Foto. pexels-breno-cardoso
1. Viņš uzdod jautājumus, līdz pieaugušajiem beidzas atbildes 0
“Kāpēc debesis ir zilas?”
“Kāpēc Mēness dažreiz ir redzams dienā?”
“Kā cilvēki zināja, ka Zeme ir apaļa?”
“Kas izgudroja laiku?”
Un, kad jūs beidzot pasakāt: “Jo tā tas ir uztaisīts”, seko nākamais jautājums:
“Un kāpēc tieši tā?”
Pastāvīgā nepieciešamība iedziļināties lietu būtībā ir viena no izteiktas zinātkāres pazīmēm.
Šādam bērnam bieži vien nepietiek ar fakta iegaumēšanu. Viņš vēlas saprast mehānismu, atrast sakarības un iztēloties, kas notiktu, ja apstākļi mainītos.
Un te vecākiem ir ļoti vienkāršs, bet svarīgs instruments – nebaidīties pateikt: “Es nezinu.”
“Pamēģināsim to izdomāt kopā” bieži vien var būt vērtīgāk par gatavu atbildi. Bērns vienlaikus iemācās vēl ko svarīgu ka, arī pieaugušie nezina visu, un nezināšana nav nekas slikts.
