“Neviena no pusēm to neatbalsta – ne krievi, ne mēs,” Zelenskis nāk klajā ar svarīgu paziņojumu par nākamo sarunu kārtu 0
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piekritis ASV priekšlikumam jau nākamajā nedēļā rīkot jaunu miera sarunu kārtu. Par to viņš paziņojis intervijā aģentūrai Bloomberg, atklājot arī galvenos tematus, kas šajās sarunās tiks apspriesti, vēsta “Unian”.
Pēc Zelenska teiktā, nākamajā sarunu raundā galvenā uzmanība tiks pievērsta tieši teritoriālajam jautājumam. Sarunas plānots rīkot 17. vai 18. februārī, un to norises vieta būs Amerikas Savienotās Valstis. Vienlaikus Ukrainas prezidents atzina, ka pagaidām nav skaidrs, vai Krievija piekritīs šādam formātam.
Zelenskis intervijā norādīja, ka sarunu darba kārtībā joprojām ir arī ASV priekšlikums izveidot brīvo ekonomisko zonu Donbasā. Tomēr viņš uzsvēra, ka gan Ukraina, gan Krievija pret šo ideju izturas skeptiski.
“Neviena no pusēm neatbalsta brīvās ekonomiskās zonas ideju — ne krievi, ne mēs. Mums šajā jautājumā ir atšķirīgi viedokļi. Un vienošanās bija šāda: atgriezīsimies nākamajā sanāksmē ar ideju par to, kā tas varētu izskatīties,” žurnālistiem sacīja Ukrainas prezidents.
Zelenskis arī piebilda, ka Amerikas Savienotajām Valstīm vajadzētu precizēt savu nostāju diskusijās par to, kas kontrolēs brīvo ekonomisko zonu, ja tāda tiks izveidota.
“Ja šī ir mūsu teritorija – un tā ir mūsu teritorija -, tad valstij, kurai tā pieder, tā ir jāpārvalda,” uzsvēra Zelenskis.
Runājot par nesenajām sarunām Apvienotajos Arābu Emirātos, Zelenskis norādīja, ka tās galvenokārt bija veltītas pamiera mehānisma izstrādei un tam, kā ASV varētu uzraudzīt tā ievērošanu. Tomēr bez politiskiem lēmumiem augstākajā līmenī panākt galīgu vienošanos neesot izdevies.
Prezidents atklāja, ka nākamajā sarunu kārtā varētu tikt apspriesti arī pēckara atjaunošanas plāni un ekonomiskie jautājumi, tostarp tā dēvētais “labklājības paketes” piedāvājums.
Zelenskis brīdināja, ka bez skaidriem finansējuma avotiem Ukrainu pēc kara var piemeklēt nopietns ekonomiskais šoks. Pēc viņa teiktā, nākamajos gados būs nepieciešami vairāki miljardi dolāru valsts atjaunošanai, sociālajām vajadzībām un drošībai.
Viņš uzsvēra, ka būs vajadzīgs skaidrs finansēšanas mehānisms ar Eiropas līdzdalību, piebilstot, ka pat potenciālie līdzekļi no iesaldētajiem Krievijas aktīviem ilgtermiņā nebūs pietiekami, lai segtu visas vajadzības.
