Lielākās problēmas līdz šim radījis elektrības cenu pieaugums, jo daudziem tirgotājiem noslēgti līgumi par elektroenerģijas piegādi ar fiksētiem tarifiem, kurus ļoti grūti vai neiespējami mainīt.
Lielākās problēmas līdz šim radījis elektrības cenu pieaugums, jo daudziem tirgotājiem noslēgti līgumi par elektroenerģijas piegādi ar fiksētiem tarifiem, kurus ļoti grūti vai neiespējami mainīt.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Mūsu acu priekšā notiek desmitgades lielākā vētra enerģētikā. Kāpēc elektrības cenas tik drīz nekritīs? 54

Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

 

Elektrības un pārējo energoresursu cenu pieaugums šobrīd radījis tumšu mākoni pār visu ekonomiku. Diemžēl prognozes liecina, ka vismaz līdz ziemas beigām situācijas atvieglojums nav gaidāms – būs jādzīvo ar augstām energoresursu cenām.

LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. “Cilvēki jau sāks mirt uz trepēm, ko tad darīs?”: mediķi un zinātnieki ceļ trauksmi – “lokdauns” jāievieš nekavējoties 152
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Ko valdība pēc deviņu stundu ilgām sarunām nolēma par kovida ierobežojumiem? 91
4 stundas
ZD
Zigfrīds Dzedulis
Ziņas
20 eiro mēnesī – potētajiem pensionāriem, bet ne visiem. Kuriem valsts sola pabalstu? 222
Nedēļa
Lasīt citas ziņas

Mūsu acu priekšā notiek desmitgades lielākā vētra enerģētikā. Vēl pērn energoresursu cenas bija zemākās desmitgadē, bet šogad tieši pretēji – augstākās. Kāpēc tā ir noticis – ir vesela iemeslu buķete: mazāk iegūts elektroenerģijas no vēja enerģijas un ūdens, tukšākas gāzes krātuves, sašķidrinātās gāzes tankeri dodas uz Āziju, Krievijas šantāža, augstākas oglekļa emisiju kvotu cenas.

 

Kāpēc ceļas cenas

Pirmais notikušā iemesls ir tas, ka šogad daba ir burtiski ņirgājusies par atjaunojamo energoresursu entuziastiem un nodemonstrējusi šā elektrības ražošanas veida nepilnības. Līdz šim vienmēr ticis uzskatīts, ka nav iespējama situācija, kad vējš nepūš nekur – ja nepūš vienā vietā, tad pūš citā un ja ir labi starpsavienojumi, tad vēja radīto elektroenerģiju var pārsviest no viena reģiona uz otru. Un še tev – pienāca 2021. gads, kad vējš vāji pūš visā Eiropā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Lielbritānijā, kur ir visā Eiropā labākie darba apstākļi vēja ģeneratoriem, vējš saražojis vismaz par 5% mazāk elektroenerģijas. Citur ir vēl sliktāk – Skandināvijā un Baltijā samazinājums ir par 12%, bet Vācijā – vismaz par 20%. Tas krasi palielinājis pieprasījumu pēc elektrības ražošanas no ogļūdeņražiem, pirmkārt jau gāzes.

Te arī otrs faktors – pēc salīdzinoši vēsās pagājušās ziemas Rietumeiropas gāzes krātuves caurmērā aizpildītas vien par 72%, kas ir zemākais līmenis pēdējā desmitgadē. Salīdzinājumam – pērn šajā pašā laikā, septembra beigās, krātuves bija aizpildītas jau par 94%. Ja gaidāmā ziema būs auksta un līdz tās sākumam krātuves neizdosies piepildīt, tad atsevišķi analītiķi jau izteikušies, ka Eiropā būs reģioni, kuros jāizvēlas – ražot elektrību vai siltumu, jo abiem gāzes nepietikšot. Tas jau vien ir iemesls vieglai gāzes histērijai Rietumeiropā.

Trešais iemesls – sašķidrinātās gāzes kuģi, ar kuriem parasti varēja kompensēt iztrūkumu, šogad dodas galvenokārt uz Āzijas tirgiem, kur ekonomikas pieauguma rezultātā pieaudzis pieprasījums pēc gāzes un to var pārdot par izdevīgām cenām.

Nākamais – Krievija, jūtot situāciju, klaji šantažē Rietumeiropu, rezervējot neparasti mazus gāzes transportēšanas apjomus caur Ukrainu un dodot caurspīdīgus mājienus, ka Krievija varētu atrisināt Eiropas gāzes problēmas, ja Vācija un Dānija pasteigtos ar tikko pabeigtā gāzes vada “Nordstream 2” sertifikāciju, kas normālos apstākļos varētu aizņemt apmēram pusgadu.

