Lētāk uzcelt jaunu 73
Tam, ka panikai par padomju laika māju tehnisko stāvokli pagaidām nav pamata, piekrīt arī Latvijas Būvinženieru savienības valdes loceklis Raimonds Eizenšmits. ”Mājas nemēdz tā vienkārši sabrukt pašas no sevis; Zolitūdes traģēdija bija īpašs gadījums. Ēkās, kas stāvējušas gadu desmitiem, vispirms parādītos kādas plaisas vai citi bojājumi, ko noteikti var laikus pamanīt, veikt mājas tehniskā stāvokļa izvērtēšanu un pieņemt lēmumu par ēkas atjaunošanu vai nojaukšanu.” Eizenšmits spriež, ka Rīgas ”hruščovkas” varētu būt pat labākā stāvoklī par vēlāk būvētiem daudzdzīvokļu māju projektiem, piemēram, Ķengaraga paneļmāju masīviem.
Būvniecības speciālisti norāda, ka padomju laika daudzdzīvokļu mājām lielākās problēmas sagādā nevis konstrukcijas stabilitāte, bet gan zemā siltumizolācija un novecojušās inženiertīklu sistēmas (apkures sistēmas, ūdensvads, kanalizācija, elektrības vadi). Slikto siltumizolāciju vēl var risināt ar mājokļu siltināšanas programmu (lai gan Rīgā šis process notiek ārkārtīgi gausi), bet kanalizācijas un citu sistēmu nomaiņa ”hruščovkās” ir ļoti sarežģīta, jo projektēšanas laikā neviens nebija rēķinājies, ka šīs sistēmas kādreiz nāksies mainīt. ”Diemžēl ir jārēķinās, ka tik vecās mājās ar laiku nāksies nomainīt visas komunikācijas. Un tad var rasties situācija, kad vairs nav vērts ieguldīt resursus mājas atjaunošanā, jo vienkāršāk un lētāk būs nojaukt veco ēku un tās vietā uzbūvēt jaunu. Taču katrs gadījums būtu jāvērtē individuāli,” secina būvinženieris Raimonds Eizenšmits.
