Foto: Evija Trifanova/LETA

Partijas no lielās naudas negrib atteikties. Vai valsts līdzekļi tiek izmantoti lietderīgi? 2

Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

“Ieteiktu cilvēkiem sākt gatavoties enerģijas diētai, nodzīt liekos taukus!” Eksperti prognozē nākotni
Raķešu triecienā Ukrainā netālu no Polijas robežas iznīcināts militārais objekts
Ķīniešu zinātnieki nosaukuši precīzu laiku, kad uz Zemes beigsies nafta
Lasīt citas ziņas

 

Aizvadītās Rīgas domes vēlēšanas ir likušas atkal pievērst uzmanību partiju naudai, jo šī bija pirmā kampaņa, kad tika izmantots arī dāsnais valsts budžeta finansējums. Īpašu uzmanību izpelnījusies “KPV LV”, kuras tēriņus pētīja gan “TV3”, gan Latvijas Televīzijas raidījumi. Kā tieši šīs partijas kampaņā ir iztērēts valsts finansējums, nav skaidrs pat partijas biedriem, ko “Latvijas Avīzei” atzina “KPV LV” domes priekšsēdis Rolands Millers.

CITI ŠOBRĪD LASA
Gan Valsts prezidents Egils Levits, gan politiķi atzīst, ka partiju finansēšanas likumā, ko pirms gada pieņēma steigā divos lasījumos, būtu nepieciešamas izmaiņas.

Viens no tiem, kas jau toreiz asi kritizēja finansējuma palielināšanu partijām, bija Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens. Viņš savas domas nav mainījis: “Jau toreiz teicu, ka partijas nezinās, ko ar tik lielu naudu darīt, un “KPV LV” piemērs to apstiprina. Tā ir kropla sistēma, kas dod neprātīgas priekšrocības lielajām Saeimā pārstāvētajām partijām. Tas bija virzīts uz partiju karteļa uzturēšanu.

Tagad jau šo naudu vairs nevar samazināt, bet tas vēstījums ir tāds – laikā, kad sabiedrībai kopumā iet grūti, te svaidās ar miljoniem.” J. Ikstens uzskata, ka sava atbildība jāuzņemas arī Valsts prezidentam Egilam Levitam un partijām, kas “gāja viņa pavadā”.

 

Prezidents: “Tas bija pareizs solis.”

“Ir nepieciešams veikt uzlabojumus, kas sekmētu aktīvas un inovatīvas politiskās partijas. Ir jāpalielina partiju finansējums no valsts budžeta, lai mazinātu to atkarību no privātiem ziedotājiem un viņu interesēm. No budžeta vāji finansētas un līdz ar to no privātiem sponsoriem atkarīgas partijas valstij un nodokļu maksātājiem kopumā izmaksā pārāk dārgi,” tā Valsts prezidents E. Levits sacīja Saeimā 2019. gada septembrī.

Viņš vēlēja palielināt valsts budžeta finansējumu partijām līdz Igaunijas un Lietuvas līmenim.

Tagad kopā partijām no valsts budžeta ik gadu piešķir 4,5 miljonus eiro. Savas domas pēc gada E. Levits nav mainījis: “Uzskatu, ka partiju finansēšana no valsts budžeta bija pareizs solis, lai nopietni samazinātu savtīgu bagātnieku ietekmi uz Latviju politiku. Šāda sistēma pieder pie jebkuras demokrātijas valsts standarta. Bet kā jau teicu pirms gada, un tas joprojām ir aktuāls uzdevums, šajā sistēmā ir vēl jāiestrādā mehānisms, kā šis finansējums tiek adekvāti sasaistīts ar vēlētāju mainīgo atbalstu noteiktā laika posmā.”

“KPV LV” vēlēšanās ieguva otru lielāko vēlētāju atbalstu aiz “Saskaņas”, bet tagad tā vairs nepārvarētu pat 5% barjeru, liecina sabiedriskās domas aptaujas.

“KPV LV” frakcijas vadītāja vietnieks Ēriks Pucens “Latvijas Avīzei” apstiprināja, ka arī pašvaldību vēlēšanās partija neplāno taupīt valsts budžeta naudu, jo, lai īstenotu savas idejas, par tām ir jāinformē sabiedrība.

Uz vaicāto, vai tāpat kā pirms vēlēšanām Rīgā cilvēkiem tiks dalīta cukur vate, Ē. Pucens atbildēja, ka tā esot pirkta par partijas biedru naudu. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vēl vērtē “KPV LV” kampaņas tēriņus. KNAB iepriekš jau ir pārtraucis valsts finansējuma piešķiršanu partijām, konstatējot vēlēšanu izdevumu ierobežojumu neievērošanu. Valsts budžeta naudu tā pirms četriem gadiem zaudēja “Vienotība”.

“Vienotības” ģenerālsekretārs Artis Kampars tagad “Latvijas Avīzei” atzina, ka nebūtu labi, ja atsevišķi precedenti sabiedrībai radītu priekšstatu, ka partijas naudu izlieto, iespējams, fiktīviem darījumiem, tā sabojājot labu ideju. Viņš atgādināja, ka no kopējā partijai piešķirtā valsts finansējuma tikai 60% var tērēt aģitācijai.

