“Man šis gadījums izskatās pēc politiskās korupcijas,” Andris Bite par labas gribas atlīdzinājumu ebrejiem 178
“Ja tiešām tāds solījums bija, stājoties NATO iekšā, tad tam ir jābūt piefiksētam kaut kur dokumentos,” apspriežot strīdīgo labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai, TV24 raidījumā “Preses klubs” norādīja Andris Bite, zivrūpniecības uzņēmuma SIA “Karavela” valdes priekšsēdētājs, Pārtikas Uzņēmumu federācijas padomes loceklis, LTRK padomes loceklis.
Ja to tiešām būtu iespējams pierādīt, tad šis jautājums būtu atrisināts vienā dienā.
Savukārt šobrīd, kad tiek stāstīts par kaut kādu vēsturisko taisnīgumu, savā ziņā tiek sodīts katrs Latvijas pilsonis, it kā viņš būtu līdzvainīgs šajos procesos, jo šī zināmā naudas summa jau tāpat tiks sadalīta uz visiem.
“Man vairāk šis gadījums izskatās pēc politiskās korupcijas gadījuma, jo, paskatoties, kas to maksimāli virza – uz Bondaru vien paskatoties – un otra lieta, kas to virza no labuma guvēju puses,” A. Bite pauž savu viedokli.
Pēc viņa domām, tā vairāk varētu būt kādas Latvijas komercbankas un Bondara pārstāvētās partijas vienošanās.
“Bet, ja stāsta, ka tā ir samaksa par mūsu drošību, kas šodien jāsamaksā, tas arī ir okay, bet tad ir tiešā valodā tas jāsaka,” Bite uzsver.
Jau vēstīts, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē otrdien tika noraidīti vairāki Nacionālās apvienības (NA) priekšlikumi likumprojektam par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai.
Likumprojekts paredz desmit gadu laikā ebreju kopienai izmaksāt 40 miljonu eiro kompensāciju par holokausta dēļ zaudētajiem īpašumiem.
