Uzbrukums iespējams sešu mēnešu laikā! Minhenes konferences ziņojuma autori: Krievija, visticamāk, gatavojas iebrukumam Baltijas valstīs 0
Krievija, iespējams, gatavojas jaunam karam pret Baltijas valstīm vai kādu no kaimiņvalstīm — tā teikts jaunākajā Minhenes Drošības konferences ziņojumā. Tā autori brīdina, ka tuvojas beigas laikmetam, kurā Eiropas drošību garantēja Amerikas Savienotās Valstis jeb tā sauktais “drošības jumts”, vēsta “Unian”.
Ziņojumā uzsvērts, ka ASV prezidenta Donalda Trampa otrā administrācija ir skaidri norādījusi:
atbildība par Eiropas aizsardzību jāuzņemas pašām Eiropas NATO dalībvalstīm. 2025. gada 12. februārī notikušajā kontaktgrupas sanāksmē ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets paziņoja, ka Eiropas drošības nodrošināšanai jābūt eiropiešu prioritātei.
Saskaņā ar Vašingtonas jauno drošības doktrīnu Eiropas valstīm ir jāuzņemas galvenā loma gan letālās, gan neletālās palīdzības sniegšanā Ukrainai. Ziņojumā norādīts, ka kopš 2025. gada janvāra ASV militārais atbalsts ir strauji samazinājies, bet drošības jautājumi arvien biežāk tiek izmantoti kā spiediena instruments pret Eiropu ekonomiskā nozīmē — tos sasaistot ar tirdzniecības piekāpšanos no ES puses.
Šādā situācijā, kā norāda analītiķi, Kremlis pastiprina savu agresīvo kursu: Krievija pilnībā pārkārtojusi ekonomiku kara režīmā, aizsardzībai atvēlot aptuveni 40% federālā budžeta un neatsakoties no saviem maksimālistiskajiem mērķiem karā pret Ukrainu.
Balstoties uz izlūkdatiem, ziņojuma autori uzskata, ka pastāv vairāki iespējamie kara scenāriji: reģionāls konflikts Baltijas valstīs varētu uzliesmot divu gadu laikā pēc iespējama pamiera Ukrainā, savukārt lokāls uzbrukums kādai no Krievijas kaimiņvalstīm iespējams jau sešu mēnešu laikā. Tāpat tiek atzīmēts, ka Maskava jau ir pastiprinājusi savu hibrīdkampaņu Eiropā — īpaši sabotāžu pret enerģētikas infrastruktūru un Polijas un Igaunijas gaisa telpas pārkāpumiem 2025. gada septembrī.
Ziņojumā teikts, ka īpašas bažas Eiropas galvaspilsētās izraisījis tā sauktais 28 punktu miera plāns, kas 2025. gada novembrī tika izstrādāts ar ASV atbalstu. Šis plāns, pēc autoru domām, lielā mērā ignorē Eiropas intereses, paredz teritorijas piekāpšanos no Ukrainas puses, Ukrainas bruņoto spēku apjoma ierobežošanu un Kijivas izslēgšanu no iespējamās NATO dalības.
Ziņojuma secinājumos uzsvērts, ka ASV aizvien biežāk uzvedas kā starpnieks, nevis kā sabiedrotais. Un, lai gan Eiropas valstis kopumā ir palielinājušas savus aizsardzības izdevumus par 41%, tas nav uzskatāms par pietiekamu soli. Tā vietā, lai veidotu kopēju aizsardzības sistēmu Eiropas Savienībā, valstis turpina iepirkt amerikāņu bruņojumu, piemēram, F-35 iznīcinātājus un “Patriot” sistēmas, cenšoties saglabāt Vašingtonas labvēlību.
Ziņojuma noslēgumā analītiķi brīdina, ka turpmāka vilcināšanās un stratēģisku lēmumu trūkums var novest Eiropu “pelēkajā zonā” starp dažādu lielvaru ietekmes sfērām, pakāpeniski vājinot tās spēju noteikt pašai savu nākotni.