Pieaugušas šogad arī oglekļa emisiju kvotu cenas, tātad no ogļūdeņražiem ražota elektrība šogad maksā dārgāk arī tādēļ. Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis kādā nesenā televīzijas intervijā izteicās, ka oglekļa kvotu cenām jāpieaug, lai Eiropas ekonomika pārorientētos un nebūtu vairs tik ļoti atkarīga no Krievijas, kas kontrolē 41% Eiropas gāzes tirgus. Diemžēl nelaime ar šo loģiku ir tāda, ka elektrības patēriņu nav iespējams atlikt līdz tam brīdim, kad ekonomika būs pārorientējusies – tā vajadzīga jau šobrīd – un šobrīd oglekļa kvotu cenas piedalās elektrības un gāzes cenu dzīšanā debesīs.

Piemetiet teiktajam klāt vēl karstās vasaras rezultātā samēro zemo ūdens resursu daudzumu Ziemeļeiropā, kā rezultātā arī hidroelektrostacijas nav spējīgas saražot tik daudz, cik cerēts, kā arī samērā augsto naftas cenu līmeni – un sekas ir neparasti dārgi energoresursi visā Eiropā.

 

Nopietna un sen neredzēta situācija

Gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem ar augstākām elektroenerģijas cenām jārēķinās vismaz līdz pavasarim.
Foto: Proxima Studio/SHUTTERSTOCK

“Elektrum” valdes loceklis Uldis Mucinieks teic, ka situācija ir ļoti nopietna un sen nepieredzēta. “Visu energoresursu cenas šobrīd uzkāpušas līdz vēsturiski ļoti augstiem līmeņiem. Vēl vasarā bija vienkārši augsti cenu līmeņi, bet šobrīd jau var runāt par netipiski augstiem līmeņiem.

Ja salīdzina šā gada pirmo deviņu mēnešu cenas elektrības biržā ar tādu pašu periodu pagājušajā gadā, tad cenas pieaugušas vairāk nekā divas reizes, turklāt pieaugums skar visu Eiropu – piemēram, Zviedrijā elektrības cena ir pat gandrīz trīskāršojusies. Turklāt ļoti straujš cenas pieaugums noticis tieši septembrī – pērnajā septembrī elektrība “Nordpool” biržā vēl maksāja 41 eiro par megavatstundu, bet šogad septembrī – 120 eiro.”

Mucinieks teic, ka gāzes cenas šajā pašā periodā pieaugušas seškārtīgi. Jūtot briestošās nepatikšanas, visā Eiropā metušies “atkonservēt” ogļu stacijas, kā dēļ krasi pieaudzis pieprasījums pēc oglēm un to cena trīskāršojusies salīdzinājumā ar pagājušo septembri.

Cenu pieauguma rezultāti nebija ilgi jāgaida, un lielākās problēmas līdz šim radījis elektrības cenu pieaugums, jo daudziem tirgotājiem noslēgti līgumi par elektroenerģija piegādi ar fiksētiem tarifiem, kurus ļoti grūti vai neiespējami mainīt.

Tā, “Sky News” pagājušajā nedēļā ziņoja, ka Lielbritānijā tikai septembrī vien bankrotējuši seši elektroenerģijas tirgotāji, visi nelieli, mata galā karājoties vēl divi. Latvijā pagaidām darbību pārtraucis tikai ar “ABLV Bank” līdzīpašnieka Ernesta Berņa ģimeni saistītais elektroenerģijas tirdzniecības uzņēmums “Senergo”.

Eksperti uzskata, ka potenciāli apdraudēti ir visi tie elektrības tirgotāji, kuriem aiz muguras nestāv kāds no elektrības ražotājiem – “Latvenergo”, Igaunijas “Eesti Energia” vai zaļās enerģijas ražotājs “Enefit”, Lietuvas “Ignitis” grupa vai Krievijas “Inter RAO”. Tiesa gan, pat ja tie vai citi elektrības tirgotāji varētu būt spiesti pārtraukt savu darbību, tad viņu klientus tas īpaši neapdraud – līdzīgi kā “Senergo” gadījumā viņiem vienkārši būs jākļūst par cita tirgotāja klientu.

Viens no Lietuvas lielākajiem valsts uzņēmumiem un lielākais dabasgāzes patērētājs valstī – ķīmiskais uzņēmums “Achema” pagājušajā nedēļā paziņoja, ka uz laiku atlaidis trešdaļu darbinieku. Kompānijas vadītājs Ramūns Miliausks teic, ka dabasgāzes cenas Eiropā jau sasniegušas robežu, virs kuras uzņēmums sāk strādāt ar zaudējumiem.

Ja gāzes cenas saglabāsies augstā līmenī, “Achema” būs spiests apturēt arī citu ražotņu darbību, ietekmējot vairāk nekā 1000 uzņēmumu, kas ir tieši un netieši saistīti ar kompāniju, skaidro Miliausks. Arī Latvijā, ja “Liepājas Metalurgs” nebūtu bankrotējis 2016. gadā, tad, visticamākais, būtu bijis spiests pārtraukt darboties šobrīd.

