LA.LV kolāža (Scanpix/Reuters/LETA; Ekrānuzņēmumi no video)

Pamats satraukumam? Satelīta attēli liecina par pastiprinātu aktivitāti kodolizmēģinājumu poligonos Krievijā, Ķīnā un ASV 155

Krievija, ASV un Ķīna beidzamajos gados savos kodolizmēģinājumu poligonos uzbūvējušas jaunus objektus un izrakušas jaunus tuneļus, liecina “CNN” iegūtie satelītattēli. Tas notiek laikā, kad spriedze starp trim lielākajām kodolvalstīm ir sasniegusi augstāko līmeni.

Reklāma
Reklāma
Veselam
5 populāri pārtikas produkti izraisa atmiņas zudumu – to iedarbība novērota jau īstermiņā 29
TV24
“Esam atkal uz sēkļa!” Jānis Ikstens par situāciju valdībā 113
VIDEO. McDonald’s darbiniece šauj uz klientu, kurš pasūdzējies par pasūtījumu
Lasīt citas ziņas

Lai gan nav pierādījumu, kas liecinātu, ka Krievija, ASV vai Ķīna gatavojas kodolizmēģinājumiem, attēlos, kurus ieguvis un izskaidrojis ievērojams militāro pētījumu analītiķis, redzamas izmaiņas trīs kodolizmēģinājumu vietās.

Vienu pārvalda Ķīna tālajā rietumu reģionā Siņdzjanā, otru – Krievija Ziemeļu Ledus okeāna arhipelāgā, bet trešo – ASV Nevadas tuksnesī.

CITI ŠOBRĪD LASA

Satelītattēlos redzami jauni tuneļi zem kalniem, jauni ceļi un noliktavas, kā arī palielināta transportlīdzekļu satiksme konkrētajās vietās, sacīja Džefrijs Lūiss, “James Martin Center for Nonproliferation Studies” profesors.

“Ir tiešām daudz mājienu, ko mēs redzam un kas liek domāt, ka Krievija, Ķīna un ASV varētu atsākt kodolizmēģinājumus,” viņš norāda.

Neviena no šīm valstīm nav to darījusi kopš Līguma par kodolieroču izmēģinājumu aizliegumu parakstīšanās 1996. gadā.

Atvaļinātais ASV gaisa spēku pulkvedis Sedriks Leitons, bijušais izlūkošanas analītiķis, izskatīja trīs lielvalstu kodolobjektu attēlus un nonāca pie līdzīga secinājuma.

“Ir skaidrs, ka visas trīs valstis – Krievija, Ķīna un ASV – ir ieguldījušas daudz laika, pūļu un naudas, lai ne tikai modernizētu savu kodolarsenālu, bet arī sagatavotos darbībām, kas būtu nepieciešamas izmēģinājumam,” viņš teica.

Kodoldraudi

“Krievijas draudi izmantot kodolieročus atgādina pasaulei, ka konflikta eskalācija ir liels risks. Iespējamība, ka konflikts varētu izvērsties ārpus kontroles, joprojām ir liela,” norādīja kodolieroču uzraugu grupa “Bulletin of the Atomic Scientists”.

Pagājušajā mēnesī Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs Antonio Gutēress nāca klajā ar jaunu aicinājumu galvenajām valstīm ratificēt starptautisko līgumu, kas aizliedz eksperimentus gan miermīlīgiem, gan militāriem mērķiem.

“Šogad mēs saskaramies ar satraucošu globālās neuzticības un šķelšanās pieaugumu,” sacīja Gutēress. “Laikā, kad visā pasaulē ir uzkrāti gandrīz 13 000 kodolieroču un valstis strādā, lai uzlabotu to precizitāti, sasniedzamību un spēku, šī ir iznīcības recepte.”

Lūiss norādīja, ka negaidīti sliktais Krievijas militārpersonu sniegums Ukrainā varētu būt viens no stimuliem Maskavai apsvērt iespēju atsākt kodolizmēģinājumus.

Putina “vanags”, atbalstītājs un pašreizējais Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs solījis, ka Maskavai “būs jāizmanto kodolieroči”, ja Ukrainas pretuzbrukums būs veiksmīgs. Medvedevs izmanto ļoti kareivīgu retoriku, taču jāatceras, ka galvenais lēmumu pieņēmējs ir Putins.

Reklāma
Reklāma

Arī Baltkrievija, kas spēlējusi ne mazāk svarīgu lomu Krievijas iebrukumā Ukrainā, saņēmusi taktiskos kodolieročus no Maskavas, augustā paziņoja prezidents Aleksandrs Lukašenko. Viņš piebilda, ka Minska būtu gatava tos izmantot, saskaroties ar ārvalstu agresiju.

Krievija un Ķīna

Padomju Savienība pirmo reizi izmantoja salu arhipelāgu Novaja Zemļa Ziemeļu Ledus okeānā, lai veiktu kodolizmēģinājumus, 1955. gadā (līdz 1990. gadam). Šajā laika posmā konkrētajā vietā kopumā tika veikti 130 izmēģinājumi, liecina pārskats, kas publicēts Zinātnes un globālās drošības žurnālā.