(Šo naudu vēl var izmantot partijas biroja un darbinieku uzturēšanai, semināru, kongresu organizēšanai, pētniecībai, aptaujām.) Pēc A. Kampara domām, risinājums varētu būt limita noteikšana visiem aģitācijas izdevumiem, atšifrējot arī, piemēram, reklāmas klipu ražošanas izmaksas, lai visiem ir skaidrs, par kādu summu ir algots režisors, cik samaksāts par apgaismojuma vai skaņas nodrošināšanu.

“Tas motivētu partijas izvēlēties lētākus risinājumus,” uzskata A. Kampars. Tagad limits attiecas tikai uz priekšvēlēšanu reklāmas izdevumiem – piemēram, reklāmas izvietošanu vidē, medijos.

 

Reģionu partijas nevarēs konkurēt

Valsts budžeta finansējumu partijas var izlietot arī biroju uzturēšanai. Tā palielināšana vairākiem politiskajiem spēkiem deva iespēju izvēlēties un iekārtot ērtas biroja telpas tuvāk Saeimai. Attēlā: jaunais “Attīstībai/Par” birojs Rīgā, Torņa ielā.
Foto: Timurs Subhankulovs

Ar politisko partiju finansēšanas likumu nav apmierinātas arī reģionālās partijas, kuras pašvaldību vēlēšanās nevarēs konkurēt ar valsts finansētajām parlamenta partijām. Lokālās partijas, iegūstot pārstāvniecību pašvaldībā, arī nevarēs pretendēt uz valsts budžeta naudu, ja nav piedalījušās Saeimas vēlēšanās. Taču Saeimā pārstāvētie spēki, kas piedalīsies nākamajās pašvaldību vēlēšanās un iekļūs domēs, papildus saņems vēl 0,50 eiro par katru vēlētāja balsi.

Jau tagad Saeimas partijām papildus ir 100 000 eiro, ko nesaņem trīs partijas, kas pārvarēja 5% barjeru, bet neiekļuva Saeimā.

“Gods kalpot Rīgai” kongresā Edgars Vaikulis sacīja, ka neētiski jau bija, ka parlamentā pārstāvētie lēma par naudas piešķiršanu paši sev. Taču izveidotā sistēma radīja nevienlīdzīgas iespējas tiem, kas nestartē uz Saeimu. Jāteic, ka “GKR” gan bija pašu uzkrājumi un Rīgas vēlēšanu kampaņā tā varēja līdzvērtīgi konkurēt ar citiem.

No reģionālajām partijām, kas piedalījās 2017. gada pašvaldību vēlēšanās, tikai dažas – piemēram, “Gods kalpot mūsu Latvijai” un Latgales partija, – ir startējušas vairāk nekā desmit pašvaldībās. Vecākās vietējās partijas “Latvijai un Ventspilij”, Liepājas partija un “Tukuma pilsētai un novadam” ir piedalījušās vienas konkrētas pašvaldības vēlēšanās. Tām visām ir sadarbības līgumi ar lielajām partijām – Zaļo un zemnieku savienību un “Vienotību”.

Tukuma, Kuldīgas, Jēkabpils un Valmieras partijas kopā ar “Vienotību” izveidoja “Jauno Vienotību”, kurai piešķirtais valsts finansējums nākamgad tiks tērēts arī kampaņai minētajās pašvaldībās, apstiprināja A. Kampars.

“Attīstībai/Par” frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts norādīja, ka partiju finansēšanas modelis jau toreiz diezgan skaidri paredzēja virzību uz partiju sistēmas stiprināšanu, lai politiskie spēki būtu ieinteresēti un spēj startēt visos varas līmeņos.

“Nav labi, ka ir partijas, kas neinteresējas par reģioniem, un ir tādas, kuras nav spējīgas pieteikties nacionālajā līmenī.

Lokālās partijas varēs pastāvēt, jo to vadībā ir vietējā elite un tām nemaz nav tik švaki ar resursiem,” “Latvijas Avīzei” sacīja D. Pavļuts. Pirms gada “Saskaņa”, kurai ir vislielākais valsts finansējums, šo ieceri neatbalstīja. Taču tās deputāts Igors Pimenovs tagad atzīst, ka tas ir solis pareizajā virzienā, lai mazinātu partiju atkarību no ziedotājiem. Viņaprāt, svarīgs politisko spēku ienākumu avots ir biedru naudas, kurām ir nozīme to stiprināšanā. Taču tā esot katras organizācijas atbildība, lai efektīvi un godprātīgi valsts naudu izlietotu, uzskata I. Pimenovs. Arī “Saskaņa” to plāno izmantot, gatavojoties pašvaldību vēlēšanām, izveidojot jaunajos novados birojus, kuriem būšot nepieciešams arī tehniskais nodrošinājums attālinātā darba organizēšanai.

