Jaunmoku pils aicina viesos 0
Latvijas valsts mežu Jaunmoku pils ir viena no zināmākajām un krāšņākajām atpūtas vietām Kurzemē. Jūgendstilā ieturētas telpas, seno laiku podiņu krāsnis, brīnišķīgs parks un īpašie, tikai šai vietai raksturīgie pasākumi, vilina apmeklētājus no tuvākām un tālākām vietām. “Šeit jūs varat piedzīvot Angļu tējas pēcpusdienu, Randiņu muzejā jeb romantisku piedzīvojumu pilī, ekskursiju Pils dāmas pavadībā, izlaušanās spēli un varbūt pat sastapt Balto dāmu,” saka LVM Rekreācija un vide direktore Ieva Sīpola.
Jaunmoku pils ar savu izteiksmīgo, sarkaniem ķieģeļiem apšūto fasādi, neogotiskā stilā ieturēto arhitektūru un skaisto parku ir vieta, kurai vienaldzīgi garām nepaies neviens. Lūgta pastāstīt par pili sīkāk, Ieva Sīpola stāsta, ka pirmās ziņas par Moku muižu rodamas vēl 1442.gadā, savukārt kā atsevišķa zemes vienība Jaunmokas minētas simt gadus vēlāk – 1544.gadā.
Jaunmoku pils laikmetu lokos
Muižu 1885.gadā nopirka Armitstedu dzimta, bet, kad vasaras negaisa laikā vecā dzīvojamā māja tika nopostīta, sadarbībā ar tā laika spožāko arhitektu Vilhelmu Ludvigu Bokslafu tapa jaunās ēkas – medību pils projekts. Trīs gadu laikā tika uzprojektēts viss muižas ansamblis – ar pili, vāgūžiem, zirgu staļļiem un pils parku. Džordžs Armitsteds gan pilī saimniekoja vien trīs gadus, jo saņēma mantojumu un pēc tēva nāves savā pārziņā pārņēma Rindzeles muižu, savukārt Jaunmoku muiža tika pārdota Brinkenu dzimtai, tad Ungem-Štembergu un vēlāk Freimaņu dzimtām.
Pēc muižas nacionalizēšanas Jaunmoku pilī ierīkoja bērnu sanatoriju “Cīrulīši”. Otrā pasaules kara gados pils pabija kā krievu, tā vācu armiju rokās. Krievi te ierīkoja seržantu skolu, savukārt vācieši – hospitāli. Pēckara gados Jaunmokās bijusi gan Mašīnu traktoru stacija, gan Meliorācijas kantoris un pat dzīvokļi. Tā kā neviens no minētajiem pils iemītniekiem pat nedomāja par tās uzturēšanu kārtībā, tad nopietni restaurācijas darbi sākās vien pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu beigās, kad Jaunmokas nonāca Mežsaimniecības un mežrūpniecības ministrijas pārziņā. Savukārt no 1992.gada pili apsaimniekoja Valsts medību saimniecība, bet kopš 2000.gada – VAS “Latvijas valsts meži”.
Jāatzīmē, ka savu izteiksmīgo ķieģeļsarkano mirdzumu pils atguva vien 2024.gadā pēc vērienīgiem pils fasādes atjaunošanas darbiem. Ieva Sīpola min, ka projekta mērķis bija saglabāt pils vēsturisko šarmu un atbildīgi izturēties pret kultūrvēsturisko mantojumu, vienlaikus nodrošinot tās ilgtspēju nākotnē. “Jaunmoku pils pēc fasādes atjaunošanas vēl spilgtāk izceļas Latvijas kultūrainavā. Tāpat pils ir ideāla vieta svinībām, pasākumiem vai atpūtai viesnīcas numuriņos. Mēs pamatoti ar to lepojamies un ikviens ir laipni gaidīts ciemos,” teic Ieva Sīpola.
Uz pili pēc emocijām un iespaidiem
Jaunmoku pilī ir ko redzēt – īpašas ievērības vērta ir pils slavenā podiņu krāsns, kura sastāv no 130 ar Rīgas un Jūrmalas skatiem apgleznotiem dažādu izmēru podiņiem, apmeklētāju uzmanību gaida pils jūgendstila interjers, kā arī kādreizējā Rīgas mēra un pirmā pils saimnieka Džordža Armitsteda piemiņas istaba, kurā izstādītas Armitstedu dzimtas piemiņas lietas: Džordža Armitsteda un viņa kundzes Sesilas, kā arī vectēva Dž. Armitsteda portreti, ceļojuma koferis, sofa un citas aizgājušo gadu liecības.
Savukārt citos pils salonos ieturētais jūgendstils apmeklētāju aizved uz 20.gadsimta sākuma pasauli ar tā eleganci, mākslu, ikdienas dzīves skaistumu un nesteidzīgo plūdumu. Ieva Sīpola stāsta, ka izsmeļošāka ieskata gūšanai pils vēstures un jūgendstila interjera ekspozīcijās var gūt doties vēsturiskā ekskursijā pils dāmas pavadībā.
