“Milzīgs suns bez pavadas, apkārt mazi bērni…” Darbiniece “Akropolē” aizrāda saimniecei, bet beigās pati saņem sūdzību
0
Kāda veikala darbiniece sociālajos tīklos izraisījusi plašu diskusiju, daloties pieredzē par situāciju tirdzniecības centrā “Akropole”, kur viņas darba vietā ienākusi sieviete ar aptuveni metru augstu suni bez pavadas. Apkārt atradušies arī mazi bērni ar vecākiem, tāpēc darbiniece aizrādījusi, ka sunim sabiedriskā vietā jābūt pavadā un uzpurnī. Skatāmies, kā cilvēki reaģē soctīklos uz šādu situāciju, kā arī jautājam komentāru konoloģei Laurai Blumbergai.
Sieviete uz aizrādījumu reaģējusi asi, norādot, ka suns esot dresēts un sertificēts kā paklausīgs. Vēlāk noskaidrojies, ka likumā uzpurnis ne vienmēr ir obligāta prasība, tomēr darbiniece uzsvērusi, ka jautājums nav tikai par formāliem noteikumiem, bet arī par citu cilvēku drošības sajūtu. Pēc notikušā suņa īpašniece esot uzrakstījusi sūdzību par veikalu un konkrēto darbinieci, apgalvojot, ka tādējādi tiek ierobežota suņa brīvība.
“Kādreiz strādāju veikalā Akropolē un tur ir atļauts pārvietoties ar mīluļiem. Tobrīd strādāju saldumu veikalā, ienāca sieviete ar metru augstu suni bez pavadas, apkārt bija mazi bērni ar vecākiem. Kad aizrādīju sievietei, ka sunim jābūt pavadā un uzpurnī – saņēmu aizrādījumu, ka suns ir dresēts un sertificēts kā paklausīgs. Bija gana ilga diskusija par uzpurni – izrādās likumā vairs nav obligāta prasība. Šī sieviete arī uzrakstīja sūdzību par veikalu un mani, ka redz sunītim ierobežoju brīvību. Domāju, ka mēs kā sabiedrība paši esam atļāvuši par daudz viens otram, aizmirstot par drošību. Jā, mājdzīvnieks NAV manta, taču likt vienā līmenī ar cilvēku tas ir vājprāts. Es mīlu dzīvniekus, taču visi suņu aizstāvji aizmirst par to, ka instinkts nekur nepazūd, un lai cik ļoti viņi mīl savus mīluļus – viņi nevar 100% garantēt citu cilvēku drošību, ja dzīvniekam uznāk bailes vai stress.”
Komentāros viedokļi dalījās, taču lielākā daļa uzsvēra: pat ja suns ir apmācīts, pavadā tam sabiedriskā vietā tomēr jābūt. “Mīlēt un rūpēties par savu mājdzīvnieku nozīmē saprast, ka suns nav cilvēks. Tas nav tavs čuvaks krogā vai draugs veikalā,” raksta kāda komentētāja, piebilstot, ka arī citiem cilvēkiem ir tiesības nebaidīties un nejusties piespiestiem neērtā situācijā.
Citi norādīja, ka apmācība negarantē pilnīgu drošību. Suns var izbīties, reaģēt uz troksni, bērnu kustībām vai negaidītu pieskārienu. “Instinkts nekur nepazūd,” uzsvēra kāda komentētāja, atgādinot, ka pat vismierīgākais dzīvnieks stresa brīdī var rīkoties neprognozējami.
Diskusijā izskanēja arī viedoklis, ka atbildība nav tikai suņu saimniekiem. Vecākiem būtu jāmāca bērniem neskriet klāt svešiem dzīvniekiem, neaiztikt tos bez atļaujas un ievērot distanci. “Tās ir rūpes gan par saviem bērniem, gan par svešiem suņiem,” norādīja kāds komentētājs.
Vienlaikus vairāki cilvēki bija kategoriski: pavadā — obligāti, uzpurnis — pēc situācijas. “Pavada sabiedriskā vietā nav sods, tā ir elementāra cieņa pret apkārtējiem,” rakstīja kāds komentētājs. Citi piebilda, ka tirdzniecības centriem un veikaliem ir tiesības noteikt savus iekšējās kārtības noteikumus, pat ja likums konkrētajā gadījumā neprasa uzpurni.
