Dienvidkoreja saka, ka nestāvēs mierā, ja Krievija Ziemeļkorejai sniegs palīdzību saistībā ar kodolieročiem 25
Dienvidkorejas prezidents Juns Sukjols trešdien brīdināja, ka viņa valsts un tās sabiedrotie nepaliks vienaldzīgi, ja Ziemeļkoreja saņems Krievijas palīdzību, kas saistīta ar masu iznīcināšanas ieroču klāsta palielināšanu, ziņo “CNN“.
Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns pagājušajā nedēļā devās uz Krieviju, lai tiktos ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Pirms tikšanās ASV amatpersonas brīdināja, ka abi līderi varētu noslēgt vienošanos, ar kuras palīdzību varētu nodrošināt Maskavai ieročus, ko izmantot karā pret Ukrainu un panākt, ka sankciju skartā Phenjana varētu piekļūt svarīgajām Krievijas tehnoloģijām.
Tas ir satraucis Dienvidkoreju, ASV līguma sabiedroto.
Uzstājoties Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālajā asamblejā Ņujorkā, Dienvidkorejas prezidents paziņoja:
“Lai gan militārais spēks dažādās valstīs var atšķirties, apvienojoties nelokāmā solidaritātē un uzstājīgi turoties pie mūsu principiem, mēs varam izvairīties no jebkādām nelikumīgām provokācijām.”
Viņš arī aicināja reformēt ANO Drošības padomi, kuras locekle ir Krievija, sakot, ka šāds solis krasi mainītu situāciju gadījumā, ja Maskava apmaiņā pret ieročiem sniegtu Phenjanai informāciju.
Viņš piebilda: “Ja Ziemeļkoreja iegūs informāciju un tehnoloģijas, kas nepieciešamas, lai palielinātu savas (masu iznīcināšanas ieroču) spējas apmaiņā pret atbalstu Krievijai ar konvencionālajiem ieročiem, darījums būs tieša provokācija, kas apdraud ne tikai Ukrainas mieru un drošību, bet arī Korejas Republiku.”
ASV valsts sekretārs Antonijs Blinkens savā uzrunā ANO Ģenerālajā asamblejā atkārtoja Juna aicinājumu reformēt ANO Drošības padomi un apsūdzēja Krieviju ieroču “diedelēšanā” no Ziemeļkorejas.
Kima brauciens pie Putina bija viņa pirmā vizīte ārzemēs kopš Covid pandēmijas.
Abi līderi sarunājās piecas stundas, taču ir maz zināms, kas notika aiz slēgtām durvīm; abas puses nesarīkoja preses konferenci un nav publiski paziņojušas par jebkādiem darījumiem.
Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs sacīja, ka abi līderi sarunu laikā nav parakstījuši nekādas vienošanās.
Tomēr sarunas liecināja par ciešākām attiecībām starp abām valstīm, kuras saskaras ar starptautisku izolāciju – Krievija par iebrukumu Ukrainā un Ziemeļkoreja par kodolieroču un ballistisko raķešu programmu.
Karam turpinoties, Maskava izmisīgi tiecas pēc jaunām munīcijas piegādēm, savukārt Ziemeļkoreja pastiprina savu ieroču izmēģinājumu programmu, vēloties attīstīt savas kodolieroču ambīcijas.