“CNN” iegūtie satelītattēli liecina, ka Novaja Zemļas poligonā no 2021. līdz 2023. gadam ir notikuši plaši būvniecības darbi, tās ostā ienākot kuģi un jauni konteineri.

“Krievijas izmēģinājumu poligons tagad ir atvērts visu gadu, mēs redzam, kā viņi tīra sniegu no ceļiem, mēs redzam, kā viņi būvē jaunas iekārtas,” Lūiss norāda.

“Man ir diezgan skaidrs, ka krievi gatavojas iespējamam kodolizmēģinājumam,” piebilda Leitons, bijušais ASV gaisa spēku izlūkdienesta virsnieks un “CNN” analītiķis.  “Krievi, iespējams, mēģina iet līdz galam, veicot visus sagatavošanās darbus kodolizmēģinājumam, bet faktiski to neveic. Būtībā viņi to varētu darīt, lai censtos iebiedēt Rietumus,” sacīja Leitons.

Maskava nav atbildējusi uz “CNN” lūgumu sniegt komentāru.

Pastiprināta aktivitāte tika konstatēta arī Ķīnas kodolizmēģinājumu poligonā Lopnūrā, izžuvušajā sālsezerā, kas atrodas starp diviem tuksnešiem Ķīnas rietumos.

Satelītattēlos redzams, ka izrakts jauns (piektais) pazemes tunelis un ir izbūvēti jauni ceļi. 2022. gadā un 2023. gadā uzņemto attēlu salīdzinājums liek analītiķiem domāt, ka tuneļi tiek paplašināti, sacīja Lūiss.

“Šīs vietas ir viegli pamanāmas satelītattēlos. Ja mēs tos varam redzēt, es domāju, ka ASV valdība to noteikti var,” viņš piebilda.

Kodolieroči ripo cauri Sarkanajam laukumam... Putins gatavojas Uzvaras dienas parādei, kamēr viņa armija turpina slaktiņu Ukrainā

Pēc satelītfoto analīzes kodolieroču uzraugu grupa secināja, ka Ķīnas “iespējamais mērķis ir veikt subkritiskus kodolizmēģinājumus”.

Paziņojumā “CNN” Ķīnas Ārlietu ministrija kritizēja ziņojumu kā “ķīnas kodoldraudu ažiotāžu” un raksturoja to kā “ārkārtīgi bezatbildīgu”.

“Kopš paziņojuma par kodolizmēģinājumu apturēšanu 1996. gadā Ķīna ir konsekventi ievērojusi šo solījumu un smagi strādājusi, lai aizstāvētu starptautisko vienošanos par kodolizmēģinājumu aizliegšanu,” tajā teikts.

Tā piebilda, ka pasaulei drīzāk vajadzētu būt modrai attiecībā uz Amerikas Savienoto Valstu darbībām, kas saistītas ar kodolizmēģinājumiem.

Darbība Nevadas tuksnesī

Jaunākajā ASV ziņojumā, kas tika publicēts pagājušā gada oktobrī, teikts, ka Vašingtona apsvērs kodolieroču izmantošanu tikai “ārkārtējos apstākļos”.

ASV veica savu pēdējo kodolizmēģinājumu 1992. gadā. Lūiss sacīja, ka ASV jau sen ir gatavas kodolizmēģinājumam un reaģēs, ja kāds no sāncenšiem rīkosies pirmais.

Satelītattēli, kas uzņemti virs kodolizmēģinājumu poligona Nevadā, kas oficiāli pazīstams kā Nevadas Nacionālās drošības poligons, liecina, ka pazemes objekts – komplekss U1a – tika ievērojami paplašināts laikā no 2018. līdz 2023. gadam.

Nacionālās drošības administrācija (NNSA), ASV Enerģētikas departamenta nodaļa, kas pārrauga vietu, saka, ka laboratorija ir paredzēta “subkritisku” kodoleksperimentu veikšanai.

Atbildot uz “CNN” lūgumu sniegt komentārus, NNSA pārstāvis apstiprināja, ka ir “rekapitalizēta infrastruktūra un zinātniskās iespējas” Nevadas poligonā. Tas  ietver, piemēram, jaunu progresīvu avotu un detektoru iegādi, kā arī reaktivitātes mērīšanas tehnoloģiju izstrādi.

Nacionālās drošības padomes pārstāvis arī sacīja “CNN”, ka cieši uzrauga Krievijas militārās aktivitātes. Telpu paplašināšana Nevadas poligonā varētu radīt bažas Maskavā un Pekinā, ka Vašingtona varētu gatavoties kodolizmēģinājumam, jo, lai gan abas valstis var redzēt attīstību no satelīta attēliem, tām trūkst iespēju neatkarīgi pārbaudīt, kas notiek iekšā, Lūiss norāda.

Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas datiem Amerikas Savienotās Valstis ir veikušas 1032 kodolizmēģinājumus, no kuriem pirmais tika veikts 1945. gadā un pēdējais – 1992. gadā. Padomju Savienība — tagadējā Krievija — laikā no 1949. līdz 1990. gadam veica 715 testus, un Ķīna no 1964. līdz 1996. gadam kodolieročus ir testējusi 45 reizes.

Kā Kubā ieradās padomju kodolieroči
“Atom Museum Javor 51” unikālais kodolieroču muzejs Čehijā
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.