Daļa komentētāju pauda neizpratni, vai pārtikas vai saldumu veikalā vispār būtu jāļauj ienākt ar dzīvniekiem. Savukārt citi norādīja, ka daudzos tirdzniecības centros ar suņiem uzturēties drīkst, tomēr tas nenozīmē pilnīgu brīvību ignorēt apkārtējo drošību.
Kāds komentētājs situāciju rezumēja lakoniski: “Ar dzīvniekiem lielveikals nav jāapmeklē. Žēl, ka daži cilvēki tik ļoti iekrīt dzīvnieka vecāka lomā, ka zaudē veselo saprātu.”
Diskusija spilgti parāda, cik jūtīgs sabiedrībā ir jautājums par mājdzīvnieku klātbūtni publiskās vietās. Vieni uzsver dzīvnieku socializāciju un īpašnieku tiesības, citi — sabiedrisko drošību, bērnu klātbūtni un cilvēku tiesības nejusties apdraudētiem. Tomēr vienā punktā daudzi komentētāji bija vienisprātis: arī vispaklausīgākais suns publiskā vietā nedrīkst kļūt par pārbaudījumu apkārtējiem.
Jautājam viedokli arī Latvijas Kinoloģiskās federācijas Kinoloģijas kursa absolventei, Latvijas Medību suņu kluba biedrei un ungāru vižlu saimnieci Laurai Blumbergai. “Visi Ministru kabineta noteikumi par suņu turēšanu attiecas arī uz publiskām vietām, tostarp arī veikaliem, tomēr tajos ir arī iekšējās kārtības noteikumi. Ja veikals atļauj šajās telpās uzturēties mājdzīvniekiem, tad arī pats veikals nosaka, kādas prasības jānosaka cilvēkam, kurš tur ieradies ar mājdzīvnieku.”
Viņasprāt, dzīvnieks veikalā var uzturēties gadījumos, kad jūtas tur komfortabli un ir pieradis pie publiskas vides, piemēram, citiem cilvēkiem, bērniem, trokšņiem, izvietotajām precēm, citiem dzīvniekiem. Kinologi bieži uzsver, ka laikā, kamēr suns ir mazs, viņu ir svarīgi iepazīstināt ar apkārtējo pasauli, lai viņš pieaugot dažādās vidēs jutos labi. Lai nebaidītos no gaismām, trokšņiem, apkārtējiem cilvēkiem. Protams, ka mazam sunim veikala vide ir ļoti piemērota, lai viņš apgūtu šīs prasmes.
“Bet mans personīgais uzskats ir tāds, ka to nevajadzētu darīt tirdzniecības centros, bet labāk izvēlēties, piemēram, veikalu “Depo”, kur ir arī mājdzīvnieku preces un vide ir piemērotāka dažāda izmēra suņiem,” Blumberga skaidro.
Viņa atminas incidentu, kur pirms pāris gadiem lielveikalā sunim eskalatorā ierāva ķepu un tam bija bēdīgas sekas. Vainīgs, protams, ir saimnieks, bet daudzi par to nemaz neaizdomājas. Lielveikals nav tā vide, uz kuru būtu jāiet kopā ar suni.
“Daudziem patīk pieminēt ārzemju piemērus, kur mājdzīvnieki atļauti lielveikalos, bet daudzās valstīs ir arī daudz stingrākas prasības, kā šiem suņiem jābūt audzinātiem un trenētiem, lai viņi šajos lielveikalos varētu droši uzturēties, nevienam netraucējot. Mums Latvijā, un arī šajā pieminētajā situācijā, šīs prasības pieklibo.
Suņu saimniekiem bieži nav izpratne par to, ka ar viņa suni negrib visi draudzēties. Mans mājdzīvnieks var man būt vismīļākais pasaulē, bet es to nevaru gaidīt no apkārtējiem cilvēkiem. Ministru kabineta noteikumi arī diezgan skaidri pasaka, ka mans dzīvnieks ir mana atbildība un viņš nedrīkst apgrūtināt citus cilvēkus, ja es dodos uz lielveikalu, kur būs citi cilvēki, man jārēķinās, ka ne visiem cilvēkiem patiks fakts, ka esmu ieradusies ar suni. Saimniekam ir jāreaģē uz apkārtējo iebildumiem – kādam ir bail, citam ir alerģija un neviena nebūtu jāzīlē, cik draudzīgs ir publiskā vietā sastaptais suns,” kinoloģe skaidro.
Viņa norāda, ka strīdu gadījumos starp saimnieku un garāmgājēju, kaimiņu vai veikala apmeklētāju, zaudētājs vienmēr būs dzīvnieks.
