Militārais analītiķis prognozē notikumu attīstību Krimā: Putinam, iespējams, nāksies pieņemt sarežģītu lēmumu 31
Nākotnē Ukraina varētu atkārtoti mēģināt iznīcināt Kerčas tiltu, bet pieaugošais spiediens uz Krimu varētu pamudināt Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu izsludināt jaunu mobilizācijas vilni, intervijā izdevumam “Der Spiegel” paudis pazīstamais militārais analītiķis Francs Štefans Gadijs.
Viņš uzskata, ka jau tagad iespējams aptuveni saskatīt Ukrainas stratēģiju, kuras mērķis ir palielināt Krievijas izmaksas kara turpināšanai.
“Viņi uzbrūk apgādes ceļiem sauszemes koridorā, lai piespiestu krievus apgādāt Krimu caur Kerčas tiltu. Un tad, visticamāk, mēģinās to uzspridzināt,” sacīja eksperts.
Pēc viņa domām, šāds uzbrukums varētu ietvert spārnoto un ballistisko raķešu, kā arī gaisa un jūras dronu kombinētu izmantošanu.
Analītiķis arī pieļauj iespēju, ka Ukraina varētu īstenot jaunu diversijas operāciju. Tās mērķis būtu iegūt uguns kontroli pār atsevišķiem sauszemes koridora posmiem uz Krimu un iznīcināt tajos izvietotos Krievijas militāros objektus.
Pēdējo nedēļu laikā regulārie Ukrainas dronu uzbrukumi transportam, kas izmanto šo maršrutu, jau ir sarežģījuši kravu piegādi Krimai. Situāciju vēl vairāk saasināja trieciens prāmju pārceltuvei, kas kalpo kā alternatīvs apgādes ceļš.
Vienlaikus Krievijas spēki turpina ofensīvu Donbasā un var mēģināt ieņemt atlikušās reģiona teritorijas. Lai to paveiktu, Maskava varētu pārvietot karaspēku no dienvidu frontes.
Pēc Gadija domām, šāds scenārijs Ukrainai varētu pavērt iespēju veiksmīgam pretuzbrukumam dienvidos.
Viņš prognozē, ka gan Ukraina, gan Krievija turpinās pastiprināt triecienus dziļi pretinieka teritorijā, jo abas puses būtiski palielinājušas bezpilota lidaparātu un citu ieroču ražošanas jaudas.
Tomēr militāro priekšrocību, pēc eksperta domām, iegūs tā puse, kas spēs visefektīvāk koordinēt dronu uzbrukumus ar sauszemes operācijām frontē.
Vienlaikus viņš norāda, ka abas puses meklēs jaunus aizsardzības risinājumus pret bezpilota lidaparātiem, tostarp izmantos dronus-pārtvērējus, jaunas pusautomātiskas ātršaujošās sistēmas un modernākas maskēšanās metodes, taču šo tehnoloģiju ieviešana prasīs laiku.
Analītiķi pieļauj jaunas mobilizācijas iespēju
Komentējot iespējamo Krievijas reakciju uz pieaugošo spiedienu Krimā, Gadijs uzskata, ka Vladimirs Putins varētu būt spiests izsludināt jaunu mobilizāciju.
Līdzīgu vērtējumu pauduši arī citi militārie analītiķi. Neatkarīgajā izdevumā “Fronts” analītiķis ar pseidonīmu “Jompy” raksta, ka Kremlim izvēles iespēju kļūst arvien mazāk.
Pēc viņa domām, Putins līdz šim darījis visu iespējamo, lai izvairītos no jauna mobilizācijas viļņa, taču situācija frontē pakāpeniski mainās Ukrainas labā. Samazinās līgumkaravīru piesaiste, bet Ukrainas dronu uzbrukumi arvien vairāk traucē Krievijas loģistiku.
Analītiķis pieļauj, ka šādos apstākļos Krievijas armijai varētu nākties atkāpties no atsevišķām pozīcijām valsts dienvidos. Viņaprāt, Kremlis šādu cenu varētu pieņemt, lai saglabātu galveno mērķi – ieņemt visu Donbasu.
Tomēr, ja sabruktu aizsardzība dienvidu sektorā un Krievijas ofensīva Kramatorskas un Slovjanskas virzienā nonāktu strupceļā, Maskavai būtu jāpieņem daudz sarežģītāki lēmumi.
“Jompy” uzskata, ka šādā situācijā Putins un viņa tuvākais loks varētu būt spiesti spert soli, no kura līdz šim centušies izvairīties, – būtiski paplašināt mobilizāciju.
Pēc viņa aplēsēm, minimālais jauniesaucamo skaits varētu sasniegt aptuveni 300 000 cilvēku.
Arī laikraksts Financial Times, atsaucoties uz vienu no neoficiālajiem sarunu dalībniekiem par Ukrainu, iepriekš ziņojis, ka plašāka mobilizācija varētu kļūt par vienīgo reālo iespēju Kremlim, jo Krievijas militārā rūpniecība jau strādā ar maksimālu noslodzi, bet Krievijas virzība frontē palēninās, kamēr Ukraina arvien efektīvāk izmanto bezpilota lidaparātus.