Savukārt pils otrajā stāvā mājvietu radis Meža muzejs ar interesantām un izzinošām ekspozīcijām par mežu apsaimniekošanas un medību tēmu. Te var apskatīt arī dažādas Latvijas mežu iemītniekiem, koku sugām un mežsaimniecības vēsturei veltītas ekspozīcijas. Medību entuziastiem noteikti īpaši ies pie sirds sudraba etviju kolekcija ar medību tematiku kā arī kolekcija ar sudraba un zelta monogrammām, kas agrākos laikos rotājušas mednieku cepures, jostas un ieročus. Šis ir vienīgais šāda veida muzejs Latvijā, kas piedāvā tik plašu ieskatu Latvijas mežsaimniecības nozarē.
Tējas pēcpusdienas, romantiski randiņi un atpūta viesnīcā
Jaunmoku pils piedāvā arī dažādus pasākumus. “Mums ir Angļu tējas pēcpusdienas, kurās nesteidzīgi malkojam tēju, baudām šefpavāra pagatavotās tradicionālās angļu uzkodas, saviesīgas sarunas un dzeju. Piemēram, 25.janvārī aicinājām uz “Angļu tējas pēcpusdienu Roberta Bērnsa dzejas nakts svinību gaisotnē”. Savukārt februāra vidū aicinām uz “Randiņu Muzejā”, kas nozīmē romantiku, īpašu piedzīvojumu, kā arī mūzikas pavadījumā baudītu gardu maltīti. Šis pasākums būs īpaši piemērots visiem, ka vēlas Valentīndienu nosvinēt īpašā gaisotnē,” tā Ieva Sīpola.
Ja ir vēlēšanās, pilī var palikt arī pa nakti, jo Jaunmokas piedāvā arī viesnīcas pakalpojumus. Te ir viss atpūtai nepieciešamais – dabas un arhitektūras harmonija, mūsdienīgām ērtībām apveltīti numuriņi. “Vietas pietiks visiem, jo viesnīca ir izvietota trīs ēkās, kurās kopā ir 24 numuri. Tiem, kas vēlas mierīgu atpūtu vēsturiskā gaisotnē, piemēroti būs Muižas ēkas numuri, savukārt ģimenēm vai tiem, kas meklē dabas tuvumu lieliska izvēle būs Dīķa namiņš. Ir arī iespēja izmantot papildu ekstras, kā ekskursiju pilī tā arī jau lielu popularitāti guvušo izlaušanās istabu “Zaļā meža melnie stāsti”, kas iekārtota Piena mājas pagrabā.
Nu, un, protams, ir arī Dorotejas un Pilskunga numuri tiem, kuri vēlas izbaudīt greznību, romantiku un to, kādas ir sajūtas, no rīta mostoties pašā īstākajā pilī,” stāsta Ieva Sīpola un piebilst, ka Pilskunga numurs atspoguļo 20. gadsimta sākuma interjeru ar augstiem griestiem, autentiskām koka detaļām, bagātīgiem audumiem un rūpīgi izmeklētām mēbelēm. Savukārt Dorotejas numurs ar savu 20.gadsimta sākuma romantisko noskaņu ir viens no elegantākajiem visā kompleksā.
Jāatzīmē, ka Jaunmoku pils viesnīca ir ieguvusi “Zaļās atslēgas” (Green Key) sertifikātu – starptautiski atzītu kvalitātes zīmi videi draudzīgiem tūrisma uzņēmumiem. Tas nozīmē, ka viesnīca rūpējas par dabas resursu saudzīgu izmantošanu un ievēro ilgtspējīgas darbības principus, piedāvājot viesiem videi draudzīgu atpūtas pieredzi.
Leģenda par Jaunmoku pils Balto dāmu
Stāts par Jaunmoku pili nebūtu pilnīgs bez leģendas par Doroteju. Leģendas pamatā ir patiess notikums, kurš risinājies Pirmā pasaules kara laikā. Doroteja pilī strādājusi par bērnu aukli un tajā pat laikā te uzturējusies arī vācu armija. Meitene iemīlējusi kādu virsnieku un pēc pastaigām mēness gaismā palikusi mātes cerībās. Savukārt virsnieks kopā ar armiju devies tālāk. Nespēdama pārciest šķiršanos un negribēdama piedzīvot kaunu, Doroteja metusies pils lielajā dīķī. Kopš tā laika bēniņstāvā laiku pa laikam varot sastapt baltā tērptas meitenes tēlu. Vēl tukšā pilī ik pa laikam esot dzirdams soļu troksnis un durvju klaudzoņa. Tomēr Jaunmoku pils Baltā dāma esot labsirdīgs spoks un nevienam ļauna nedarot.
