Bļaut, aiztikt, apsaukāt nedrīkst, bet kā lai ar “šmurguļiem” tiek galā? Soctīklotāji dalās idejās, kā pedagogiem savaldīt “mazos enģelīšus” 0
LA.LV jau ziņojām, ka Rīgas Sarkandaugavas pamatskolas septītās klases skolēna vecāki vērsušies pie TV3 raidījuma “Bez Tabu”, ziņojot par iespējamu skolotāja vardarbību mācību stundas laikā. Notikušais iemūžināts īsā video – tajā redzams, kā pedagogs fiziski aizskar skolēnu, viņu satver un purina, kā arī izmanto aizvainojošu leksiku.
Vecāki uzsver, ka šī neesot pirmā reize, kad klasē tiek pieļauta fiziska un emocionāla ietekmēšana, kā arī esot novērots vienaldzīgs attieksmes modelis arī no citiem skolas darbiniekiem. Viņi aicina šo situāciju nepalaist garām un iesaistīt atbildīgās iestādes.
Šo atgadījumu vietnē “Threads” min arī kāds soctīklotājs Ivo. Viņš jautā līdzcilvēkiem, kā pedagogiem tikt galā ar audzēkņiem, kuri nemāk uzvesties. Ivo rakstītais: “Parunāsim par disciplīnu skolās. Vakar BezTabu bija sižets par skolotāju, kurš kratīja sīko un nosauca viņu par idiotu. Protams, ka vecāki šokā. Bet es vairāk gribētu dzirdēt pedagogu viedokli. Kā tikt galā ar sīčiem, kas nemāk uzvesties? Viņiem ir visas tiesības (ko viņi zina), bet skolotājs īsti nedrīkst neko darīt. Protams, ka vienmēr būs arī kāds operators, kas nofilmēs.
Tieši šī visatļautība skolā bija viens no iemesliem, kāpēc neizvēlējos sporta skolotāja profesiju. Studiju gados arī viens labs čoms aizgāja prom no sporta skolotāja profesijas, jo pirmajā prakses nedēļā saprata, ka nevarēs tikt galā. Kā risināt šo problēmu? Ko darīt pedagogam, ja bērnus nevar savaldīt?”
Lūk, ieskats komentētāju sacītajā!
“Man vīramāte ir matemātikas skolotāja. Ļoti stingra, bet skolnieki viņu klausa, jo viņa tur savu vārdu. Skolas gadu visi uzsāk ar noteikumu pierakstīšanu kladē. Visiem jābūt pierakstiem līdzi uz katru stundu, klasē var ienākt tikai pirms stundas, kur pie ieejas durvīm viņa sasveicinās ar katru skolnieku. Ja skolnieks neievēro noteikumus, tad tiek palūgts doties projām, un tālāk situācija tiek risināta ar direktora un vecāku palīdzību. Viņa ir tiešām stingra, bet zinu, ka bērni viņu ciena.”
“Atceros, ka manos skolas laikos bija skolotāja, kura nekādi nevarēja savaldīt klasi, visi stundā darīja, ko gribēja. Rezultātā aizgāja strādāt uz bibliotēku. Skolotājiem ir grūti ar sīkajiem, kuriem ir tikai tiesības un neviena pienākuma, + vēl vecāki, kuri aizstāv jebkuru sava zelta gabaliņa izlēcienu.”
“Jāliek klasēs kameras, lai vecāki redz savus mīlulīšus no malas, pirms raksta iesniegumus.
Taču būsim godīgi — bieži vien problēmas ir tieši ģimenē. Tāpēc bērnu uzvedība ir tikai sekas tam, kas notiek vai nenotiek mājās.”
“Diemžēl bērni ļoti slikti zina savas tiesības, un arī pieaugušie zina tikai tās piesaukt, bet ne īsti nosaukt.
Attiecībā uz disciplinēšanu visus vienmēr interesē maģiskās metodes, ar kurām var panākt vēlamo rezultātu, bet visa pamats, bez kā neiztikt un ar ko sākt, tomēr ir izpratne par vecumposma attīstību un vajadzībām, kas slēpjas aiz uzvedības.”
“Nekā. Jo mazie eņģelīši mūsdienās nav aizskarami — ne paceļot balsi, ne pielietojot “plusiņu/mīnusiņu” un tamlīdzīgas sistēmas. “Godīgai attieksmei” jābūt visur, izņemot skolēnu attieksmē pret skolotāju.”
“Ja normāli senči — komunicējot, situāciju var uzlabot. Bet lielākoties ir jāņem vērā vecuma īpatnības. 4.–6. kl. bezjēdzīgi gaidīt ultra paklausību. Stundām jābūt intensīvām, labi saplānotām, tad bērni ir nodarbināti un nav laika muļķībām. Jālaiž pār galvu visas kakas, kas izlido no viņu mutēm. Jāsaglabā miers, stingrība un nelokāmas prasības.
Ar pazīstamiem bērniem ir vieglāk. Grūti ir uzsākt darbu ar svešu klasi, kamēr nostiprinās robežas…”
“Izglītības likumā ir atrunātas gan tiesības, gan pienākumi. Ir arī skolu iekšējie kārtības noteikumi. Nav tā, ka ir tikai visatļautība un pedagogs ir bezspēcīgs. Bērni, kas uzvedas citādi, nekā sagaidāms, ir cilvēki, ar ko var sarunāt, strādāt ar citu pieeju utt. Ja ir problēmas kontrolēt uzvedību, skolā jābūt atbalsta personālam, kas palīdz pedagogam šādos gadījumos — kaut vai sociālais pedagogs.”
“Es vispār brīnos, kā skolotāji cieš tos šmurguļus! Jā, šmurguļus! Manam devītklasniekam klasē arī ir vairāki, kas nav no paklausīgajiem… OK, tiem uznāk un pāriet. BET ir viens taaaaaads!!!!! Es nesaprotu, kas vecākiem galvā, ka nevar tikt ar savu mežoni galā! Traucē stundu no stundas, pārbaudes darbu laikā bļauj, ārdās… man puika saka — nav iespējams koncentrēties darbam! Skolotāja bezspēkā šo novērst vienkārši klusē, jo tur ir ZERO rezultāts! Nabaga pedagogi!”
“Ir jābūt nenormālam krampim. 1. vecāku sapulcē jau pateikt, ka būs stingrība un sev neatļaus kāpt uz galvas — ne bērni, ne vecāki. Sev jāiestāsta, ka esi stiprs. Sākumā jābūt ļoti stingram un jānosaka robežas, lai bērni saprot, un tad jau var grožus laist vaļā. Un jāciena bērni. Bet šodien ir traki ar bērniem, vēl grūtāk — ar vecākiem. Un Dievs vien zina, kādi būs nākamie.”
