Anda Līce: Nepamanām, cik līgani demokrātija pāriet visatļautībā 7
Anda Līce, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Mani aizvien biežāk pārņem sajūta, ka tieši pēdējos gados strauji ir augusi spekulēšana ar tādām lietām kā idejas, kas maina paradigmu, tas ir, līdzšinējos dzīves modeļus.
Arī ideju laukā tiek pirkts par zemāku, bet pārdots par neticami augstu cenu. Zīmīgi, ka diskusijas par to publiskajā telpā tikpat kā nenotiek.
Patīkams pārsteigums bija 21. oktobra “Latvijas Avīzē” publicētā saruna ar Saeimas priekšsēdētājas biedri, latviešu kultūras socioloģi Dagmāru Beitneri-Le Gallu. Uz tik traģiski zemā mūsdienu diskusiju kultūras fona, kas sākas ar: “Tu esi muļķis!” un beidzas ar: “Pats – muļķis!”, šī bija izsvērta viedokļa paušana par konservatīvo vērtību nozīmi tieši mūsdienu mainīgajā pasaulē.
Ir svarīgi, ka par sabiedrības pamatvērtībām runā nevis mazizglītoti politiķi, kas nereti ir spējīgi vienīgi atkārtot citu paustās domas, bet gan cilvēki, kuri kādās dzīves jomās tiešām ir zinoši, par savu patiesību pārliecināti un visās situācijās saglabā pašcieņu.
Tāds bija akadēmiķis Jānis Stradiņš, viņa augsto diskusiju latiņu šodien daudzi cenšas novilkt līdz zemei. Diemžēl agresīvi ir kļuvuši pat tie, kas aizstāv pamatvērtības, tostarp arī kristieši, kuri lieto tos pašus līdzekļus, ko vērtību noliedzēji, tā diskreditējot gan sevi, gan aizstāvamās idejas.
Spekulēšana ar demokrātiju ir arī vairīšanās no lietu saukšanas to īstajā vārdā un visu iekavu neatvēršana.
Mēs kaut kam kaismīgi pieķeramies, nezinādami, kas ir tais iekavās, un līdz ar to nepamanām, cik līgani demokrātija pāriet visatļautībā. Un tad vairs nedarbojas nedz likumdošana, nedz tiesu vara un nepalīdz arī nekādas reformas. Tas ir traģiski, ka spekulanti sāk noteikt toni ne tikai tirgus laukumā, bet arī daudzās citās dzīves jomās.
Liberālā demokrātija, izrādās, ir kā upe ar atvariem, kuros var pazust ne tikai atsevišķu politiķu reputācija, bet pat tāds tūkstošgadīgs vērtību kopums kā ģimene.
Tāpēc ir jāatgriežas pie veselā saprāta un, ja tas nedarbojas, pie – savas valsts Satversmes.
Mūsdienu tehniskās iespējas ļauj attālināti rīkot diskusijas par jebkādu jautājumu. Dzirdot, piemēram, fantasmagoriskus ieteikumus bērnus vairs nedalīt pēc dzimuma zēnos un meitenēs un vecākus saukt nevis par tēvu un māti, bet numurēt, man tas tiešām sāk izklausīties pēc pasaules gala.
Bet varbūt kāds vienkārši izplata baumas, jo, pateicoties Covid-19, pasaulē ir sākušies tādi baumu ziedu laiki, kuriem blakus nestāv filmā “Emīla nedarbi” redzētās ainas ar komētas gaidīšanu. Ko darīt? Nomierināties un iekustināt veselo saprātu.
