Veidemane: “Šeit ir viena valoda! Nesaprotat šo valodu? Mācieties! Negribat mācīties? Ejiet prom!” 137

TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” žurnāliste Elita Veidemane pauž neizpratni, kāpēc vēl joprojām Latvijā nav atrisināts krievu valodas, ko mēdz dēvēt par “otro valsts valodu”, jautājums.

Reklāma
Reklāma
10 apetīti nomācoši produkti, kas jāēd katru dienu 23
Kokteilis
FOTO. Mākslīgais intelekts nosauc 10 pasaules pievilcīgākos vīriešus. Starp tiem – pretrunīgi vērtēts Latvijas politiķis 100
RAKSTA REDAKTORS
“Darbinieki aizraujas ar iebiedēšanu. Jūtu pazemošanu un pārākuma sajūtu.” Krīzes centrā esošās Līnas dienasgrāmata ar pozitīvu pavērsienu 1
Lasīt citas ziņas

Krievu valodu mums vēl joprojām uzspiež cilvēki, kuriem tas ir izdevīgi, viņa skaidro, piebilstot: “Mums nav krievu valoda otrā valsts valoda un nekad nebūs otrā valsts valoda, jo Latvijā ir tikai viena valsts valoda, un tā ir latviešu.”

Aktivitāte ap šīs valodas jautājumu ir ļoti liela – sabiedriskajos medijos, visur vajag krievu valodu.

CITI ŠOBRĪD LASA
“Kāpēc? Es nesaprotu – kāpēc? Šeit ir viena valoda. Jūs nesaprotat? Mācieties šo valodu! Negribas mācīties? Ejat prom tur, kur jūsu valoda ir galvenā,” viņa pauž striktu nostāju.

“Šeit krievu valoda nav galvenā, šeit galvenā ir latviešu valoda. Punkts,” E.Veidemane uzsver.

Jau ziņots par ieceri atteikties no informācijas atspoguļošanas sabiedriskajos medijos krievu valodā, taču aģentūra LETA ziņo, ka gala lēmums par to nav pieņemts, intervijā LTV “Rīta” panorāmā” uzsvēra Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Saeima 28.septembrī apstiprināja jauno Nacionālās drošības koncepciju, kurā iekļauta arī iecere atteikties no krievu valodas sabiedriskajos medijos no 2026.gada.

Siliņa uzsvēra, ka šobrīd vēl nav pamata apgalvot, ka minētā atteikšanās tiešām notiks, jo apstiprinātais dokuments ir tikai koncepcija, nevis konkrēts rīcības plāns.

Politiķe norādīja, ka par konkrēto jautājumu vēl gaidāmas diskusijas ar iesaistītajām pusēm un ekspertiem, bet Kultūras ministrija izstrādās masu mediju pamatnostādnes, kur šo jautājumu vajadzētu atrunāt.

Kā ziņots, Saeima septembra izskaņā apstiprināja jauno Nacionālās drošības koncepciju, kurā noteikti valsts apdraudējuma novēršanas stratēģiskie pamatprincipi un prioritātes jaunu politikas plānošanas dokumentu, tiesību aktu un rīcības plānu nacionālās drošības jomā izstrādei.

Koncepcija cita starpā paredz, ka no 2026.gada 1.janvāra Latvijā sabiedrisko mediju veidotajam saturam būtu jābūt tikai latviešu valodā un valodās, kas ir piederīgas Eiropas kultūrtelpai. Tādējādi iecerēts veicināt visu Latvijas iedzīvotāju piederību vienotai informatīvajai telpai, kas ir balstīta latviešu valodā un citās ES, Eiropas Ekonomikas zonas un ES kandidātvalstu valodās. Valstij pārstājot finansēt saturu krievu valodā, tiktu noslēgts vienotas informatīvās telpas izveides process, savukārt komerciālajos medijos saturs krievu valodā par privātiem līdzekļiem turpinātu pastāvēt.

Reklāma
Reklāma

Šim lēmuma nepiekrīt sabiedriskie mediji, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) un arī kultūras ministre Agnese Logina (P).

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.