Londonā tūkstošiem cilvēku pieprasa Lielbritānijai atkal iestāties ES 43
Tūkstošiem protestētāju sestdien gājienā Londonas centrā pieprasīja Lielbritānijai atkal iestāties Eiropas Savienībā (ES).
“Nacionālais atkaliestāšanās gājiens” (“National Rejoin March”) sestdien pulcēja cilvēku pūļus no visas Lielbritānijas. Policijas aplēses liecina, ka Londonas centrā pulcējušies 15 000 cilvēku.
Gājiens noslēdzās Parlamenta laukumā, kur cilvēki rokās turēja ES karogus un plakātus ar uzrakstiem “Breksitam nebija izredžu izdoties”, “Mazākiem rēķiniem ir jāatgriežas ES”, “Mēs balsojām par palikšanu” un citiem.
Lielbritānija izstājās no ES 2020.gada 31.janvārī, bet saskaņā ar izstāšanās vienošanos turpināja ievērot vairumu ES noteikumu līdz 2021.gada sākumam.
Lai gan Lielbritānija tad pameta ES vienoto tirgu un muitas savienību, tā saglabāja daudzus ES noteikumus, solot tos izskatīt atsevišķi pēc breksita.
Lielbritānija ES sastāvā bija 47 gadus, bet 2016.gada referendumā 52% Lielbritānijas vēlētāju nobalsoja par valsts izstāšanos no ES.
Viens no galvenajiem breksita kampaņas virzītājiem bija Konservatīvās partijas pārstāvis Boriss Džonsons, kurš no 2019.gada jūlija līdz šā gada septembra sākumam bija britu premjerministrs. Pēc viņa pēcteces Lizas Trasas neveiksmīgajām 44 dienām premjera amatā pastāv iespēja, ka Džonsons atgriezīsies premjera amatā.
Džonsons atgriezies Lielbritānijā
Lielbritānijas bijušais premjerministrs Boriss Džonsons sestdien atgriezies Londonā, lai censtos atgūt savu pirms trim mēnešiem zaudēto amatu, lai gan oficiāli par kandidēšanu uz Konservatīvās partijas līdera amatu viņš nav paziņojis.
Pēc vairākiem ētikas skandāliem Džonsons zaudēja premjerministra amatu, bet pēc savas pēcteces Lizas Trasas ceturtdienas paziņojuma par atkāpšanos vien pēc 44 amatā pavadītām dienām viņš pārtrauca atvaļinājumu Dominikānas Republikā un atgriezās Londonā.
Oficiāli Džonsons nav paziņojis, ka kandidēs uz savu iepriekšējo amatu, bet viņa sabiedrotie Konservatīvajā partijā mudina viņu atgriezties.
Politiskie pretinieki gan uzstāj, ka otrās iespējas došana Džonsonam nozīmētu jaunas pretrunas un vilšanos.
Toriji kā Trasas ticamākos pēctečus min viņas galveno sāncensi iepriekšējās partijas līdera vēlēšanās bijušo finanšu ministru Riši Sunaku vai kādreizējo tirdzniecības politikas ministri Peniju Mordontu, kura iepriekšējās vēlēšanās palika trešā.
Izvirzītajiem kandidātiem katram jāsaņem vismaz 100 Konservatīvā partijas deputātu atbalsts, kas praktiski nozīmē, ka iespējami tikai trīs kandidāti.
Kandidātu izvirzīšana noslēgsies pirmdien.
Ja tikai viens kandidāts saņems 100 Konservatīvā partijas deputātu atbalstu, vēlēšanas nenotiks un šis kandidāts automātiski tiks pasludināts par uzvarētāju, proti, jauno partijas līderi un premjerministru.
Piektdienas vakarā Sunaka atbalstītāji paziņoja, ka jau ir ieguvis nepieciešamo 100 kolēģu atbalstu.
Ja kandidāti būs vairāki, par tiem balsos Konservatīvā partijas deputāti, izraugoties favorītu. Pēc tam notiks partijas biedru balsojums internetā. Plānots, ka uzvarētājs tiks paziņots 28.oktobrī.
Sabiedriskās domas aptaujas kompānijas ‘YouGov” dati liecina, ka trīs no pieciem Lielbritānijas balsstiesīgajiem iedzīvotājiem vēlas parlamenta ārkārtas vēlēšanas. To prasa arī leiboristi un citi opozīcijas politiskie spēki.