 

Nejūtas apdraudēti

Elektrības tirgotāja “Enefit” valdes priekšsēdētājs Krists Mertens sarunā ar “Latvijas Avīzi” uzsvēra, ka katra tirgotāja finansiālo situāciju šobrīd nosaka tas, cik atbildīgi tas saimniekojis līdz šim un cik profesionāli vadījis riskus. Lūgts skaidrot, ko tas nozīmē, viņš teica, ka “nav gluži tā, ka par elektroenerģijas tirgotāju var kļūt katrs, kam ir dators un galds.

Tirgū nepieciešama pieredze un likviditāte, piemēram, mēs visus pašreizējos riskus esam izspēlējuši jau iepriekš. Ir arī tādi, kas paļāvušies, ka izdosies nopirkt elektroenerģiju par labāku cenu tirgus svārstību laikā. Šie, pēdējie, šobrīd nonākuši bīstamā situācijā. Mertens uzsvēra, ka “Enefit” izpildīs saistības pret klientiem ar fiksētajiem līgumiem, pārējiem elektrība tiks piegādāta par tirgus cenām.

Savukārt “Elektrum” valdes loceklis Uldis Mucinieks, komentējot situāciju ar līgumiem par fiksētajiem tarifiem, teic, ka elektroenerģijas piegādes līgumi Latvijas tirgū nav tikai par fiksētām cenām vai tikai par biržas cenu. Pastāvot arī cita veida vienošanās – piemēram, līgumi par fiksētu cenu, kas vienlaikus nefiksē termiņu, kādā par šādu cenu elektroenerģija tiek piegādāta. Tas dod elektrības tirgotājam iespēju piegādes cenas koriģēt, savlaicīgi informējot par to klientus.

Turklāt līgumos ar biznesa klientiem abām līgumslēdzējām pusēm esot paredzētas iespējas līgumu pārtraukt vai vienoties par jauniem sadarbības noteikumiem. “Elektrum” gadījumā līgumu par pilnībā fiksētām cenām esot apmēram 30% no visa piegādes līgumu skaita, un to īpašnieki šobrīd esot ieguvēji. Atlikušie 70% ir vai nu līgumi par biržas cenām, vai arī jau minētie līgumi, kas pieļauj zināmas cenas korekcijas.

Mucinieks uzsvēra, ka, lai gan situācija šobrīd neesot patīkama, “Elektrum” finanšu stāvoklis ir stabils, fiksēto tarifu līgumu īpašnieki turpinās saņemt elektrību par cenām, kas norādītas līgumos, bet pārējiem cenas tiks koriģētas atbilstoši tirgus apstākļiem.

SAISTĪTIE RAKSTI

Jāpiebilst, ka, pieaugot elektrības cenām, klienti sākuši uzmanīgāk sekot gan rēķiniem, gan arī elektrības patēriņa kontrolei. Pieaugusi interese par energoefektivitātes pasākumiem, kā arī elektrības ražošanu pašiem – šogad esot pieaugusi interese par saules paneļu uzstādīšanu.

