“Mums tas zilonis istabā ir…” Sanita Upleja-Jegermane komentē ieceri liegt sabiedriskajiem medijiem veidot saturu krievu valodā 42
“Manuprāt, tas nav iespējams – no 2026.gada noteikt liegumu valodām, jo vispār vēsturisko mazākumtautību valodām, manuprāt, nevar noteikt liegumu,” tā TV24 raidījumā “Ziņu Top” sacīja Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekle Sanita Upleja-Jegermane, komentējot aktuālo tematu saistībā ar Nacionālās drošības koncepcijā ietverto ieceri, kas paredz no 2026.gada 1.janvāra Latvijā sabiedrisko mediju veidotajam saturam būtu jābūt tikai latviešu valodā un valodās, kas ir piederīgas Eiropas kultūrtelpai.
“Proti, mazākumtautību valodas, kas nav Eiropas Savienības telpā, tad sanāk krievu, baltkrievu, romu, ebreju, nu, ko tad – mēs tiešām aizliegsim? Mazākumtautībām ir jābūt iespējai, ka viņi var arī sabiedriskajos medijos par viņiem svarīgām tēmām un viņu kultūru veidot saturu. Viņi tur var dzirdēt savu valodu,” uzskata Upleja-Jegermane. Līdz ar to tāds aizliegums, kas esot arī SEPLP viedoklis, nav tā vienkārši nosakāms.
“Cita lieta ir tas, kas ir mans personīgais viedoklis, ne īsti padomes viedoklis, ka mums tas zilonis istabā ir. Mēs zinām, ka ir tas saturs – tas atšķiras latviešu un krievu valodā. Nu, tomēr tie notikumi pēdējos gados ir bijuši tādi ļoti skarbi un pasaules ainu mainoši mūsu reģionā. Šogad novembrī būs 35 gadi kopš latviešu valoda pasludināta par valsts valodu. Ta kā faktiski arī sabiedriskajiem medijiem no savas puses būtu jāskatās, kā mēs šo sabiedrību vienojam uz latviešu valodas pamata, bet, kā es jau teicu, – tas nenozīmē, ka drīkst pateikt, ka vispār nekas nedrīkst būt krievu valodā,” tā TV24 raidījumā “Ziņu Top” uzsvēra SEPLP locekle Upleja-Jegermane.
Jau ziņots, ka šā gada 28.septembrī Saeima apstiprināja jauno Nacionālās drošības koncepciju, kurā cita starpā iekļauta arī iecere atteikties no krievu valodas sabiedriskajos medijos no 2026.gada.
Koncepcija cita starpā paredz, ka no 2026.gada 1.janvāra Latvijā sabiedrisko mediju veidotajam saturam būtu jābūt tikai latviešu valodā un valodās, kas ir piederīgas Eiropas kultūrtelpai. Tādējādi iecerēts veicināt visu Latvijas iedzīvotāju piederību vienotai informatīvajai telpai, kas ir balstīta latviešu valodā un citās ES, Eiropas Ekonomikas zonas un ES kandidātvalstu valodās. Valstij pārstājot finansēt saturu krievu valodā, tiktu noslēgts vienotas informatīvās telpas izveides process, savukārt komerciālajos medijos saturs krievu valodā par privātiem līdzekļiem turpinātu pastāvēt.
Šim lēmuma nepiekrīt sabiedriskie mediji, SEPLP un arī kultūras ministre Agnese Logina (P).
Gala lēmums par atteikšanos no krievu valodas sabiedriskajos medijos nav pieņemts, tā 4.oktobrī intervijā LTV “Rīta” panorāmā” uzsvēra Ministru prezidente Evika Siliņa (JV). Siliņa uzsvēra, ka šobrīd vēl nav pamata apgalvot, ka minētā atteikšanās tiešām notiks, jo apstiprinātais dokuments ir tikai koncepcija, nevis konkrēts rīcības plāns.
