Mākleriem ar likumu nosaka stingrākas prasības, kas paredz arī regulāru kvalifikācijas celšanu 3
Pastiprinātas prasības nekustamā īpašuma mākleru darbībai Latvijā, lai nodrošinātu uzticamāku pakalpojumu sniegšanu, tā informēja Ekonomikas ministrija (EM).
Cilvēkstāsts
Kokteilis
Ministrijā informē, ka trešdien, 7.jūnijā, spēkā stājas grozījumi Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā, ar kuriem pastiprinātas prasības nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbībai Latvijā, nodrošinot efektīvāku šo personu profesionālās darbības uzraudzību.
Līdz ar grozījumiem likumā noteikts papildu mehānisms to nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības ierobežošanai, kuri kalendārā gadā nav cēluši kvalifikāciju.
Likumā iekļauta norma, ka gadījumā, ja nekustamā īpašuma darījumu starpnieks nav izpildījis kvalifikācijas celšanas prasības, nekustamā īpašuma darījumu starpniekam pēc izslēgšanas no nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistra būs iespēja tikt atjaunotam reģistrā, ja tiks izpildītas prasības attiecībā uz kvalifikācijas celšanas pasākumu.
Tāpat likums papildināts ar normu, kura uzliek pienākumu nekustamā īpašuma darījumu starpniekam veikt kvalifikācijas celšanas pasākumu, ja izslēgšana no nekustamā īpašuma darījuma starpnieku reģistra ir bijusi uz nekustamā īpašuma darījumu starpnieka iesnieguma pamata, paredzot, ka kvalifikācijas pasākums ir jāveic, ja nekustamā īpašuma darījumu starpnieks atkārtoti vēlas reģistrēties nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā.
EM norāda, ka līdz šim spēkā esošās likuma normas paredzēja, ka nekustamā īpašuma darījumu starpniekiem ir jābūt iekļautiem nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā un ik gadus jāpiedalās kvalifikācijas celšanas pasākumos. Ja nekustamā īpašuma darījumu starpnieks nebija cēlis kvalifikāciju, esošais regulējums noteica nekustamā īpašuma darījumu starpnieku izslēgt no nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistra.
Vienlaikus regulējumā nebija ietverta prasība celt kvalifikāciju, ja pēc izslēgšanas nekustamā īpašuma darījumu starpnieks vēlas reģistrēties atkārtoti. Līdz ar to bija izveidojusies situācija, kad nereti nekustamā īpašuma darījumu starpnieki apzināti neievēroja likumā ietverto prasību par kvalifikācijas celšanas pasākumu apmeklēšanu, atzīmē ministrijā.
Pēc Valsts ieņēmuma dienesta informācijas, Latvijā ir apmēram 1450 nekustamā īpašuma darījumu starpnieku – saimnieciskās darbības veicēju, bet 2023.gada 1.jūnijā EM uzturētājā reģistrā bija reģistrēti 779 nekustamā īpašuma darījumu starpnieki. EM norāda, ka tādējādi aptuveni puse Latvijā esošo nekustamā īpašuma darījumu starpnieku nav iekļauti nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā, bet sniedz starpniecības pakalpojumus, un sodi šiem pakalpojumu sniedzējiem līdz šim netika piemēroti.
Papildus Valsts ieņēmumu dienests pārbaudēs ir konstatējis gadījumus, kad fiziskas personas sniedz starpniecības pakalpojumus bez saimnieciskās darbības reģistrācijas Valsts ieņēmumu dienestā, līdz ar to apgrūtināta šādu personu sniegto pakalpojumu uzraudzība.
Līdz ar grozījumiem likumā arī noteikts, ka fiziska persona var reģistrēties nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā tikai tad, ja persona ir reģistrējusi saimniecisko darbību Valsts ieņēmumu dienestā.
Tāpat noteikta administratīvā soda piemērošana tiem nekustamā īpašuma darījumu starpniekiem, kuri starpniecības pakalpojumus sniegs bez reģistrācijas nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā.
Grozījumos likumā arī mazināts administratīvais slogs šīs nozares komersantiem.
Šobrīd likumā noteikts, ka nekustamā īpašuma darījumu starpniekiem katru gadu līdz 31.janvārim jāiesniedz EM informācija par iepriekšējā kalendāra gadā noslēgtajiem starpniecības pakalpojumu līgumiem, norādot to skaitu un darījumu summas. Ņemot vērā to, ka nekustamā īpašuma darījumu starpniekiem, kā saimnieciskās darbības veicējiem, ir jāsniedz dažādas atskaites Valsts ieņēmumu dienestam, šī prasība no likuma dzēsta.
