“Mēs jau tā esam pāri tam slieksnim, kas būtu normāls…” Diskusija par hipotekāro kredītu ņēmēju aizsardzības nodevu ieviešanu 25

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija hipotekāro kredītu ņēmēju aizsardzībai domātajos grozījumos Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kuri paredz 50% atlaides piemērošanu hipotekāro kredītu konsolidētajām procentu likmēm uz vienu gadu, plāno paredzēt arī hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevu, kuru maksātu bankas. Kur šī nauda radīsies? Un vai tiešām visiem hipotekāro kredītu ņēmējiem ir nepieciešams sniegt atbalstu? TV24 diskusiju raidījumā “Preses klubs” komentāru sniedz Harijs Rokpelnis, Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs, un Filips Rajevskis, politologs, sabiedrisko attiecību aģentūras “Mediju tilts” līdzdibinātājs.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
No A līdz Ž – ko par tavu personību atklāj tava vārda sākumburts? 11
Lietotas automašīnas, kuras nevajadzētu iegādāties: eksperts norāda uz trim neuzticamiem modeļiem
RAKSTA REDAKTORS
“Viņiem ir advokātu aizmugure, par kādu es pat sapņot nevaru!” Darbavieta nelikumīgi sagrauj Baltkrievijas pilsones gadiem veidoto dzīvi Latvijā 25
Lasīt citas ziņas

“Primāri stāsts ir par atbalstu vidusslānim, jo skaidrs, ka trūcīgais hipotēku tāpat nevar dabūt. No kurienes nāk nauda? Tie principā būs bankas negūtie ienākumi. Tagad ir izdomāts normāls, tiesisks regulējums, juridiski tā sauksies nodeva, kuru banka, patiesībā par to vēl diskutējam, vai tas būs caur valsti, vai “pa tiešo” savam klientam, atmaksās atpakaļ vai piešķirs atlaidi, sauc kā gribi, šai procentu daļai no hipotekārā kredīta. Tātad tie de facto būs bankas negūti vēl ekstra ieņēmumi,” skaidro Harijs Rokpelnis.

“Mēs redzējām tagad astoņos mēnešos bankas Latvijā peļņā ieguva ap 480 miljoniem – nav slikti. Un patiesībā nav arī tik traki, tā pirmā matemātika izskatās, ka tie varētu būt uz 80, maksimālais uz 100 miljoniem, ko bankas tad nenopelnīs šī regulējuma dēļ. Tad, protams, ir tās lielās bažas – bet, ja bankām mēs tagad noņemsim ceturto daļu no viņu astronomiskās peļņas, tad iecenos nākotnes kredītos un tāpat jau beigās samaksāsim – kur tad?! Mums jau tā ir dārgākā nauda Eiropā, kur vēl iecenot! Kam nav slinkums un kas spēj kaut cik darboties internetā, visiem ir konti “Paysera” un vēl nezin kur. Tad viņi beigās vispār paliks bez klientiem, ja vēl cels cenas. Mēs jau tā esam pāri tam slieksnim, kas būtu normāls,” uzskata politiķis.

CITI ŠOBRĪD LASA

Sarunā iesaistās politologs Filips Rajevskis, kurš ir skeptisks par politiķu rosinājumiem: “Man ir sajūta, ka tie, kas spriež par banku biznesu, diezgan maz saprot no banku biznesa. Tā ir tā problēma, jo banku bizness ir komplicētāks kā vienkārši aizdot-aizņemties. Naudas kustībai robežu nav.

Tāpēc es teiktu tā, ka pirms kaut kādus tādus regulējumus veic, tur ir jādabū cilvēki, kas kārtīgi saprot banku biznesu, ja gribam dresēt banku biznesu. Jo viņi spēlēs, tā nauda vienkārši aizplūdīs, pārplūdīs no vienas kabatas otrā. Tur vienmēr var ar to spēlēties, var izvilkt no hipotēkām, izņemt ārā, pārpakot. Tās ir lietas, par kurām, man liekas, cilvēkiem nav līdz galam saprašana.”

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.