Lietuvas militārie izlūkdienesti: Krievija apsver triecienus Baltijas kritiskajai infrastruktūrai, ir informācija par konkrētu scenāriju 81
Lietuvas militārajai izlūkošanai ir informācija, ka Krievija apsver iespēju veikt uzbrukumus kritiskajai infrastruktūrai Baltijas reģionā, izmantojot Ukrainā ražotus dronus. Šo informāciju portālam “15min” apstiprinājis Lietuvas aizsardzības ministrs Roberts Kauns.
Iepriekš Lietuvas un Polijas amatpersonas brīdinājušas, ka Krievija varētu īstenot uzbrukumus reģionā. Tomēr “15min” pirmo reizi publisko oficiāli apstiprinātu izlūkošanas informāciju par konkrētu iespējamo uzbrukuma scenāriju – proti, ka Maskava varētu izmantot Ukrainas izcelsmes dronus, lai maldinātu par uzbrukuma avotu.
“Mūsu rīcībā ir informācija, kas liecina – Krievija apsver iespēju veikt netradicionālus kinētiskus uzbrukumus kritiskajai infrastruktūrai Baltijas reģionā. Iespējams, ka šim mērķim Krievija varētu izmantot Ukrainā ražotus dronus,”
ministrs sacīja portālam “15min”.
Netiek publiskota informācija par konkrētiem objektiem vai iespējamiem uzbrukumu laikiem. Tiek pieļauts, ka Krievija varētu izmantot iegūtus Ukrainas dronus, lai radītu iespaidu, ka uzbrukumu veikusi Ukraina, tādējādi noliedzot savu iesaisti NATO teritorijas apdraudēšanā.
Tas būtu tā dēvētais “viltus karoga” (false flag) operācijas scenārijs – situācija, kad kāda valsts pati veic uzbrukumu, bet mēģina radīt iespaidu, ka to izdarījusi cita valsts.
Ņemot vērā NATO līguma 5. pantu, bruņots uzbrukums vienai dalībvalstij tiek uzskatīts par uzbrukumu visām dalībvalstīm. Tāpēc Krievijai varētu būt izdevīgi palikt tā dēvētajā “pelēkajā zonā” un izvairīties no atbildības par tiešu uzbrukumu.
Melnis: Tieša apdraudējuma nav
Latvijas aizsardzības resors patlaban nav konstatējis pazīmes iespējamiem uzbrukumiem konkrētiem Latvijas kritiskās infrastruktūras objektiem, šodien Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” teica Latvijas aizsardzības ministrs Raivis Melnis.
Komentējot Lietuvas paziņojumus, ka Krievija apsver uzbrukumus kritiskajai infrastruktūrai Baltijas valstīs, izmantojot Ukrainas dronus, Melnis norādīja, ka kritiskā infrastruktūra tiek uzraudzīta un ir pasākumu kopums sadarbībā ar kritiskās infrastruktūras atbildīgajiem, lai nepieciešamības gadījumā reaģētu.
“Tādu tiešu pazīmju (par apdraudējumu), ka kādam konkrētam objektam, Rīgas lidostai vai dzelzceļam, mums nav, lai es šodien dotu rīkojumu bruņotajiem spēkiem iesaistīties. Mēs sadarbībā ar dienestiem runājam par visa veida apdraudējumu un, balstoties uz viņu izvērtējumu, mēs reaģējam. Pašreiz lielākais izaicinājums ir valsts robeža,” uzsvēra ministrs.
Aizsardzības resors jau vairākkārt paudis, ka Krievijas agresija un provokācijas var notikt jebkurā laikā un Latvija tam gatavojoties, atgādināja Melnis.
“Balstoties uz Lietuvas dienestu paziņojumu, domāju, ka mūsu dienesti arī intensīvāk ar viņiem veidos analīzi un nāks klajā aizsardzības, iekšlietu ministriem un Valsts prezidentam ar savu redzējumu par šo situāciju,” piebilda Melnis.
Tāpat ministrs norādīja, ka atbalsts lidostai un citiem kritiskās infrastruktūras uzturētājiem nodrošināts ne tikai caur dažādiem plāniem, bet arī mācībām un, ja nepieciešams, tad NBS sargāšot šo kritisko infrastruktūru pastiprinātā režīmā.
Aģentūrai LETA patlaban nav izdevies iegūt Satversmes aizsardzības biroja, Valsts drošības dienesta, Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku komentāru par Lietuvas paziņojumu.
