Karš Ukrainā ieiet bīstamā eskalācijas spirālē: palielinās civiliedzīvotāju bojāejas risks 0
Krievijas karš pret Ukrainu turpinās jau gandrīz četrarpus gadus, un pagaidām nekas neliecina, ka tas būtu tuvu noslēgumam. Tiešas miera sarunas starp pusēm nav notikušas jau vairākus mēnešus, bet iepriekšējie kontakti šā gada sākumā būtisku progresu nav devuši.
Tikmēr karš kļūst arvien nāvējošāks. Pieaug dronu loma, Krievija regulāri izmanto ballistiskās raķetes, bet ziņas par civiliedzīvotāju upuriem pienāk gandrīz katru dienu.
Izdevums “National Security Journal”, atsaucoties uz “The Week”, “The Independent” un “The New York Times” analīzēm, raksta, ka konflikts nonācis jaunā un īpaši bīstamā posmā – abas puses arvien biežāk triec dziļāk pretinieka teritorijā, līdz ar to palielinās arī civiliedzīvotāju bojāejas risks.
“The Week” atsaucas uz “The Independent” publikāciju par neseno triecienu Gelendžikas pludmalei pie Melnās jūras, kur gāja bojā septiņi Krievijas civiliedzīvotāji, tostarp trīs bērni.
“The Independent” pasaules lietu redaktors Sems Kailijs šo gadījumu raksturojis kā iespējamu “maiņu karā”. Viņš norāda, ka līdzīgu traģēdiju skaits var pieaugt, ja Ukraina turpinās izmantot tālas darbības ieročus pret mērķiem dziļāk Krievijas teritorijā.
Kailijs vienlaikus uzsver būtisku atšķirību –
Ukraina oficiāli neīsteno politiku, kas paredzētu apzinātus uzbrukumus civilajiem mērķiem, kamēr Krievija šādus triecienus ir veikusi atkārtoti.
Taču, palielinoties tālas darbības dronu un citu ieroču izmantošanai, pieaug arī risks, ka civiliedzīvotāji var ciest nejauši.
Rakstā uzmanība pievērsta arī ASV prezidenta Donalda Trampa lomai.
Priekšvēlēšanu kampaņas laikā Tramps vairākkārt solīja karu izbeigt ļoti ātri, pat pirmajā dienā pēc atgriešanās Baltajā namā. Tomēr šāds scenārijs nepiepildījās, un līdz šim viņam nav izdevies panākt ne kara beigas, ne būtisku tā intensitātes samazināšanos.
Pēdējā laikā Trampa uzmanību lielā mērā aizņēmušas citas ārpolitikas krīzes, tostarp karš ar Irānu. Vienlaikus viņa nostāja Ukrainas jautājumā vairākkārt svārstījusies – no spiediena uz Volodimiru Zelenski ātrāk piekrist kara izbeigšanai līdz lielākam atbalstam Ukrainai.
Mainīga bijusi arī nostāja jautājumā par “Patriot” pretgaisa aizsardzības sistēmu pārtvērējraķešu pieejamību Ukrainai.
“The New York Times” publicētā viedokļrakstā bijušais ASV prezidenta Džordža Buša jaunākā padomnieks Krievijas jautājumos Tomass Greiems aicinājis Trampu atkal daudz aktīvāk iesaistīties kara izbeigšanas mēģinājumos.
Greiems, kurš pašlaik darbojas Ārējo attiecību padomē, uzskata, ka konflikts pēdējā laikā nonācis “bīstamā eskalācijas spirālē”.
No vienas puses, Ukraina arvien biežāk uzbrūk mērķiem dziļi Krievijas teritorijā. No otras – Krievija pastiprina triecienus Ukrainas pilsētām. Kā viens no jaunākajiem piemēriem minēti raķešu uzbrukumi Kijivas reģionam, kuros gāja bojā 17 cilvēki.
Papildu satraukumu rada arī iespēja, ka karš var izplesties ārpus Ukrainas un Krievijas robežām. Iepriekš bijuši gadījumi, kad raķetes vai to atlūzas nonākušas Polijas teritorijā, kas jau ir NATO dalībvalsts.
Neskatoties uz pieaugošo eskalāciju, Greiems uzskata, ka šobrīd varētu būt brīdis, kad abas puses ir vairāk ieinteresētas kara izbeigšanā nekā iepriekš.
“Katru dienu, kamēr karš turpinās, nākotne izskatās drūmāka. Ja tas beigtos šodien, abas puses tomēr varētu apgalvot, ka ir guvušas uzvaru,” raksta Greiems.
Viņš aicina Trampu nosūtīt savus sarunvedējus Stīvu Vitkofu un Džaredu Kušneru tā dēvētajā atspoles diplomātijas misijā starp Kijivu un Maskavu.
Ideja būtu regulāri tikties ar abām pusēm atsevišķi un mēģināt panākt pamatu vienošanās sākšanai.
Vienlaikus parādījusies informācija par vēl vienu diplomātisku iniciatīvu, kas gan nav oficiāls valdību sarunu formāts.
Kā vēsta “Bloomberg”, Vīnē tikušies bijušie Lielbritānijas, Francijas, Vācijas un Krievijas amatpersonu pārstāvji, lai apspriestu iespējamos nosacījumus miera sarunu atsākšanai starp Krieviju un Ukrainu.
Šīs tikšanās pašas par sevi nenozīmē, ka oficiālas sarunas ir tuvu, tomēr tās rāda, ka paralēli karam tiek meklēti arī neformāli kanāli iespējamam diplomātiskam risinājumam.
Tikmēr situācija frontē un ārpus tās turpina saasināties. Jo dziļāk abas puses spēj dot triecienus pretinieka teritorijā, jo lielāks kļūst ne tikai militārais, bet arī politiskais un humānais risks. Tieši tāpēc Greiema lietotais formulējums par “bīstamu eskalācijas spirāli” šobrīd kļūst arvien aktuālāks.