 

 

Valsts budžeta finansējums politiskajiem spēkiem gadā

“Saskaņa” – 800 000 eiro

“KPV LV” – 643 369 eiro

Jaunā konservatīvā partija – 626 420 eiro

“Attīstībai/Par” – 586 964 eiro

Nacionālā apvienība – 557 129 eiro

Zaļo un zemnieku savienība – 489 163 eiro

“Jaunā Vienotība” – 416 535 eiro

Latvijas Reģionu apvienība – 169 371 eiro

SAISTĪTIE RAKSTI

Latvijas Krievu savienība – 136 336 eiro

“Progresīvie” – 106 203 eiro

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
“Ieteiktu cilvēkiem sākt gatavoties enerģijas diētai, nodzīt liekos taukus!” Eksperti prognozē nākotni
Raķešu triecienā Ukrainā netālu no Polijas robežas iznīcināts militārais objekts
Ķīniešu zinātnieki nosaukuši precīzu laiku, kad uz Zemes beigsies nafta
“Potenciāli šeit kaut kas noteikti briest…” Rajevs par jaunumiem Ukrainā
Guntis Kalme: Krievijas sakāve vairs nav aiz kalniem
Lasīt citas ziņas
VIDEO. “Objekts Pārdaugavā nav mēms vēstures liecinieks.” Valsts prezidents pauž pārliecību par Uzvaras pieminekļa demontāžu
Guntis Kalme: Krievijas sakāve vairs nav aiz kalniem
Nedēļa iesāksies ar mākoņainām debesīm, bet ievērojami nokrišņi nav gaidāmi
Rīgas dome vēršas tiesā pret būvnieku karteļa dalībnieci “Velvi” par 4 miljonu eiro piedziņu
Saļodzījies ministres krēsls, Ziedojumu straume, Vējainākā Eiropas kultūras galvaspilsēta. Nedēļas notikumu apskats
07:47
Ukrainas spēki Harkivas apgabalā sasnieguši valsts robežu
07:31
Nedēļa iesāksies ar mākoņainām debesīm, bet ievērojami nokrišņi nav gaidāmi
07:27
Bijušais Ventspils tranzītbiznesa menedžeris grib izpirkt Bondara parādu “Krājbankas” lietā, vēsta raidījums
Portāls LA.LV šodien piedzīvoja kiberuzbrukumu
FOTO, VIDEO. Mika pārspēja pat “Superbowl” šovu! Soctīklotāji sajūsmā par vienu no spilgtākajiem „popūrijiem” Eirovīzijas vēsturē
Krista Draveniece: Neļķu traktors, Ukrainas māšu himna un kiberuzbrukums
FOTO. Skrējēji ieņem galvaspilsētu: Kā šogad noritējis Rimi Rīgas maratons?
risināt miega traucējumus? Atbild psihiatrs Elmārs Tērauds
Stoltenbergs: NATO paplašināšanās procesā nav gaidāmi šķēršļi
Ilze Roķe: Ukraiņu producents man teica, ka Rīgā ir pārāk liela tolerance pret prokremliski noskaņotiem krievvalodīgajiem
FOTO, VIDEO. Kā teica Reiniks – “diez cik diskobumbas tika izjauktas šī gada tērpu dēļ!” Eirovīzijā šogad gribēja mirdzēt teju katrs
Rada virtuālo asistentu medicīnas iestādēm. Kā tas palīdzēs mūsu ārstiem?
“Ieteiktu cilvēkiem sākt gatavoties enerģijas diētai, nodzīt liekos taukus!” Eksperti prognozē nākotni
Vai paliks siltāks? Laikapstākļu prognoze nākamajai nedēļai
Prezidents: Somija pieteiksies dalībai NATO
Populārākais Latvijas sportists Kristaps Porziņģis izveidojis jaunu zīmolu
Anda Līce: Jau divdesmit gadus baidot pasauli ar kodolraķetēm, viņš pats līdz smieklīgumam baidās no nāves
Kas patiesībā notika ar Staļinu? Ko vēl mūsdienās slēpj Krievijas noslepenotie dokumenti?
Ķīniešu zinātnieki nosaukuši precīzu laiku, kad uz Zemes beigsies nafta
Arhitekts Andis Sīlis: Latvijas influencere lepni stāsta, ka nav izlasījusi nevienu grāmatu. Par kādām vērtībām var būt runa?
Ščerbatihs: Ienaidnieks ir valdība, jo viņi ir izdarījuši visu, lai mums šeit būtu grūti dzīvot
VIDEO. Andrim Kivičam Latvijā pārtikas cenas šķiet smieklīgas: “Vai tiešām tās ir cēlušās?”
Viens, divi – gatavs! “Ātrās” kanēļmaizītes
Cīņa ar latvāņiem nav bezcerīga
VIDEO. Atbalstot Ukrainu un tās tautu, “Citi zēni” iedziedājuši ukraiņu dziesmas “Stefania” kaverversiju
Planētas sola veiksmi visā, kas attiecas uz attiecībām! Horoskopi no 16. līdz 22.maijam