Maskava ir zaudējusi visu: Indijas lēmums pieliek punktu Putina ilūzijām 0
Maskava zaudē cīņu globālajā arenā: Indijas lēmums pieliek punktu Putina “multipolārajai pasaulei” un kompromitē Krievijas kara mērķus Ukrainā, uzskata ekonomists Vjačeslavs Širjajevs.
Indija ir aizturējusi trīs tankkuģus, kas saistīti ar tā dēvēto “ēnu floti” un nelegālo naftas eksportu Rosņeftj interesēs. Šī nav tikai kārtējā tankkuģu drāmas epizode – eksperti to vērtē kā Krievijas stratēģiskās sakāves pazīmi, raksta krievu ekonomists Vjačeslavs Širjajevs savā blogā, informē Dialog.UA.
“Globālo Dienvidu” koncepcija – kuras stūrakmeņi ir Ķīna, Krievija, Irāna un Indija – ir sagrauta. Bez Indijas (drīz, visticamāk, arī bez Irānas) šī stratēģija zaudē jēgu un pārvēršas vien par izdzīvošanas taktiku Ķīnas pakļautībā.
Ja ASV karā pret Krievijas tankkuģu floti piesaista kādu no galvenajiem Kremļa partneriem, tas nozīmē ne tikai sabiedrotā zaudējumu, bet pat globālu sakāvi.
Kara mērķis Ukrainā – “pārveidot pasauli”, lai Rietumi pieņemtu Putinu kā līdztiesīgu spēlētāju – tagad izrādās neiespējams.
Maskava ir zaudējusi visu un vairs nespēj atgūties. Baumas par Putina intereses zudumu saistībā ar notikumiem Ukrainā iegūst pavisam citu nozīmi.
Kā vēsta ziņu aģentūra LETA, Krievijas zaudējumi tās uzsāktajā karā pret Ukrainu šī gada janvārī pārsniedza Kremļa iespējas papildināt savu karaspēku ar jauniem rekrūšiem, atsaucoties uz kādas Rietumu valsts izlūkdienesta datiem.
Saskaņā ar “Bloomberg” avotu minētajiem datiem 2026. gada janvārī līgumu par dienēšanu Krievijas bruņotajos spēkos parakstīja par 9000 cilvēku mazāk, nekā Krievijas armija zaudēja frontē. Vēl 2025. gada decembrī jaunpienācēju skaits bija aptuveni salīdzināms ar zaudējumu skaitu, tomēr ziemā Krievijas zaudējumi frontē Ukrainā ievērojami pieauga.
“Bloomberg” sarunu biedri pieļauj, ka Ukrainas jaunā aizsardzības ministra Mihailo Fedorova ierosinātā stratēģija palielināt Krievijas armijas zaudējumus līdz 50 000 vīru mēnesī daļēji dod vēlamos rezultātus.
Tādā gadījumā Kremlim var nākties domāt par jaunu mobilizācijas vilni.
Neraugoties uz Maskavas apgalvojumiem par panākumiem frontē, ASV domnīcas “Stratēģisko un starptautisko studiju centrs” (CSIS) analītiķi uzskata, ka Krievija cieš ārkārtīgi lielus zaudējumus ar minimāliem teritoriāliem ieguvumiem.
Saskaņā ar CSIS datiem kopš 2022. gada februāra, kad Krievija atkārtoti iebruka Ukrainā, karā nogalināti, smagi ievainoti vai pazuduši līdz 1,2 miljoniem krievu karavīru.
Pēdējā gada laikā Krievijas armijas zaudējumi sasniedza 425 000 cilvēku jeb vidēji aptuveni 35 000 cilvēku mēnesī, aplēsis CSIS. Tas pārsniedz jebkuras lielvalsts zaudējumus jebkurā bruņotā konfliktā kopš Otrā pasaules kara.
Krievijas un Ukrainas armiju kopējie zaudējumi sasniedz 1,8 miljonus cilvēku, un līdz pavasarim tie sasniegs divus miljonus, prognozē CSIS.
Kopš 2024. gada Krievijas armija lielās uzbrukuma operācijās ir pavirzījusies uz priekšu vidēji pat 15 līdz 70 metriem dienā, aprēķinājis CSIS.
Tas ir viens no zemākajiem uzbrukuma tempiem starp lielākajām militārajām kampaņām pēdējos simts gados. Kopš 2024. gada sākuma Krievija ir iekarojusi nepilnus 1,5% Ukrainas teritorijas, lēš analītiķi.
Kāds “Bloomberg” avots, kas iepazinies ar Rietumu izlūkošanas datiem, piekrīt šādām aplēsēm. Pie pašreizējiem virzīšanās tempiem Krievijas armijai būtu nepieciešami aptuveni divi gadi, lai ieņemtu visu Donbasu, norāda “Bloomberg” sarunbiedrs.
