Deputāte par Krievijas iespējamo uzbrukumu Latvijai: Pārāk paļaujamies, ka tas nevar notikt 192
“Pārāk paļaujamies, ka tas nevar notikt,” tā par Krievijas iespējamo uzbrukumu Latvijai TV24 raidījumā “Preses klubs” izteicās Siguldas novada domes deputāte (NA) Līga Sausiņa.
Režisors Andrejs Ēķis piemetina, ka mēs uz to paļaujamies, jo tas nešķiet loģiski, bet Krievijas diktators Vladimirs Putins nav loģisks: “Es biju tas, kas teica, ka viņš nekad neuzbruks Ukrainai, jo tas nav loģiski.”
Jau vēstīts, ka vairāki Rietumvalstu līderi un augsta ranga NATO militārpersonas ir izteikušas prognozes, ka ir iespējams Krievijas uzbrukums kādai NATO valstij vairāku gadu perspektīvā.
Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Leonīds Kalniņš tādām prognozēm nepiekrīt un neuzskata par vajadzīgu šādi biedēt cilvēkus, tomēr Latvijas robežas aizsardzība ir jānodrošina “šeit un tagad”.
Latvija savā ārpolitisko risku izvērtējumā jau gana sen ir minējusi Krieviju kā draudu, līdz ar to no šī apsvēruma ir būvēta mūsu aizsardzības stratēģija, proti, lai aizsargātu Latvijas teritoriju no apdraudējuma, kas nāk no Austrumiem. Kalniņa vērtējumā, NBS veic visus nepieciešamos sagatavošanās darbus, lai uzkrātu nepieciešamās rezerves – gan materiālās, gan cilvēkresursu.
“Mans kā NATO dalībvalsts Latvijas NBS komandiera viedoklis ir, ka es šādām prognozēm nepiekrītu. Visi izteikumi un prognozes par kara iespējamību ir vērstas uz Rietumu sabiedrību mobilizēšanu, kas sāk pagurt no Ukrainas atbalstīšanas. Es gribu Latvijas cilvēkiem pateikt – neuztraucieties, visi šie izteikumi ir domāti Rietumu sabiedrībām, lai tās pārorientētos no atslābuma pēc Aukstā kara beigām uz gatavību ieguldīt aizsardzībā,” uzsvēra Kalniņš.
Komentējot Krievijas prezidenta Vladimira Putina pēdējā laikā bieži atkārtoto, ka Krievija nevēlas karot ar NATO, Kalniņš norādīja, ka Latvija un tās bruņotie spēki jau sen nepaļaujas uz Kremļa teikto. “Jau sākotnēji mūsu aizsardzības sistēma ir būvēta tā, lai atvairītu Krievijas draudus. Ja mēs uzticētos krievu teiktajam, mums jau sen būtu lielas problēmas, varbūt pat konvencionālas,” piebilda Kalniņš.
Vaicāts, vai sadursme starp NATO un Krieviju var būt citāda, nekā tā redzama Ukrainā, kur notiek konvencionāls karš, Kalniņš tieši neatbildēja, bet vēlreiz uzsvēra, ka grib nomierināt Latvijas sabiedrību un skaidri pateikt, ka par kara iespējamību tiek spriests pārāk daudz.
“Patiesībā situācija nav draudīgāka kā pirms desmit gadiem. Mēs Krieviju vienmēr esam uztvēruši kā draudu. Mēs nereflektējam par potenciāliem konfliktiem, bet darām visu iespējamo, lai izslēgtu kara iespējamību,” norādīja NBS komandieris.
Kalniņš atsaucās uz NATO atturēšanas politiku. Viens no primārajiem atturēšanas aspektiem ir, lai sabiedrība jūtas droša un atbalsta valsts aizsardzības politiku. “Un tikai tad seko bruņoto spēku stiprums,” piebilda Kalniņš.