Prognozēt turpmākos notikumus elektrības tirgū ir sarežģīti, taču elektrības tirgotāji bilst, ka šobrīd pie apvāršņa nav redzami notikumi, kas varētu krasi pazemināt elektrības cenas, un kopumā ziema nav periods, kuram raksturīgi energoresursu cenas pazeminājumi. Tādēļ līdz pavasarim, visticamākais, būs jādzīvo ar augstām elektrības un arī visu pārējo energoresursu cenām.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. “Cilvēki jau sāks mirt uz trepēm, ko tad darīs?”: mediķi un zinātnieki ceļ trauksmi – “lokdauns” jāievieš nekavējoties 152
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Ko valdība pēc deviņu stundu ilgām sarunām nolēma par kovida ierobežojumiem? 91
4 stundas
ZD
Zigfrīds Dzedulis
Ziņas
20 eiro mēnesī – potētajiem pensionāriem, bet ne visiem. Kuriem valsts sola pabalstu? 222
Nedēļa
LE
LETA
Ziņas
Atklāts, kurš Ivo Fomina koncertā ziņoja par viltus spridzekli 32
6 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Vai patiešām banānus? Noskaidrots, pēc kā garajās rindās “Lidl” veikalos Latvijā stāvējuši pircēji 97
1 diena
Lasīt citas ziņas
LE
LETA
Ziņas
No ceturtdienas uz četrām nedēļām Latvijā spēkā stāsies stingrais “lokdauns” 159
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Ko valdība pēc deviņu stundu ilgām sarunām nolēma par kovida ierobežojumiem? 91
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Lokdauna” ieviešanai Latvijai būs jāaizņemas papildus finanšu līdzekļi, atklāj Kariņš 31
2 stundas
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Atstādināt var, atlaist – nereāli! Kamēr nav pabeigts kovida likums, darbinieki ir neaizsargāti 45
6 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Lokdauna” ieviešanai Latvijai būs jāaizņemas papildus finanšu līdzekļi, atklāj Kariņš 31
23:26
LE
LETA
Ziņas
Valdība pagaidām nav spriedusi par iespēju “lokdaunu” atcelt pirms 15.novembra 2
23:16
LE
LETA
Ziņas
Kariņš: Pagaidām nav gaidāmi kādi būtiski ceļošanas ierobežojumi 9
23:13
LE
LETA
Ziņas
Atklāts, kurš Ivo Fomina koncertā ziņoja par viltus spridzekli 32
6 stundas
EL
Egils Līcītis
Ziņas
Sēdes laikā ministri zvaigāja par akadēmiķiem, cēla pie deniņiem pirkstus un grozīja, uzvedās kā skolasbērni! Egila Līcīša feļetons 8
5 stundas
LE
LETA
Ziņas
SPKC: Latvija ir pirmajā vietā pasaulē pēc saslimstības ar Covid-19 tempa 94
7 stundas
LE
LETA
Ziņas
Mācības lokdaunā: pagarināts brīvlaiks, daži klātienē, daži attālināti 8
3 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Viņķele: Epidemioloģiskā uzraudzība kļūst neiespējama 83
12 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Kā taupīt siltumu apkures cenu pieauguma laikā? 19
8 stundas
KS
Kārlis Streips
Ziņas
Kārlis Streips: No štovētiem kāpostiem līdz suši! Latvija nekad nav bijusi valsts ar tikai vienu tautu vai etnosu, un tāda tā nav arī šobaltdien 40
9 stundas
PA
Pēteris Apinis
Veselam
Pēteris Apinis: Latvijas veselības budžets kā septiņu aklu indiešu izpratne par ziloni 23
9 stundas
LE
LETA
Ziņas
Mesa nav vienīgais! Policija vērtēs epidemioloģiskās drošības prasību ievērošanu arī Brieža cīņas laikā 6
7 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Nerātns zilonēns atstāj savu vecmāmiņu bez kūkas 3
9 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Vai varam sagaidīt pirmo sniegu? Bricis par šīs nedēļas laika prognozi 8
14 stundas
LE
LETA
Ziņas
JV: Valdībai nav citas izvēles, kā ieviest stingru mājsēdi tuvākajām nedēļām 69
12 stundas
GN
Gints Narogs
Ziņas
“Man ir līdz kaklam šejienes ierobežojumi!” Boksera Brieža promouteris kritizē Latvijas valdību 38
14 stundas
LE
LETA
Ziņas
Millers: Pašreizējā situācijā “lokdauna” noteikšana ir neizbēgama valdības mugurkaula trūkuma dēļ 36
9 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. “Cilvēki jau sāks mirt uz trepēm, ko tad darīs?”: mediķi un zinātnieki ceļ trauksmi – “lokdauns” jāievieš nekavējoties 152
1 diena
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
“Latvenergo” finanšu direktors Guntars Baļčūns: “Latvijas patērētajiem šobrīd ir izdevīgāk veļu mazgāt brīvdienās un naktīs” 47
Intervija 1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Vai patiešām banānus? Noskaidrots, pēc kā garajās rindās “Lidl” veikalos Latvijā stāvējuši pircēji 97
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Speciālists skaidro, kāpēc šobrīd tik strauji pieaug gāzes un elektrības cenas. Cik ļoti tās vēl kāps? 40
1 diena
LA
LA.LV
Stāsti
Latvijas Paralimpiskās komitejas prezidente Daiga Dadzīte: “Jā, es “iebliezu” to poti!… Biju “antivakseru” statusā” 90
1 diena
LB
Laura Blumberga
Praktiski
Pašiem savs “citplanētietis”: trausls, bet plēsējs – ūdens iemītnieks aksolotls 4
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“Spridzeklis kultūras namā, jāevakuējas!”: Ivo Fomina koncerts Tukumā noslēdzas neplānoti. Aizdomas par apzinātu kaitniecību 40
1 diena
LE
LETA
Ziņas
“Šī ir dubultslodze, kas situāciju ļoti sarežģī”: Stradiņa slimnīcas ārsti paredz ļoti smagu nākamo nedēļu 31
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. “Ir tiešām cilvēki, kas profesionāli pelna ar to naudu”: kā tiek “ražota” dezinformācija par Covid-19 160
1 diena
LP
LĪGA POMMERE
Kokteilis
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa: no 18. līdz 24. oktobrim
16 stundas