“Paliek arvien ļaunāk un ļaunāk!” Kaktiņš spriež, ka varbūtība nenodzīvot līdz pensijai patiesībā ir liela 0

Pievieno LA.LV

TV24 raidījumā “Latvijas labums” SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš diskutēja par sabiedrības attieksmi pret pensiju sistēmu un nākotnes ienākumiem, īpaši par priekšlaicīgu pensiju 2. līmeņa uzkrājumu izņemšanu. Viņš norādīja, ka sabiedrības viedoklis šajā jautājumā ir ļoti dalīts.

VIDEO. FOTO. Neveikls un atmaskojošs mirklis. Putina apsargs netīšām pārāk skaļi izrunājas kameru priekšā
Kokteilis
Tas pierāda, ka Visums tevi dzird: 7 zīmes, kuras nedrīkst ignorēt
“Kas, pie velna, notiek?” Pēc dronu uzbrukuma Maskavā kāds iedzīvotājs aicina doties pie Kremļa un pieprasīt atbildes
Lasīt citas ziņas

“31% pilnībā piekrīt, ka priekšlaicīga otrā līmeņa izņemšana var būtiski samazināt ienākumus vecumdienās. 28% saka – drīzāk piekrīt. Un apmēram trešdaļa saka – nē, tas neko nemainīs,” skaidroja Kaktiņš.

Pēc viņa domām, šie dati atspoguļo ne tikai finanšu izpratni, bet arī to, kā cilvēki vispār redz nākotni. “Tas ir viens no faktoriem, kā mēs redzam valsti un nākotni – vai mēs skatāmies drūmi, pesimistiski, vai tik optimistiski, ka viss turpināsies kā līdz šim, līdz bezgalībai,” viņš norādīja.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kaktiņš uzsvēra, ka pensiju sistēma un kopējā sociālā kārtība nav veidota tādām demogrāfiskajām tendencēm, kādas ir šobrīd. “Mēs zinām, ka demogrāfiskā struktūra un esošā kārtība nav būvēta priekš tām struktūrām, kādas ir šobrīd,” viņš teica, piebilstot, ka procesi demogrāfijā ir strauji un pat “lavīnveidīgi”.

Pēc viņa teiktā, tas nozīmē arvien lielāku spiedienu uz sistēmu un iespējamu nepieciešamību paaugstināt pensionēšanās vecumu. “Tur paliek arvien ļaunāk un ļaunāk. Visdrīzāk pensionēšanās vecums tiks paaugstināts un paaugstināts, jo valsts nespēs pildīt savas saistības,” viņš atzina.

Kaktiņš arī uzsvēra atšķirības mūža ilgumā, īpaši vīriešu vidū. “Mēs zinām, kāds ir mūža ilgums, īpaši vīriešiem – viņi dzīvo apmēram par desmit gadiem mazāk nekā sievietes,” viņš sacīja.

Tas, pēc viņa domām, rada ļoti praktisku un neērtu jautājumu par pašu pensijas sistēmas jēgu. “Un tad rodas jautājums – Kaktiņ, kā ir, vai tu vispār nodzīvosi līdz pensijai? Man uz šo jautājumu nav atbildes. Es domāju, ka varbūtība, ka es nenodzīvošu, patiesībā ir ļoti liela,” atzina Kaktiņš.

Viņš piebilda, ka šāda nenoteiktība ietekmē arī cilvēku motivāciju domāt par ilgtermiņa uzkrājumiem un nākotnes drošību: “Ko man te tagad turēt rūpi par to, kas būs pēc manas nāves?”

Plašāku tēmas analīzi un izklāstu skatieties pievienotajā video.

Pievieno LA.LV
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.