Lielāko banku depozīta noguldījumiem piedāvātā likme ir desmitkārt mazāka par inflāciju 1
Gada inflācijai Latvijā joprojām turoties 20% robežās, Latvijas iedzīvotāji nonākuši neapskaužamākā stāvoklī nekā iepriekšējā augstās inflācijas periodā pirms dižķibeles. Tolaik palēnināt uzkrājumu vērtības krišanās tempu palīdzēja visnotaļ dāsnās banku depozīta likmes, kas pārsniedza pat 10%. Diemžēl šoreiz uz bankām vairs nevar paļauties. Tās nekautrējas izmantot Eiropas Centrālās bankas (ECB) regulāro bāzes likmju paaugstināšanu, lai gūtu vēsturiski lielu peļņu, taču vienlaikus saviem klientiem piedāvā neadekvāti zemas depozītu likmes.
Zīmīgi, ka visskopākās ir tieši lielās bankas, kuras dižojas ar vislielāko apgrozījumu un peļņu. Piemēram, 12 mēnešu depozītam neviena no piecām turīgākajām bankām nepiedāvā likmi, kas būtu lielāka par 2%. 24 mēnešu noguldījumiem tā dažās bankās pieaug līdz 2,5%, savukārt īstermiņa noguldījumos peļņas iespējas ir pavisam niecīgas – līdz pusotram procentam.
Uz šī fona netipiski dāsna izskatās salīdzinoši nelielā Igaunijas banka Bigbank, kas pēdējos gados piedzīvo strauju izaugsmi arī Latvijas tirgū. Bigbank visos uzskaitītajos termiņos piedāvā visaugstāko depozīta likmi. 24 mēnešu periodā tie ir 3,3%, uz gadu – 3%, bet uz pusgadu – 1,75%. Igauņu piedāvājumu uzkrājumu īpašnieki jau novērtējuši. Banka ziņo, ka pagājušajā gadā depozīta kontos noguldītās naudas apjoms Latvijā pieaudzis par 51%, ja salīdzina ar 2021. gadu. Īpaši straujš termiņnoguldījumu pieaugums sākās pērnajā vasarā, kad iedzīvotāji pastiprināti sāka izjust inflācijas ietekmi. Maijā depozītu kontos noguldītās naudas apjoms bija par 50% lielāks nekā aprīlī. Jūlijā – par 82% augstāks nekā mēnesi iepriekš, bet augustā – jau par 130% lielāks nekā jūlijā.
Jāuzsver, ka Bigbank ir viena no retajām Latvijas tirgū strādājošajām bankām, kuras depozīta likme ir augstāka par pēdējā gadā sistemātiski paaugstināto EURIBOR likmi. Konkurentu pasivitāti bankas vadība skaidro ar īstas konkurences trūkumu, tādēļ ECB lēmumi tās nostādījuši ļoti ērtā pozīcijā. No klientiem mēneša maksājumos var paņemt aizvien vairāk naudas arī tad, ja spēkā esošais aizdevuma līgums noslēgts pirms pāris desmitiem gadu, savukārt piesaistīt līdzekļus ar depozītiem nav īstas vajadzības, jo bankām līdzekļu pietiek.
«Šādas situācijas pamatā ir zemā konkurence Latvijas banku nozarē. Nomācoši lielākā naudas masa sakoncentrējusies dažu finanšu kompāniju rokās, tirgus būtībā ir sadalīts un vadošie spēlētāji neizjūt nepieciešamību pievilināt jaunus klientus ar izdevīgiem depozīta nosacījumiem vai konkurēt ar mazākām, klientiem draudzīgākām bankām. Tā vietā priekšroka tiek dota aizvien lielākas peļņas gūšanai. Šādos apstākļos klientiem ir maz cerību ieraudzīt tādas depozīta procentu likmes, kuras mudinātu uzkrāt,» neapskaužamo situāciju skaidro Bigbank Latvija vadītājs Edgars Surgofts.
Lielo banku rīcībā ir patiešām prāvi līdzekļi, kas «guļ» to klientu kontos, tikpat kā nepalielinot vērtību. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) publiskotie dati liecina, ka 2022. gada septembra beigās bankas no privātpersonām un uzņēmumiem Latvijā bija piesaistījušas 21,737 miljardus eiro.
Likmes fiksetas 24.martā.
