Zinātnieki atklāj, ka Zeme ir kritiski pārapdzīvota – cik cilvēku mūsu planēta spēj izturēt? 0
Cilvēces skaits uz Zemes jau ir sasniedzis līmeni, kas pārsniedz planētas spēju ilgtermiņā nodrošināt visus ar nepieciešamajiem resursiem. Pie šāda secinājuma nonākuši zinātnieki jaunā pētījumā, analizējot iedzīvotāju skaita izmaiņas vairāk nekā divu gadsimtu laikā.
Kā vēsta “ScienceAlert” cilvēce dzīvo krietni pāri robežai, ko Zeme spēj ilgstoši izturēt.
Zinātnieki skaidro, ka dabas spēju uzturēt noteiktu sugu skaitu sauc par vides kapacitāti. Tas ir rādītājs, kas parāda, cik daudz indivīdu var ilgstoši izdzīvot, ņemot vērā pieejamos resursus un to atjaunošanās ātrumu.
Cilvēks šo robežu ir paplašinājis, izmntojot tehnoloģijas, īpaši fosilo kurināmo. Tieši šī atkarība no energoresursiem ir ļāvusi strauji palielināt iedzīvotāju skaitu, taču vienlaikus radījusi nopietnas sekas videi.
Optimālā un maksimālā ietilpība
Šobrīd pasaulē dzīvo aptuveni 8,3 miljardi cilvēku. Taču pētnieki uzsver, ka svarīgi ir nošķirt maksimālo un optimālo iedzīvotāju skaitu. Maksimālais nozīmē teorētisko robežu, kas varētu tikt sasniegta pat ar smagām sekām, savukārt optimālais ir tāds iedzīvotāju skaits, kas ļauj nodrošināt stabilu un pieņemamu dzīves līmeni.
“Šodienas ekonomikas, kas balstās uz nepārtrauktu izaugsmi, acīmredzami neņem vērā dabiskos ierobežojumus, jo fosilais kurināmais mākslīgi kompensē šo starpību,” skaidro pētījuma autori.
Zinātnieki aprēķinājuši, ka maksimālā Zemes kapacitāte varētu būt ap 12 miljardiem cilvēku. Tomēr optimālais iedzīvotāju skaits, ņemot vērā pašreizējo resursu patēriņu, ir tikai aptuveni 2,5 miljardi.
“Zeme nespēj sekot līdzi tam, kā mēs izmantojam resursus. Tā nespēj uzturēt pat pašreizējo pieprasījumu bez būtiskām izmaiņām; mūsu secinājumi rāda, ka mēs noslogojam planētu vairāk, nekā tā spēj izturēt,” norāda zinātnieki.
Pētījums arī atklāj, ka iedzīvotāju skaita pieauguma temps mainījies jau pagājušā gadsimta vidū. Līdz 20. gadsimta piecdesmitajiem gadiem cilvēku skaits pieauga arvien straujāk, bet sešdesmitajos gados šis temps sāka samazināties.
“Šī pāreja iezīmēja sākumu tam, ko mēs saucam par negatīvo demogrāfisko fāzi,” uzsver autori.
Tas nozīmē, ka lielāks iedzīvotāju skaits vairs neizraisa straujāku pieaugumu. Tomēr, neskatoties uz lēnāku pieaugumu, cilvēces kopējais skaits joprojām pārsniedz ilgtspējīgās robežas.
Globālas problēmas
Zinātnieki norāda, ka šī situācija veicina vairākas globālas problēmas. Pārmērīgs resursu patēriņš izraisa ūdens trūkumu, samazina dzīvnieku populācijas un rada spiedienu uz ekosistēmām. Tāpat fosilā kurināmā izmantošana veicina klimata pārmaiņas, kas vēl vairāk destabilizē dabas līdzsvaru.
Vienlaikus pētnieki uzsver, ka situācija vēl nav neatgriezeniska. Taču nepieciešamas būtiskas pārmaiņas sabiedrības attieksmē pret resursu izmantošanu.
“Zeme nespēj uzturēt nākotnes cilvēces populāciju vai pat pašreizējo bez radikālas sociālo un kultūras paradumu pārskatīšanas attiecībā uz zemes, ūdens, enerģijas un citu resursu izmantošanu,” secina pētījuma autori.
Tajā pašā laikā zinātnieki atgādina, ka šādi aprēķini ir tikai prognozes, jo pasaulē ir pārāk daudz mainīgo faktoru, lai precīzi noteiktu vienu konkrētu robežu. Turklāt jautājums par iedzīvotāju skaitu ir arī ētiski sarežģīts, jo cilvēki dzīvo atšķirīgos apstākļos un patērē resursus nevienādi.
“Traģēdija ir tā, ka cilvēce ir aizkavējusi dabiskos regulējošos mehānismus, kas ierobežo populāciju, bet nav izveidojusi humānus un ilgtspējīgus risinājumus šo problēmu novēršanai,” secina pētījuma autori.
