsies tieši uz televīzijas seriāliem.

Rīgas Starptautiskā kinofestivāla izlase

• “Lupatiņi” – Ineses Zanderes un Edmunda Jansona iedzīvinātie varoņi atgriežas pie skatītājiem ar trim jaunām īsfilmām. Pirmizrādi, kas atklās festivāla “Kids Weekend” sadaļu, saimes ir aicinātas baudīt gan klātienē, gan tiešsaistē. Sešu īsfilmu kolekcija vienā seansā k/t “Splendid Palace” un “online.rigaiff.lv” – 17. oktobrī plkst. 11 (18. oktobrī tiešsaistē).

• “Ēdene” – Āgnešas Kočišas filma vēsta par Evu, jaunu sievieti, kura vairākus gadus ir spiesta dzīvot no gaisa piesārņojuma, kaitīgām ķīmiskām vielām pasargātā dzīvoklītī, ārpasauli uzlūkojot tikai caur skafandra stiklu. Vienā seansā k/t “Splendid Palace” 16. oktobrī plkst. 17.30 (programma “Home Made”).

• “Cerība” – “Šis ir mans stāsts, kādu to atceros,” atklāj autobiogrāfiskā darba “Cerība” režisore Marija Sēdāle filmas ievadkadros. Stāsts par svētkiem, kurus aptumšo iespējama mātes nāve (“Nordic Highlights”). Seanss klātienē k/t “Splendid Palace”, kā arī tiešsaistē 17. oktobrī plkst. 20.30.

• “Resno Fronte” – vai tiešām sieviete var būt laimīga tikai “90–60–90” kastītē? (“Nordic Highlights”). Divos seansos k/t “Splendid Palace” un paralēli “online.rigaiff.lv” 16. oktobrī plkst. 20.30 un 25. oktobrī plkst. 18.

• “Nekur īpaši” – Venēcijas kinofestivālā uzmirdzējusī Uberto Pazolīni filma skar reti atspoguļotu realitāti – tēva un dēla mīlestību un veidus, kā šī saikne spēj dziedināt un nest gaismu (“Festival Selection”). Seansi klātienē k/t “Splendid Palace”, kā arī “online.rigaiff.lv”, 18. oktobrī plkst. 19.30 un 24. oktobrī plkst. 20.30

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.